Rīgas 41. vidusskolā ieradāmies tieši tad, kad pusdienoja sākumskolēni. Pusdienās bija rīsi ar karbonādi, svaigi ķirbja un ābolu salāti, kā arī ķīselis ar krēmu. Pilnībā neaiztiktu porciju nebija, bija arī pilnīgi iztukšoti šķīvji, taču dažs nebija ēdis rīsus, cits gaļu, cits ap saldo ēdienu tikai paknakstījies. Salātu bļodas gan uz daudziem galdiem bija neaiztiktas. S. Miniča, kuras uzņēmums ēdina skolēnus 19 skolās, tai skaitā arī 41. vidusskolā, teic: no 80 ēdājiem paliek pāri citreiz spainis, citreiz pusspainis neapēsta ēdiena. “Es uzskatu, kas tas nav daudz,” vērtē uzņēmēja. Viņasprāt, bērni ne vienmēr visu apēd tāpēc, ka ēšanas paradumi ģimenē krasi atšķiras no tā, ko, pēc valdības izdotiem noteikumiem, vajag piedāvāt skolā. Piemēram, skolas ēdiens nedrīkst būt sāļš, bet ierastā uzkoda čipši jau pieradinājusi ēst sāļus ēdienus. S. Miniča novērojusi, ka bērni no skolas ēdiena jo sevišķi sāka atteikties tad, kad noteica būtiski samazinātu sāls saturu skolā gatavojamos ēdienos. Sāls daudzumu vajadzējis samazināt pakāpeniski. Ja mājās vecāki negatavo zupas, nevāra kartupeļus, nerīvē burkānus salātiem un necep kotletes, tad arī skolā bērns šādu ēdienu atstās uz šķīvja. Visbiežāk neaiztikta gan paliekot zivs vai svaigi dārzeņi. “Aizies mājās izsalcis un pateiks mammai, ka skolas ēdiens ir negaršīgs,” tā situāciju raksturo S. Miniča. Citi neēdot tāpēc, ka līdz pusdienām nav lāgā pamodušies vai paguvuši sajust izsalkumu. Ja skolā ir maza ēdamzāle, bet skolēnu skaits gana liels, nākas pusdienot pat trijās maiņās un pirmās pusdienas pasniedz ļoti agri – jau pirms plkst. 11. 3
Liela nozīme ir arī tam, vai skolotājs pusdieno kopā ar mazajiem un cenšas pierunāt vismaz pagaršot. Pēc pagaršošanas daļa nolemj, ka ēdiens tomēr ir ēdams. Bet, ja klases barvedis paziņo, ka neēdīs, tad varbūt nepaēdīs neviens.
Skolā satiktie otrklasnieki paziņo, ka viņiem ļoti garšo karbonāde. Bet kas negaršo? Viena meitene neēd lielāko daļu gaļas ēdienu, citai netīk soļanka, vēl citam biezpiens. Bērni atzīst, ka arī viņi reti skolā ēd svaigos salātus, jo parasti tie ne pārāk garšojot. S. Miniča atzīst: “Bērnu gaumes ir atšķirīgas dažādās skolās un pašvaldībās, ēdinātāju firmas cenšoties tām pielāgoties.”
Izvēlas saimnieciski izdevīgāko
Lielākoties skolās komplekso pusdienu piedāvājums ir visiem vienāds – gan tiem, kuri pusdieno par valsts naudu, gan tiem, kuri paši maksā par pusdienām. Valdības noteikumi, kas paredz, kā ēdināmi skolas bērni, liek nodrošināt pusdienas ar noteiktu kaloriju daudzumu. Līdz 4. klasei pusdienu enerģētiskā vērtība var būt 700 – 800 kilokaloriju, bet, sākot ar 5. klasi, jāsaņem vismaz 860 kilokalorijas. Pēc valdības noteikumiem, arī 4. klasei vajag piedāvāt kompleksas pusdienas. Kompleksā katru dienu jābūt otrajam ēdienam, ko papildina ar saldo ēdienu vai zupu. Ēdieni nedēļas laikā nedrīkst atkārtoties. Sākot ar 5. klasi, bērni jau var paši izvēlēties, ko ēdīs no skolas ēdnīcas piedāvājuma: ņems kompleksu vai tikai zupu, salātus vai kādu no otrajiem ēdieniem.
Kurš uzņēmums ēdinās skolēnus katrā skolā, Rīgā lemj Izglītības, kultūras un sporta departamenta izveidota iepirkumu komisija. Tajā ir viens pārstāvis arī no skolas, kurai tiek izraudzīts ēdinātājs. Specifikācija iepirkumam esot izstrādāta gana smalki, līdz pat bezmaz vai konkrētai ēdienkartei. Par 1,42 eiro nemaz neesot tik viegli sagatavot valdības prasībām atbilstošu ēdienu, tomēr uzņēmēji spēj pielāgoties.
Departamenta pārstāve Indra Vilde stāsta: “Nekad nav tā, ka neviens nepiesakās uz tiesībām ēdināt kādas skolas skolēnus. Parasti konkurē 3 – 5 firmas. Iepirkumā tiek izvēlēts saimnieciski izdevīgākais piedāvājums, vērtējot gan piedāvāto ēdienu kvalitāti, gan ēdienkartes dažādību un pusdienu cenu.” S. Miniča teic: “Skolu ēdinātāju firmu peļņa nav liela, tomēr ienākumi no šī rūpala, kaut nelieli, ir garantēti, tāpēc konkurence skolu ēdinātāju vidū ir pietiekama. Kad konkursā uzvarēts, līgums gan tiek slēgts tikai uz gadu ar iespēju to vēlāk pagarināt vēl uz diviem gadiem. Monopola skolēnu ēdināšanā Latvijā neesot. Piemēram, Rīgā lielākās firmas apkalpo 4 – 6 skolas.
Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācijā apvienojušās apmēram 20 firmu, kuras ēdina skolēnus visā Latvijā.”
