Foto – Karīna Miezāja

“Ja akcīzes nodoklis pildīsies, tad pusdienas būs. Ja ne, tad domāsim, kāpēc nepildās,” tā par 4. klases skolēnu cerībām saņemt brīvpusdienas saka veselības ministrs Guntis Belēvičs, kuram priekšvēlēšanu reklāmas kampaņa lielā mērā balstījās uz skolēnu veselīgu ēdināšanu. 3

Rīgas 41. vidusskolā ieradāmies tieši tad, kad pusdienoja sākumskolēni. Pusdienās bija rīsi ar karbonādi, svaigi ķirbja un ābolu salāti, kā arī ķīselis ar krēmu. Pilnībā neaiztiktu porciju nebija, bija arī pilnīgi iztukšoti šķīvji, taču dažs nebija ēdis rīsus, cits gaļu, cits ap saldo ēdienu tikai paknakstījies. Salātu bļodas gan uz daudziem galdiem bija neaiztiktas. S. Miniča, kuras uzņēmums ēdina skolēnus 19 skolās, tai skaitā arī 41. vidusskolā, teic: no 80 ēdājiem paliek pāri citreiz spainis, citreiz pusspainis neapēsta ēdiena. “Es uzskatu, kas tas nav daudz,” vērtē uzņēmēja. Viņasprāt, bērni ne vienmēr visu apēd tāpēc, ka ēšanas paradumi ģimenē krasi atšķiras no tā, ko, pēc valdības izdotiem noteikumiem, vajag piedāvāt skolā. Piemēram, skolas ēdiens nedrīkst būt sāļš, bet ierastā uzkoda čipši jau pieradinājusi ēst sāļus ēdienus. S. Miniča novērojusi, ka bērni no skolas ēdiena jo sevišķi sāka atteikties tad, kad noteica būtiski samazinātu sāls saturu skolā gatavojamos ēdienos. Sāls daudzumu vajadzējis samazināt pakāpeniski. Ja mājās vecāki negatavo zupas, nevāra kartupeļus, nerīvē burkānus salātiem un necep kotletes, tad arī skolā bērns šādu ēdienu atstās uz šķīvja. Visbiežāk neaiztikta gan paliekot zivs vai svaigi dārzeņi. “Aizies mājās izsalcis un pateiks mammai, ka skolas ēdiens ir negaršīgs,” tā situāciju raksturo S. Miniča. Citi neēdot tāpēc, ka līdz pusdienām nav lāgā pamodušies vai paguvuši sajust izsalkumu. Ja skolā ir maza ēdamzāle, bet skolēnu skaits gana liels, nākas pusdienot pat trijās maiņās un pirmās pusdienas pasniedz ļoti agri – jau pirms plkst. 11.

Līdz ar likumu “Par valsts budžetu 2015. gadam” tika izskatītas arī I. Parādnieka rosinātās izmaiņas likumā “Par akcīzes nodokli”. Viņa priekšlikumus noraidīja. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis (“Vienotība”) gan apliecina: konceptuāla vienošanās par lielāku akcīzes nodokli koalīcijā panākta, taču ar speciālistiem un alkohola ražotājiem vēl tiks spriests par to, kā likme ceļama. Cik liela tā būs, nav zināms. Līdz ar to nav zināmi arī papildu ieņēmumi, tomēr K. Šadurskis lēš, ka pusdienām pietiks.

Reklāma
Reklāma

Vieni izlepuši, citi ģībst no bada

Kokteilis
Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot
Kokteilis
3 visbīstamākās zodiaka zīmju pārstāves, kas bez sirdsapziņas pārmetumiem var atņemt citas vīrieti
Veselam
Liekie kilogrami neatkāpjas ne pa kam? 4 pazīmes, ka jūsu vielmaiņa nedarbojas pareizi
Lasīt citas ziņas

Ir pašvaldības, kuras jau tagad sagādājušas brīvpusdienas visiem pamatskolēniem, taču galvaspilsētā Rīgā, kur ir visvairāk skolēnu, šāda iespēja, šķiet, pat nav apspriesta.

Vēl nesen kāda no televīzijām centās šokēt sabiedrību ar skatiem no skolas ēdnīcas. Bija redzams, ka bērni uz bezmaksas pusdienu šķīvjiem atstāj daudz neapēstā, dažs ēdienam nav nemaz pieskāries. Varbūt visiem bērniem nemaz nevajag bezmaksas pusdienas?

CITI ŠOBRĪD LASA
Gan Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācijas valdes locekle, uzņēmuma “Fristar” īpašniece Silvija Miniča, gan Rīgas 41. vidusskolas direktors Vitālijs Poļakovs uzskata, ka vajag gan. Nav runa tikai par vēdera piepildīšanu, bet par pierašanu pie veselīgas pārtikas. Turklāt, jo ilgāku laiku skolēni saņems bezmaksas pusdienas, jo vairāk viņi pieradīs ēst siltu, veselīgu ēdienu: zupas, sautējumus, kā arī svaigus dārzeņu salātus. V. Poļakovs stāsta, ka tad, kad bērni nonāk klasē, kurai bezmaksas pusdienas vairs nepienākas, ik dienas turpina pusdienot 80% skolēnu. Pārējie par skolas ēdnīcas pusdienām nemaksā. Pārsvarā materiālu iemeslu dēļ. S. Miniča teic: “Rīgā ģimeņu materiālā situācija vēl ir diezgan laba, taču arī te gadās, ka skolas pusdienas ir bērna vienīgā siltā maltīte. Ārpus Rīgas pat esot gadījumi, ka bērns dēļ bada skolā noģībst.”
Rīgas 41. vidusskolā ieradāmies tieši tad, kad pusdienoja sākumskolēni. Pusdienās bija rīsi ar karbonādi, svaigi ķirbja un ābolu salāti, kā arī ķīselis ar krēmu. Pilnībā neaiztiktu porciju nebija, bija arī pilnīgi iztukšoti šķīvji, taču dažs nebija ēdis rīsus, cits gaļu, cits ap saldo ēdienu tikai paknakstījies. Salātu bļodas gan uz daudziem galdiem bija neaiztiktas. S. Miniča, kuras uzņēmums ēdina skolēnus 19 skolās, tai skaitā arī 41. vidusskolā, teic: no 80 ēdājiem paliek pāri citreiz spainis, citreiz pusspainis neapēsta ēdiena. “Es uzskatu, kas tas nav daudz,” vērtē uzņēmēja. Viņasprāt, bērni ne vienmēr visu apēd tāpēc, ka ēšanas paradumi ģimenē krasi atšķiras no tā, ko, pēc valdības izdotiem noteikumiem, vajag piedāvāt skolā. Piemēram, skolas ēdiens nedrīkst būt sāļš, bet ierastā uzkoda čipši jau pieradinājusi ēst sāļus ēdienus. S. Miniča novērojusi, ka bērni no skolas ēdiena jo sevišķi sāka atteikties tad, kad noteica būtiski samazinātu sāls saturu skolā gatavojamos ēdienos. Sāls daudzumu vajadzējis samazināt pakāpeniski. Ja mājās vecāki negatavo zupas, nevāra kartupeļus, nerīvē burkānus salātiem un necep kotletes, tad arī skolā bērns šādu ēdienu atstās uz šķīvja. Visbiežāk neaiztikta gan paliekot zivs vai svaigi dārzeņi. “Aizies mājās izsalcis un pateiks mammai, ka skolas ēdiens ir negaršīgs,” tā situāciju raksturo S. Miniča. Citi neēdot tāpēc, ka līdz pusdienām nav lāgā pamodušies vai paguvuši sajust izsalkumu. Ja skolā ir maza ēdamzāle, bet skolēnu skaits gana liels, nākas pusdienot pat trijās maiņās un pirmās pusdienas pasniedz ļoti agri – jau pirms plkst. 11.
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.