Lielā ekrāna militarizācija 58
Divas stundas uz kinoekrāna risinājās groteskas ainas. Ukraiņu kaujinieki pielūdza Ādolfa Hitlera portretus, piespiežot ebreju vijolnieku spēlēt gaisa spēku himnu. Kareivji injicē heroīnu un velk sievietes aiz matiem, pirms izvaro. Komandieris, kas piecas reizes šauj bērnam mugurā par krievu valodas lietošanu.
Filma “Liecinieks” bija Krievijas pirmā pilnmetrāžas spēlfilma par iebrukumu Ukrainā. Filma, kas pagājušajā rudenī tika prezentēta kā balstīta uz patiesiem notikumiem, vēsta par neveiksmīgu beļģu mūziķi, kurš kļūst par liecinieku iespējamiem Ukrainas kara noziegumiem.
Krievijā atšķirībā no Holivudas valsts ir galvenais mākslas mecenāts. Lielāko daļu nozīmīgāko filmu, tostarp “Liecinieku”, sponsorē Kultūras ministrija un Kino fonds. Šogad galvenā uzmanība pievērsta filmām, kas popularizē tradicionālās vērtības. Valsts finansējums ir lielāks nekā jebkad agrāk – pagājušajā gadā tas bija aptuveni 320 miljoni ASV dolāru.
Rodņjanskis, kurš producējis 2014. gadā “Oskaram” nominēto filmu “Leviatāns”, nosauca finansējuma palielinājumu par “veidu, kā nopirkt filmu veidotāju lojalitāti”. “Viņi savukārt klusē,” viņš teica. “Valdība vēlas, lai radošā šķira saprastu, ka viņiem ir jābaidās.”
2022. gadā Aizsardzības ministrija pēc Putina lūguma izveidoja kinematogrāfijas fondu Voenkino, kuru vada aizsardzības ministrs, lai “veicinātu militāri patriotiskas filmas un programmas”.
Voenkino amatpersonas konsultēja filmu “Liecinieks”, piesaistot aktīvās dienesta karavīrus kā statistus un nodrošinot rekvizītu ekspertus, lai nodrošinātu precizitāti, teikts fonda tīmekļa vietnē. Fonds arī veidoja televīzijas seriālu par “īpašās militārās operācijas varoņiem”, kas, kā apgalvo fonds, vidēji pulcēja 2,5 miljonus skatītāju uz vienu epizodi, vēsta “The Washington Post”.
Filmas “Liecinieks” seansā, kuru apmeklēja “TWP” reportieris, ātri vien kļuva skaidrs, ka oficiālajām interesēm atbilstošas filmas ir vieglāk uzspiest, nekā panākt, lai tās patīk krieviem. Daži skatītāji smīkņāja par scenārija neveiklajām replikām. Četri cilvēki izgāja no seansa vidus.
Filma piedzīvoja neveiksmi, nopelnot aptuveni 156 000 dolāru – desmito daļu no tās ražošanas izmaksām, kā liecina kases statistika. Turpretī padomju animācijas filmas “Čeburaška” komerciālā ekranizācija nopelnīja 78 miljonus dolāru.
Tomēr “Liecinieks” guva atsaucību dažu jauniešu vidū, kuri piepildīja Maskavas kinoteātri uz seansu. “Tas bija ļoti aizkustinoši,” sacīja 33 gadus vecā Anastasija, filmu producente, kura atteicās nosaukt savu uzvārdu, jo baidījās no iespējamām sekām.
Viena no skatītājām, kas izgāja no seansa, bija jauna neatkarīga filmu producente, kura savu sašutumu par filmu izteica ar izsaucienu.
Jaunā producente, kuras vārds netiek izpausts, jo riskē kritizēt valdību, sacīja, ka viņas un viņas draugu loka – topošo kinematogrāfistu, producentu un scenāristu – iespējas ir samazinājušās. Jaunie producenti cīnās par to, lai starptautiskos festivālos tiktu uzņemti viņu darbi. Finansējums ir nepietiekams. Vienīgais atlikušais noieta avots, kā viņa teica, ir pasakas. “Tas ir vienīgais veids, kā mēs varam risināt tēmas, kas mūs uztrauc,” viņa teica.
Producente sacīja, ka arī viņa baidās runāt ar žurnālistu, un lūdza neidentificēt viņas vārdu. “Pašcenzūra ir viena no visbriesmīgākajām visa šī procesa daļām – tieši tāpēc es gribēju ar jums runāt, lai pārvarētu šo barjeru,” viņa teica. “Es esmu dziļi nomākta, un es esmu dusmīga. Es jūtos dusmīga, bezspēcīga un izmisusi.”
