Latvijā gripa vēl nav konstatēta, toties plaukst un zeļ saslimšana ar citām akūtajām augšējo elpceļu infekcijām. Kā ārstēties? 17
Regīna Olševska, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka Latvijā gripa vēl nav konstatēta, toties plaukst un zeļ saslimšana ar citām akūtajām augšējo elpceļu infekcijām, kuras izraisījuši visdažādākie vīrusi – paragripas, respiratori sincitiālie, adenovīrusi, rinovīrusi, bokavīrusi un citi. Novērojumi liecina, ka visbiežāk slimo bērni vecumā līdz 14 gadiem.
Labāk izmantot dabas vielas
Akūtu augšējo elpceļu infekciju simptomi ir visai nepatīkami – iesnas, gļotādu tūska, klepus, sāpošs kakls, muskuļu sāpes, nespēks, drudzis, drebuļi.
Var būt arī drudzis, lai gan pieaugušajiem tas mēdz būt retāk nekā bērniem. Šīm vīrusu saslimšanām nav īpašas terapijas – medikamenti tiek lietoti tikai traucējošo simptomu mazināšanai, tādēļ pats galvenais – palikt mājās, turklāt pirmās slimības dienas vispareizāk būtu pavadīt gultā ar siltas tējas krūzi rokā.
Jebkura saslimšana organismam rada papildu slodzi, tādēļ miers un atpūta nāk tikai par labu, turklāt mazinās risks infekciju nodot citiem.
Ja saaukstēšanās simptomi nepazūd aptuveni nedēļas laikā, jākļūst uzmanīgam, jo dažreiz slimībai var būt komplikācijas, pievienojas sekundāra bakteriāla infekcija, piemēram, deguna blakusdobumu vai vidusauss iekaisums, pneimonija. Tādos gadījumos saziņā ar savu ģimenes ārstu jālieto antibiotikas.
“Ļoti iedarbīgs pretiekaisuma līdzeklis, parādoties pirmajiem augšējo elpošanas ceļu infekciju simptomiem, ir propoliss vai preparāti, kuru sastāvā ir šis bišu produkts.
To var lietot vai nu kombinācijā ar medu, eļļu, vai vairākas reizes dienā lēni izsūkāt zirņa lieluma propolisa gabaliņus,” iesaka neiroloģe, apiterapeite Maruta Solvita Naudiņa.
Fitoterapeits Artūrs Tereško uzsver, ka toksīnu izvadīšanai no organisma slimošanas laikā vajag daudz dzert. Šim nolūkam derēs gan dzērveņu morss, gan salvijas, tīruma kosas vai bārbeles lapu un mizas tēja, bet imūnās sistēmas aktivizēšanai ieteicams lietot ehinācijas preparātus.
Dažādos avotos kā iedarbīgi palīgi cīņā ar saaukstēšanās simptomiem minēti arī rožu augļi, kuri bagāti ar C vitamīnu, kliņģerīšu un kumelīšu, upeņu, aveņu, zemeņu lapu, mārsila drogu tējas. Tās ieteicams saldināt ar medu, tikai tad tās temperatūra nedrīkst pārsniegt 40 °C. Tas arī ir labi, jo tad, ja iekaisusi rīkles gļotāda, ļoti karsti dzērieni var tikai kaitēt.
Protams, vienmēr būs nepacietīgie, kuri vēlēsies traucējošos simptomus novērst uzreiz, izmantojot aptiekā nopērkamos līdzekļus, piemēram, karstos dzērienus. Tādā gadījumā rūpīgi jāseko līdzi tam, lai netiku pārsniegts pieļaujamais aktīvās vielas daudzums, jo medikamentiem ar dažādiem nosaukumiem var būt viens un tas pats sastāvs.
Drudzis – palīgs vai drauds?
Pirms dažiem gadiem Latvijā tika veikts pētījums, kura mērķis bija noskaidrot, cik adekvāti vecāki spēj novērtēt drudzi (tas bērniem ir viens no biežākajiem saaukstēšanās simptomiem) un kur parasti vēršas pēc palīdzības, ja bērnam ir paaugstinājusies ķermeņa temperatūra.
Pētījuma dalībnieki bija bērni un vecāki, kuri bija vērsušies Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Neatliekamās medicīniskās palīdzības un observācijas nodaļā ar sūdzībām par drudzi bērnam.
Lielākā daļa vecāku jeb 51,4% uzskatīja, ka ļoti augsts temperatūras pacēlums ir, sākot no 39 °C, bet 13,9% – ja tas ir jau 38 °C. 94,5% vecāku bija pārliecināti, ka eksistē bīstama ķermeņa temperatūras paaugstināšanās.
Vairākums (60,3%) domāja, ka paaugstināta temperatūra norāda uz bīstamu un nopietnu saslimšanu, bet daļa (27,4%) uzskatīja, ka papildus jābūt vēl citiem simptomiem. Puse no aptaujātajiem palīdzību stacionārā meklēja jau pirmajās 24, bet 10% – pirmajās sešās stundās pēc temperatūras paaugstināšanās.
Pētnieki secināja, ka vecākiem bail no drudža izraisītām sekām, par ko liecināja šādas atbildes: “iespējams letāls iznākums, efekts uz orgāniem, smadzenēm tas ir bīstami, var “sadegt”, atrofēties”.
Daudzi no viņiem uzskatīja, ka obligāti jāsamazina temperatūra, turklāt ne tikai ar medikamentiem, bet, piemēram, ietinot bērnu aukstā dvielī, ieziežot ķermeni ar šņabi, iegremdējot aukstā vannā.
Pētnieku secinājums: “Latvijas sabiedrībā vecākiem vēl aizvien eksistē drudža fobija. Galvenais kritērijs prettemperatūras līdzekļu lietošanai ir konstatētais temperatūras mērījums, nevis bērna pašsajūta.”
Lai kliedētu vecāku bažas un neziņu, slimnīcas speciālisti izstrādājuši vadlīnijas, kā rīkoties drudža gadījumā, kura iemesls visbiežāk ir saaukstēšanās.
Ārsti uzsver, ka drudzis jeb temperatūras paaugstināšanās līdz 38 °C pati par sevi nav slimība, bet gan pazīme, kas liecina par to, ka organisms cīnās ar infekciju.
Drudzis pats par sevi neapdraud bērna veselību, tādēļ nav obligāti jāārstē ar medikamentiem, svarīgi izvērtēt, vai tas rada diskomfortu, piemēram, galvassāpes, izteiktu sagurumu, atteikšanos dzert, bērns kunkst, īd.
Divas trīs dienas paaugstināta temperatūra ir normāla parādība vīrusu infekcijas gadījumā. Ja bērns jūtas un izskatās labi, viņš var ārstēties mājās, bet vecāki visus neskaidros jautājumus var uzdot ģimenes ārstam vai pediatram.