40
Argumentu cīņa
PMLP argumenti tiesai bija, ka viss noticis atbilstoši tiesiskajam regulējumam un latviešu valodas pareizrakstībai. Arī Latviešu valodas aģentūra sniegusi pārvaldei atbildi, ka uzvārda rakstījums “Rekke” uzskatāms par neatbilstošu latviešu valodas normatīvajām prasībām. To aģentūra norādīja arī tiesai, tāpat kā Valsts valodas centrs.
Savukārt tiesa izteica izbrīnu, ka valsts nav uzskatījusi “k” dubultojumu par iemeslu, lai iepriekš atteiktu citām personām izsniegt dokumentus ar uzvārda formu “Rekke”. Tāpat tiesa norāda, ka konkrēto uzvārdu vairākas personas lieto un līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka tas negatīvi ietekmētu latviešu valodas sistēmu tagad un nākotnē, turklāt konkrētais uzvārds personai ir dzimtais, nodrošinājis identitāti un saikni ar savu dzimtu. Tiesas ieskatā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei bija jāņem vērā Uģa viedoklis. Divu “k” aizliegums neesot sociāli nepieciešams un samērīgs demokrātiskā valstī. Tiesa neapstrīd aizliegumu personvārdos lietot “k” dubultojumu kā tādu, taču šis gadījums esot netipisks. Uzvārds “Rekke” esot arī pietiekami sens, plaši izplatīts, un tādējādi tā atveide latviešu valodā neesot nepieciešama.
Tiesas pirmā instence uzdeva PMLP Uģim atjaunot uzvārdu ar diviem “k”, norādot to Iedzīvotāju reģistrā un atlīdzināt morālo kaitējumu 1500 eiro (Uģis prasīja 7114,36 eiro). Pārvalde spriedumu pārsūdzēja, un otrajā instancē apgabaltiesa atstāja spēkā rajona tiesas spriedumu attiecībā uz uzvārdu, bet kā nepamatotu atcēla prasību par morālo kaitējumu. Apgabaltiesu nepārliecināja arī Latviešu valodas aģentūras un Valsts valodas centra argumenti, jo tie esot saistīti tikai ar pareizrakstības un gramatikas noteikumiem, bet neesot ņemti vērā citi apstākļi.
Tiesa liek reģistrēt Otto
Personas tiesāšanās ar valsti par dubultlīdzskani uzvārdā nav pirmais un vienīgais gadījums Latvijā. Nav precīzas statistikas par šiem gadījumiem, bet, šķiet, biežāk tiesas lemj par labu valstij, proti, ka tai ir tiesības noteikt personvārdu rakstību dokumentos. Taču kādā no strīdiem, kas pirms sešiem gadiem guva plašu publicitāti, valodnieki un valsts zaudēja.
Augstākās tiesas (AT) Senāta Administratīvo lietu departaments 2010. gada novembrī sprieda par labu vecākiem, kuri gribēja reģistrēt savu jaundzimušo ar vārdu Otto. Rīgas Ziemeļu izpilddirekcijas dzimtsarakstu nodaļa bija atteikusies reģistrēt vārdu ar diviem “t”, atsaucoties uz Ministru kabineta noteikumiem. Taču tiesa lēma, ka jāreģistrē zēns ar vārdu Otto un jāsamaksā viņa vecākiem 500 latu atlīdzība par morālo kaitējumu.
Senāts spriedumā atzina, ka aizliegums nav sociāli nepieciešams un samērīgs, līdz ar to ierobežojums nav uzskatāms par nepieciešamu demokrātiskā sabiedrībā. Senāta ieskatā vārds ir viens no personas privātuma kodola elementiem un saistīts ar personas kā personības apzināšanos, un valstij ir jābūt būtiskiem argumentiem, lai ierobežotu vecāku vārda došanas tiesības savam bērnam. Tiesa arī aizrādīja, ka valsts pati nav konsekventa savā nostājā, jo šai pašā gadā citiem ļāvusi reģistrēt bērnam vārdu Otto. Tobrīd PMLP datubāzē bija reģistrētas 159 personas ar vārdu Otto un 177 – Oto.
Pēc šā sprieduma paziņošanas Valsts valodas centrs (VVC) pauda viedokli, ka Augstākā tiesa prasa pārkāpt Valsts valodas likumu un MK noteikumus. VVC uzskatīja, ka šāds spriedums ir absurds, jo tiesa faktiski lēmusi par latviešu valodas pareizrakstības jautājumu, kas nav tās kompetencē.
VVC arī piebilda: “Minētā sprieduma absurdums izpaužas arī tādējādi, ka tiesa nav ņēmusi vērā jau nostiprinājušos judikatūru – iepriekš vairāku instanču tiesu spriedumos izvērtēts un atzīts par pamatotu, ka personvārdu atveidē nepieciešams ievērot latviešu valodas pareizrakstības normas. Tātad Eiropas Cilvēktiesību tiesu spējam ar argumentiem par latviešu valodas normām pārliecināt, bet pašu mājās konkrēti tiesneši tos neatzīst par gana spēcīgiem. [..] Taču par precedenta esamību tiesa pavisam aizmirsusi nav, taču saskata to kādā dīvainā veidā, proti, par vērā ņemamu precedentu tiesa ir atzinusi iepriekš veiktu nelikumīgu rīcību. Viens no argumentiem par labu “Otto” ir tas, ka jau iepriekš ir reģistrēti vairāki “Otto” (ar diviem t). Izrādās, ka tie daži dzimtsarakstu nodaļu ierēdņi, kas pārkāpuši Ministru kabineta noteikumus un reģistrējuši vārdformu “Otto”, ir turpmāk ņemami par paraugu, turpretī darbinieks, kas šos noteikumus stingri ievērojis, ir sodāms!”
Valsts valodas centrs: tiesai nevajadzētu jaukties gramatikā
Viedokli par šo jautājumu lūdzu Valsts valodas centra direktoram Mārim Baltiņam.
M. Baltiņš: – Ministru kabineta noteikumos ir noteikts, kādu burtu dubultošana latviešu valodā ir pamatota, kāda – nav. Divi “k” ir relikts, un tam nav pamatojuma.
– Ko darīt tiem, kam dokumentos ir šie divi “k”?
– Nevienam netiek likts ņemt nost to vienu “k”.
– Bet kad cilvēkam pienāks laiks mainīt pasi?
– Principā tad vienu “k” vajadzētu noņemt.
– Ja persona nepiekritīs?
– Tad gaidāma tiesāšanās. Kaut gan uzskatu, ka par gramatiku nevajadzētu tiesāties.
– Bet vairāki Rekkes bez tiesas tika pie diviem “k”!
– Par to nevēlos diskutēt. Jebkurā gadījumā likuma pārkāpums nevar būt precedents, lai izdarītu nākamo pārkāpumu.
– Bet izskatās, ka arī tiesa nostājas divu “k” pusē.
– Nekomentēšu. Tiesu spriedumi mēdz būt pretrunīgi. Tikai gribu piebilst, ka pasē ir vieta, kur ierakstīt arī uzvārda vēsturisko formu.
– Kad, piemēram, “Berzins” vai “Lapins” vai kādi citi cilvēki ar kādreiz rusificētiem uzvārdiem maina pases, viņiem arī mēģina latviskot uzvārdus?
– Skatās vēsturisko izcelsmi. Piemēram, jūsu nosauktajam “Berzinam” var būt ebreju izcelsme un tad tas var var palikt ar īso “e”. Tāpat ar “Lapinu” nav tik vienkārši – šim vārdam var būt gan latviešu, gan krievu izcelsme.
