Ja trūkst elpas… Situācijas skaidrojums un ieteikumi no alergoloģes, kardiologa un diētas ārstes 0
Pneimonoloģe, alergoloģe: varbūt vainojama smēķēšana?
Aizelsties var gadīties pat visveselākajam cilvēkam, ja bijusi lielāka slodze – straujš un augsts kāpiens, garāks skrējiens. Pēc tam elpošana parasti drīz vien atgriežas normālā ritmā, un nav nekādu veselības sarežģījumu. Tie nerodas arī no elpu aizraujoša skaistuma. Taču akūts elpas trūkums vai aizdusa, kas progresē pakāpeniski, bieži vien ir draudīgi simptomi, kas var liecināt par nopietnām slimībām. 36,6 °C izvaicātie trīs speciālisti visi kā viens uzsver – ja trūkst elpas, cilvēkam nav jāpūlas saprast, vai pie vainas sirds, plaušas vai liekais svars. Nekavējoties jāvēršas pie ārsta!
Viens no elpas trūkuma iemesliem var būt HOPS – hroniska obstruktīva plaušu slimība. Tad elpas trūkums attīstās ļoti lēni, daudzu gadu garumā. To izraisa hronisks plaušu iekaisums un bronhu sašaurināšanās, ko veicina pastāvīgs kairinājums. Lielākoties HOPS skar smēķētājus (85% gadījumu). Saslimt var arī pasīvie smēķētāji un cilvēki, kuriem ir riska faktori darbavietā, piemēram, putekļi vai kairinoši ķīmisku vielu izgarojumi. Ja neārstējas, slimība turpina attīstīties, elpot pakāpeniski kļūst arvien grūtāk – līdz pat pavisam bēdīgam iznākumam, kad cilvēks būtībā nosmok. Diemžēl HOPS diagnostikā ir daudz trūkumu, atzīst pneimonoloģe, alergoloģe Antra Beķere.
HOPS pirmās pazīmes parasti parādās pacientiem 50–60 gadu vecumā. Daudzi no viņiem aizdusu pirmām kārtām vērtē kā sirdskaites pazīmi, kas arī samērā bieži piemeklē cilvēkus šajā vecumā. Taču, ja elpas trūkums ir ļoti izteikts (ir pat apgrūtinoši apģērbties vai aiziet līdz tualetei), runa tomēr varētu būt par HOPS un, visticamāk, šī slimība ir jau diezgan ielaista. Lai to atklātu laikus un sāktu ārstēt, smēķētājiem ar 10–20 gadu stāžu ieteicams veikt spirometriju. Tā ir plaušu funkcionālās diagnostikas pamatmetode, kas speciālistam ļauj novērtēt ieelpu un izelpu, plaušu tilpumu, to bioloģisko vecumu un elpošanas sistēmas vispārējo veselības stāvokli.
Elpas trūkuma cēlonis var būt arī astma. Tas ir hronisks iekaisums bronhos, kas paasinās, ja ir vīrusu izraisīta elpceļu saslimšana, palielināta slodze, alergēnu iedarbība vai stress. Paasinājumi – astmas lēkmes – izpaužas kā akūts elpas trūkums. Astma var sākties jebkurā vecumā, gan bērniem, gan pieaugušajiem, taču, pastāvīgi lietojot atbilstīgas zāles, ar šo slimību iespējams sadzīvot. Ja astmas lēkmes nav biežāk kā divas reizes nedēļā, var uzskatīt, ka slimība tiek kontrolēta.
Iespējams, elpas trūkumu izraisījusi bronhu nosprostošanās, ja tajos iekļuvis svešķermenis, piemēram, kāda sēkliņa vai kaula gabaliņš. Tā var gadīties gan maziem bērniem, kuri mēdz visu ko bāzt mutē, gan arī pieaugušajiem. Tādā gadījumā elpas trūkums sākas pēkšņi un ir akūts – nepieciešama steidzama palīdzība! Tomēr reizēm cilvēks tikai drusku paklepo, elpošana nav apgrūtināta, svešķermenis ievirzās bronhā un tur paliek. Sākas iekaisums, ar to saistītais elpas trūkums pieaug pakāpeniski.
Bronhos nonākušo svešķermeni iespējams konstatēt, veicot rentgenu vai bronhoskopiju. Pēc ārstu novērojumiem, tas biežāk atrodams labajā pusē, jo bronhi anatomiski veidoti tā, ka tur var vieglāk iekļūt un iesprūst kaut kas lieks.
Apgrūtināta elpošana ir arī tad, ja izveidojies ļaundabīgs audzējs. Augot tas nosprosto bronhus, līdz ar to kāda daļa plaušu neelpo, sākas aizdusa un klepus. Atsevišķas audzēja formas lokalizējas plaušu audos.
Ar elpas trūkumu vēl ir saistītas difūzas plaušu parenhīmas slimības, kuras izraisa alergēni, vīrusi, baktērijas, reizēm tas var būt medikamentu lietošanas blakusefekts. Smagākā forma ir idiopātiska plaušu fibroze. Slimība ļoti strauji attīstās, neizskaidrojamu iemeslu dēļ plaušu audi pārveidojas par rētaudiem, un elpas trūkums strauji progresē.
Elpas trūkums mēdz izpausties, saslimstot ar sarkoidozi, kas ietilpst difūzo plaušu slimību grupā. Ar šo kaiti slimo 20–40 gadu vecumā, taču to novēro arī bērniem un cilvēkiem briedumā. Viens no slimības simptomiem var būt aizdusa, taču dažkārt nekādu īpašu pazīmju nav un slimība pāriet pati no sevis pat nediagnosticēta. Sarkoidoze ir saistīta ar pārmaiņām limfātiskajā sistēmā, plaušās veidojas granulomas, ko iespējams konstatēt, veicot rentgenu. Tāpēc, ja ilgi nepāriet klepus, ir sāpes krūtīs, kā arī moka elpas trūkums, jādodas pārbaudīt veselību – ne visiem pacientiem sarkoidoze regresē spontāni, un var būt nepieciešama ārstēšana.
Ja trūkst elpas, iespējami vēl citi iemesli, piemēram, tuberkuloze. Tai ir dažādas formas, ne vienmēr tā norit klasiski (ar paaugstinātu temperatūru, mokošu klepu, asiņainiem atkrēpojumiem, nespēku), taču, ja ir kaut mazākās aizdomas, jādodas pie ārsta, lai veiktu analīzes un izmeklējumus ar rentgenu, – tuberkuloze ir drauds ne vien pašam slimniekam, bet arī apkārtējiem cilvēkiem. Kad to diagnosticē un uzsāk ārstēšanu, regulāri jāapmeklē plaušu ārsts. Nosūtījums no ģimenes ārsta ikreiz nav vajadzīgs, jo tuberkulozes pacientiem pneimonologs ir tiešās pieejamības speciālists.
Vēl viens pēkšņa akūta elpas trūkuma cēlonis var būt pneimotorakss – stāvoklis, kad telpā starp plaušu un pleiru iekļūst gaiss. Tas saplacina plaušu, ir grūti elpot. Tā var notikt, piemēram, ceļot smagu priekšmetu un noklepojoties. Tad parasti neviens īpaši nekavējas un meklē ārsta palīdzību, jo ir arī sāpes krūtīs, sajūtas kopumā ir biedējošas un nepatīkamas.
Ieteikumi
Ja elpas trūkums sākas pavisam negaidīti, bet slodze nav pieaugusi, noteikti jāvēršas pie ārsta.
Ārsts nekavējoties jāapmeklē, ja pēkšņu elpas trūkumu pavada sāpes krūtīs.
Bieži vien elpas trūkums liecina par jau ielaistu slimību, tāpēc pie ārsta jāvēršas, tiklīdz šo simptomu pamana.
Smēķētājiem ar 10–20 gadu stāžu jāveic spirometrija. Konstatējot HOPS, jāuzsāk ārstēšana un jāatrod motivācija atmest kaitīgo ieradumu.
Ja, par spīti medikamentu lietošanai, astmas lēkmes ir biežāk nekā divas reizes nedēļā, jādodas pie ārsta, lai pārskatītu ārstēšanas taktiku.
Bez ievērības nedrīkst atstāt arī apgrūtinātu elpošanu kombinācijā ar ieilgušu klepu – jāveic rentgens un, iespējams, papildu veselības pārbaudes.
