“Ja tu krāc, tu miegā smoc!” Miega speciāliste lauž stereotipus un atklāj šokējošu statistiku 0

“Elpošanas traucējumi miegā – tas nozīmē, ka cilvēkam ir miegā grūti elpot, smadzenes nedod pietiekami lielu impulsu. Ja cilvēks kādu laiku neelpo, kaut vai 10 sekundes, tas ir ļoti ilgi organismam,” TV24 raidījumā “dr.Apinis” skaidro Marta Celmiņa, BKUS pediatre, Veselības centru apvienības miega speciāliste.

Reklāma
Reklāma
RAKSTA REDAKTORS
“Atļautais ātrums ir 110 km/h, bet kāds pa otro joslu “velkas” uz 90 km/h” – instruktors skaidro, vai šādā gadījumā atļauts apsteigt pa labo pusi 13
Pārsteidzoši 9 iemesli, kāpēc ēst banānus katru dienu
TESTS. Citu valodu ietekmes dēļ latviešu valodā “iemaldījušās” stila kļūdas: vai spēsi pamanīt visas?
Lasīt citas ziņas

Garākā elpas aizture, ar kādu pati ir strādājusi, viņa atzīst bija kādam jaunam cilvēkam – 2,5 minūtes.

“Šādus elpošanas traucējumus diagnosticējam, uzsākam ārstēšanu un diagnostika notiek ar īpašiem aparātiem, kur cilvēkam mēra elpošanu, sirdsdarbību un skābekli, kā arī ogļskābo gāzi, ko viņš vispār spēj izvadīt ārā,” viņa saka.

CITI ŠOBRĪD LASA

20% vīriešiem ir šī obstruktīvā miega apnoja, kas izpaužas kā krākšana. Vecumā pēc 50, šis risks dubultojas. Sievietēm pēc menopauzes trīskāršojas.

“Tie ir milzīgi skaitļi!” Veselības centru apvienības miega speciāliste norāda.

Kas to izraisa?

– liekais svars
– žoklis
– hroniskas slimības
– alerģijas

“Krākšana ir smakšanas pazīme – cilvēks, piemēram, neelpo 30 sekundes, tad četras reizes ātri ievelk elpu un atkal neelpo, tā rodas krākšana,” Cemiņa skaidro.

Jau ziņots, ka plaši pielietojams izmeklējums – poligrāfija ļauj izvērtēt sirdsdarbības un elpošanas rādītājus miegā un konstatēt obstruktīvu miega apnoju. Tai raksturīga izteikta krākšana, var būt īsāka vai garāka elpošanas apstāšanās. Obstruktīvās miega apnojas diagnosticēšana ir būtiska tādiem pacientiem, kuru neizgulēšanās var izraisīt bīstamas situācijas dienas laikā, piemēram, autovadītājiem. Pat Ministru kabineta noteikumos, kas regulē autovadītāju medicīniskās komisijas, ir minēts, ka šādus izmeklējumus būtu nepieciešams veikt, ja ir novēroti obstruktīvai miega apnojai raksturīgi simptomi.

Obstruktīva miega apnoja vai citi elpošanas traucējumi var būt arī cilvēkiem, kuri ir pārslimojuši, piemēram, miokarda infarktu, kuriem ir koronāra sirds slimība vai kāda plaušu slimība, piemēram, hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS) vai bronhiālā astma. Obstruktīvas miega apnojas risks pastiprinās pēc pārciesta insulta, turklāt efekts var būt arī pretējs – obstruktīva miega apnoja var palielināt insulta risku.

Reklāma
Reklāma

Ja obstruktīva miega apnoja ir diagnosticēta, tai pieejama efektīva ārstēšana izmantojot neinvazīvus elpošanas aparātus, kas ar maskas palīdzību novada papildu gaisa plūsmu plaušās visas nakts garumā.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.