“Ja tu nepierādi, ka esi Putina pusē, tava pozīcija tiek apšaubīta,” mākslinieki apgalvo, ka Putina centieni veicināt patriotismu nogalina Krievijas kultūru 58
Krievu mūziķi, aktieri, rakstnieki un citi, kas iebilst pret karu, tiek izsūtīti, bet Putins liek Krievijā palikušajiem māksliniekiem demonstrēt lojalitāti. Pat slavenais Maskavas Lielais teātris nav pasargāts no prezidenta Vladimira Putina centieniem kara laikā Krievijas kultūrai piešķirt prioritāti patriotismam, nevis mākslinieciskajai brīvībai, vēsta medijs “The Washington Post“.
Vairākas Lielā teātra zvaigznes ir aizbēgušas no valsts. Teātris vairs neuzstājas Eiropā un Amerikā. Tā ilggadējais direktors pagājušajā gadā atkāpās no amata un tika nomainīts ar Putinam lojālu cilvēku pēc tam, kad publiski atzina, ka tā repertuārs tika cenzēts, lai no tā izņemtu režisoru vai horeogrāfu darbus, kuri kritizēja iebrukumu Ukrainā.
Lielais teātris nebūt nav vienīgā ikoniskā Krievijas iestāde, uz kuru tiek izdarīts spiediens. Arī Maskavas Tretjakova un Puškina tēlotājmākslas muzeja ilggadējie direktori tika nomainīti.
Mūziķus, aktierus un rakstniekus, kas iebilst pret karu, dzen trimdā vai dzen pagrīdē, bet Krievijā palikušos māksliniekus valdība piespiež savos darbos atspoguļot jaunu nacionālistisku dedzību. Tie, kas aktīvi pauž atbalstu karam, tiek apbalvoti ar slavu un bagātību. Filmas vai mūzika, kas cildina armiju vai atbalsta patriotiskās vērtības, saņem lielas valsts subsīdijas, raksta “The Washington Post”.
Mākslinieki uzskata, ka prezidenta Vladimira Putina centieni pārveidot savu valsti par militarizētu lielvalsti, kas ir konfliktā ar liberālajām Rietumu vērtībām, sterilizē Krievijas kādreiz plaukstošo kultūras ainavu.
Kremlis, pieprasot, lai jaunais patriotisms caurstrāvo visu, sākot no tēlotājmākslas izstādēm līdz repa mūzikai un beidzot ar baleta izrādēm, apslāpē radošumu un apslāpē vārda brīvību.
Kā raksta medijs, šīs pārmaiņas ir krasākās pārmaiņas kopš 20. gadsimta 30. gadiem, kad Josifa Staļina vadītā Padomju Savienība pieņēma sociālistisko reālismu kā oficiālo kultūras doktrīnu, pieprasot māksliniekiem visos darbos attēlot un popularizēt marksisma-ļeņinisma ideālus.
“Es baidos, ka tas, ko mēs tagad redzam, varētu būt Krievijas, kādu mēs to pazinām, gals, tās kultūras fenomena, kas ir saistīts ar terminu “krievu kultūra”, gals,” intervijā no Londonas, kur viņš tagad dzīvo, sacīja atzītais krievu detektīvromānu rakstnieks Grigorijs Čhartišvili, kas plašāk pazīstams ar savu pseidonīmu Boriss Akuņins.
Kāds ievērojams teātra kritiķis sacīja, ka padomju relikts – KGB kuratora norīkošana, lai kontrolētu, kas tiek rādīts uz skatuves, – ir atgriezies, un lielākajos teātros tagad strādā FSB, kas ir KGB galvenā pēctece, padomju kuratori.
“Katram ir kurators,” medijam teica kritiķis. “Mēs pilnībā atgriežamies 30. gadu kontroles un cenzūras laikmetā.”
Krievijas Iekšlietu ministrijas departamentam ir būtiska loma valsts kontrolē pār mākslu, un, pēc mūziķu un režisoru teiktā, tas bieži sūta aģentus sēdēt uz izrādēm starp skatītājiem.
Lai sagatavotu šo rakstu, “The Washington Post” intervēja vairāk nekā desmit rakstniekus un māksliniekus, kuru dzīvi un darbu ir ietekmējušas radikālās pārmaiņas. Lielākā daļa no tiem, kas piekrita runāt, to darīja, ievērojot anonimitātes nosacījumu, jo pastāv risks, ka var tikt sodīti.
