Jā vai nē? Vai telpaugus var vasarā izstādīt dārzā? 0
Ingrīda Neusa-Luca / Praktiskais Latvietis
Vai telpaugus var vasarā izstādīt dārzā? Jautā Daina P.
Svaigs gaiss, gaisma un vasarīgs lietus nāks par labu lielākajai daļai telpās nogurdināto augu. Tie labprāt vasaru pavadīs brīvā dabā: dārzā, uz terases vai balkona. Tomēr dažiem pārcelšanās no telpām tomēr nav vēlama. No zināmākajiem augiem tie ir alokāzijas, bromēlijas, marantas, asparāgi, aglonēmas un orhidejas.
Pie āra pieradina pakāpeniski
Jāņem vērā, ka uz dzīvi laukā telpaugi var pārcelties tikai tad, ja gaisa temperatūra nav zemāka par 12 grādiem. Lai mazinātu augšanas apstākļu izraisītu stresu, dārzniece Karīna Lisovska iesaka augus pie āra apstākļiem pieradināt pakāpeniski, pirmās dienas iznesot laukā tikai uz dažām stundām. Sākumā visus augus novieto ēnainā, no valdošiem vējiem pasargātā vietā, jo tiem pakāpeniski jāpierod pie saules gaismas. Sukulentus un citrusaugus vēlāk var novietot saulainākā vietā, bet pārējos labāk atstāt ēnā vai pusēnā. Vispiemērotākā būs mājas austrumu vai rietumu puse.
Ieteicams telpaugus atstāt podos, nevis izstādīt dobē, jo augsnes apstākļi dārzā var neatbilst katras konkrētās sugas prasībām.
Izņēmums varētu būt zantedešijas, kuras dārzniece veiksmīgi audzē dobē ar citām puķēm.
Sargā no stipra lietus, karstuma un kaitēkļiem
Vasarā augi rūpīgi jāuzmana, īpaši pirmajās nedēļās. Ja lapas sāk apdegt vai mainīt krāsu, tas var nozīmēt, ka gaisma ir pārāk intensīva. Ja augs sāk noliekties vai stiepties pret gaismu, jāatrod saulaināka vieta. Vējainā laikā podi var apgāzties, tāpēc tie jānostiprina vai līdz pusei jāierok zemē.
Lietainās vasarās jāraugās, lai telpaugi nepārmirktu un zem apakštasītes visu laiku nekrātos ūdens. Ilgstošā lietus periodā augus labāk pārvietot atpakaļ telpās vai nojumē, īpaši tas attiecas uz sukulentiem. Spēcīgas lietusgāzes var satraumēt arī maigās augu lapiņas.
Bet karstā un sausā laikā jāatceras apliet vai palutināt telpaugus ar silta ūdens dušu. No karstuma un spilgtas saules tie visbiežāk cieš, ja atrodas uz dienvidu puses balkona, tāpēc noteikti jānoēno.
Vasara ir intensīvs augšanas periods, tāpēc augi aptuveni reizi 10 dienās jāmēslo ar kādu telpaugiem piemērotu šķidro mēslošanas līdzekli. Noteikti jāpievērš uzmanība kaitēkļiem, īpaši laputīm, kas iecienījušas jaunos dzinumus. Cīņai pret laputīm noderēs ūdenī izšķīdinātas zaļās ziepes (40–50 g ziepju uz 10 l ūdens) – ar šo šķīdumu nomiglo cietušos augus. Pēc nedēļas miglošanu var atkārtot, jo nereti ar vienu reizi nepietiek. Augi puķpodos piesaista gliemežus, zem kuriem tie var slēpties karstā dienā, bet vakarā baroties ar lapām. Tieši kaitēkļu dēļ dārzniece neiesaka telpaugus vasarā turēt siltumnīcā kopā ar gurķiem un tomātiem, kur parasti mitinās arī tīklērces un baltblusiņas.
Pēc ienešanas telpās jātur karantīnā
Vasaras beigās augi laikus jāpārvieto atpakaļ telpās, negaidot, kad gaisa temperatūra pazemināsies zem 10 grādiem.
Pirms ienešanas istabā vēlams tos pārstādīt svaigā substrātā – tas samazinās iespēju, ka ar puķpodiem mājās tiks ienestas skudras un sliekas.
Augiem noņem atmirušās un bojātās lapas, rūpīgi apskata, vai uz un zem lapām, kā arī kātiem un augsnē nav kaitēkļu. Ja tādi ir, jāmiglo ar zaļajām ziepēm vai kādu no insekticīdiem. Baltblusiņas var izķert ar dzeltenajām līmes plāksnītēm, kas iespraustas podā vai pakārtas tā tuvumā. Ienestos telpaugus nevajadzētu uzreiz novietot līdzās augiem, kas vasaras sezonā palikuši iekštelpās, labāk pāris nedēļu tos paturēt karantīnā. Pēc apstākļu maiņas augi var nomest pa kādai lapai, taču vēlāk tie atjaunojas.
