Kardiologs: elpas trūkums var liecināt par pirmsinfarkta stāvokli 0
Ja ir aizdusa, kardiologa skatījumā tam var būt trīs galvenie iemesli. Viens no tiem – koronārā slimība, tautā saukta par pirms-infarkta stāvokli. Tad ir grūtāk elpot, no siltām telpām izejot aukstumā (vēsums rada angiospazmas – paaugstinātu asinsvadu tonusu). Ja runa tik tiešām ir par koronāro slimību jeb sirds vainagartērijas sašaurināšanos, cilvēkam ir ne tikai aizdusa, bet arī spiedoša sajūta vai sāpes aiz krūšu kaula. Šie simptomi ir nepārprotama zīme, ka steigšus jāapmeklē ārsts, lai izvairītos no draudiem dzīvībai, ko rada infarkts, brīdina kardiologs Andrejs Ērglis.
Otrs iemesls apgrūtinātai elpošanai var būt sirds mazspēja. Sirds kreisais kambaris nedarbojas ar pilnu jaudu, organisms netiek pietiekami apgādāts ar skābekli. Sirds mazspējas pacientiem mēdz būt ne tikai aizdusa, bet arī pietūkušas kājas, turklāt elpas trūkums piemeklē pat šķietami normālas slodzes gadījumā, piemēram, ejot. Manot šādas pazīmes, obligāti jādodas pie ārsta, lai pārbaudītu sirds veselību un izlemtu par atbilstošu ārstēšanu.
Trešais izplatītākais iemesls akūtam elpas trūkumam – plaušu trombembolija. Tā var piemeklēt pēkšņi, ja atdalījies trombs caur sirdi nokļūst plaušās. Tas var nosprostot plaušu artērijas zaru. Asiņu plūsma plaušu artērijās pavājinās vai beidzas pavisam. Plaušas nespēj pildīt savas funkcijas, pacientam nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība. Ja trombs iekļūst mazākā plaušu zarā, process nav tik akūts, taču arī tas apgrūtina elpošanu un plaušu darbību. Jādodas pie ārsta!
Ieteikumi
Cilvēkiem pēc 40 gadu vecuma un pēc 30 gadu vecuma tiem, kam ir kāds riska faktors (iedzimta sirdskaite, ģimenē tuviem radiem bijis infarkts), reizi gadā vajadzētu veikt kardiogrammu.
Jācenšas sevi nepakļaut ilgstošam stresam.
Jāatmet smēķēšana. Tā sašaurina asinsvadus un padara sirds uzdevumu – apgādāt organismu ar asinīm, tātad ar skābekli – grūti izpildāmu.
Jāatrod laiks fiziskām aktivitātēm – mazkustīgs dzīvesveids ir viens no sirds slimību riska faktoriem.
Jākontrolē holesterīna līmenis asinīs.
Jāizvairās no trekniem ēdieniem – tauki veicina asinsvadu nosprostošanos un trombu veidošanos.
jāpievērš uzmanība pārmaiņām savā ķermenī. Piemēram, ja viena kāja šķiet lielāka, smagāka un siltāka par otru, tas jāpastāsta ārstam. Iespējams, trombs nosprostojis lielo asinsvadu.
