Eksperts pēta: ko izvēlēties, ja tev vajadzīgs patiešām universāls auto? 13
Atis Jansons, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Piecas visai interesanta auto testa dienas. Un dažas pārdomas, kas zināmā mērā turpina pagājušajā nedēļā iesākto sarunu par tematu “Gribas neparastu un patiešām noderīgu”.
Universālu. Jebkurai dzīves situācijai un vajadzībai piemērotu. Neiespējami? Pilsētai vajag vieglu un maziņu. Tālam ceļojumam uz valstīm, kur ātruma limiti augstāki, slaidu un ātru. Mežā – pilnpiedziņu, ar pazeminātajiem pārnesumiem un diferenciāla “bloķi” piedevām. Lielākām kravām – ja ne dižu bagāžnieku, tad spēju smagu piekabi vilkt. Un tā tālāk. Jāpērk trīs auto? Maciņš neizturēs… Bet – ir tādi “pikapi”. Komfortabla kabīne – kā limuzīnā. Pusotra kvadrātmetra kravas kaste. Četri velkoši rati. Viss vienā.
Cik tie Latvijā populāri?
Mēreni. Pašlaik pie mums reģistrēti 6329 šīs grupas auto. Pavisam neliela daļiņa no gandrīz pusmiljonu lielā autoparka.
Populārākās markas – “Toyota Hilux” (2545), “Mitsubishi L200” (1721), “VW Amarok” (988), “Ford Ranger” (843), “Nissan Navarra” (322), “Isuzu D-max” (232).
Nākotnes prognoze? Miglā tīta, jo pašlaik Eiropas tirgū vairs nav “Mitsubishi”. Nevar nopirkt arī iepriekšējā modeļa “Amarok”, bet jaunais būs tikai nākamgad. “Nissan” dīleris vairs nepiedāvā “Navarru”. Kas paliek? Ilggadējais līderis “Hilux”. Cenas, sākot no 33 400 eiro. “Ford Ranger”. Mazliet dārgāks. Un mans pagājušās nedēļas zirdziņš “D-max”. Mazliet lētāks. Ar divvietīgu kabīni un mehānisku ātrumkārbu iegūstams par 27 500. Lētāks, bet “Isuzu” atpazīstamības, prestiža ziņā ar “Toyota” mēroties nevar. Tādēļ mazliet par šīs firmas vēsturi.
Kas ir “Isuzu”?
1916. g. dibinātais uzņēmums “Isuzu Motors Limited” ir viens no pasaulē lielākajiem kravas automobiļu ražotājiem un senākais automobiļu ražotājs Japānā. Uzņēmums ir arī lielākais dīzeļdzinēju ražotājs pasaulē. Pateicoties lieliskajai specifikācijai un mazajam patēriņam, “Isuzu” dīzeļdzinējus izvēlas pasaules vadošie automobiļu un smagās tehnikas ražotāji un rūpnieki.
Bez pikapiem un dīzeļdzinējiem uzņēmums ražo arī dažāda izmēra kravas automobiļus un autobusus. Šobrīd uzņēmuma darbība aptver vairāk nekā 100 pasaules valstis, un daudzās nozarēs uzņēmums ir tirgus līderis. Uzņēmuma mītnes vieta ir Tokijā (Japānā), savukārt galvenā Eiropas mītnes vieta un dīzeļdzinēju pilnveidošanas un izpētes centrs atrodas Vācijā, netālu no Frankfurtes. Uzņēmums pārvalda Japānā (Fudžisavā, Točigi un Hokaido), Taizemē, ASV, Indonēzijā un Polijā darbojošās rūpnīcas.
Pirmo pikapu uzņēmums izgatavoja 1963. g. Tā mērķis bija konstruēt automobili, kurš izceltos ar vieglā automobiļa īpašībām un kravas automobiļa praktiskumu. Sākās rekordliela “Isuzu” pikapu pārdošana un eksports, un uzņēmums jau vairāk nekā 40 gadus tirgo pikapus Ziemeļamerikā, Eiropā, Dienvidāfrikā un Austrālijā. Vairāk nekā seši miljoni cilvēku visā pasaulē ir izvēlējušies “Isuzu” pikapus.
Braucam mēs arī!
Ja jau sešiem miljoniem patika…
Pirmo testa daļu “Maksis” iztur lieliski. Nāk mana uzticamā ceļabiedrene, apskata, iekāpj, smaida – man patīk! Ļoti patīk.
Jāpiekrīt – dizains ir lielisks kompromiss starp eleganci un praktiskumu. Krāsa – kaut ministrus ved! Aizsteidzoties notikumiem priekšā, gan jāsaka, ka gandrīz melnais “metāliks” tomēr vairāk ir operas apmeklējumu, nevis sēņošanas krāsa. “Makša” elegantais uzvalks putekļos un dubļos noslēpjas ātri, nomazgājams grūti. Tātad – ja grants būs tavs biežāk lietotais ceļu segums, ņem citu krāsu.
Ar milzi pilsētā, uz šosejas un mežā
Tā vien domāju, ka pilsētā būs grūti… Nav grūti. Stūre perfekti pastiprināta (gan drusku “garāka”, nekā ierasts – kādi četri apgriezieni starp atdurēm), viegla. Pārskatamību, kura jau tā, augsti sēdot, laba, papildina kameras visos stūros. Negrozi galvu, skaties ekrānā (kurš, starp citu, glīti un ērti novietots panelī, nevis vējstiklā iesliets, kā grēko daudzi pilsētas auto)! Vien jāpierod – tev būs tās kameru actiņas regulāri noslaucīt, jo citādi tie paši putekļi bildi dara miglainu.
Var braukt arī Rīgā. Var viegli parkoties pie “Mola” vai “Spices” – vien nelien tuvu pie ieejas, mazliet tālāk brīvu vietu vairāk.
Uz šosejas smags ir gaitā komfortabls. Tas ir Ņūtona likums. Mūžīgs likums, kas ļauj pavisam vienkārši (un tāpēc izturīgi) atsperotam pikapam pa kaut cik normālu asfaltu ripot tikpat laideni, kā to dara trīsreiz dārgāki limuzīni. Klusums salonā. Ja vien negribi noskaņai dīzeļdziesmu paklausīties. Uzminu labējam pedālim reizēm, ne tikai apdzenot, bet tāpat – noskaņai.
Mežā dziļos dubļos nelienam. Ar šādas klases bezceļnieku vienatnē līst dubļos nav prāta darbs. Šis, protams, ir grūti iesēdināms. Bet ja ieraksies… Kur Mordangā to glābējtraktoru atradīsi?
Augstu atzīmi varu ielikt vien par 45 grādu smilšainiem kāpumiem, kurus šis ēd kā smalkmaizītes, par spēju apgriezties šaura strupceļa beigās, kur jebkurš no četriem ratiem takas augstajās malā ieķeras un uzrāpjas.
Vārdu sakot – ar šo var aizbraukt visur, kur tev vajadzēs. Un ja vēl vinču pieliksi…
Cik tāds ēd?
Laikam jau šobrīd pats svarīgākais jautājums. Dīzelītis te ielikts neliels (1,9 l), tomēr pietiekams visiem atļautajiem ātrumiem, saglabājot labu apdzīšanas rezervi. Bet – ja gribi taupīt – to labāk nelietot. Šādiem smagiem ratiem apetīte ļoti atkarīga no brauciena vienmērīguma. Rīma ir paātrinājums. Arī bremzēšana, no kuras vajadzētu pēc iespējas tālredzīgi izvairīties. Ar rāmiem 95 km/h šis ēdīs ap 7 l/100 km. Arī ne pārāk pilnās pilsētas nomalēs iespējams ripot tikpat taupīgi. Meža ceļu kalniņos un biežās bekošanas stāvvietās kontrolskaitlis pieaugs līdz kādiem 8,5. Tas pēc iebūvētā datoriņa rādījumiem.
Veicām arī precīzu patēriņa novērtējumu. Testu sākām ar pilnu bāku. Pēc 719 kilometriem ieliet varēja 58,9 litrus. Tātad – 8,2 l/100 km. Dīzeļdegvielas cena uzpildes brīdī 1,77 eiro par litru. Jeb 14,5 eiro par 100 km. Salīdzinājumam – lādējot elektromobili par jaunajām “e-mobi” cenām, šis prieks maksātu apmēram tikpat. Zaļāk būtu? Nemaz ne tik dikti zaļāk. Dīzeļdzinēji ogļskābo gāzi emitē mazāk nekā benzīnnieki, citus kvēpus šādā supermodernā (“ad blue”) versijā – arī nedaudz. Bet tos 700 kilometrus mēs toties nobraucām, štepseli nemeklēdami…
Verdikts
Ja mēs abi ar sievu būtu pensionāri, es pirktu pikapu. Eiropaletes vai ķieģeļus nez vai vadātu. Mežā brauktu sēņot un makšķerēt (jau iztēlē būvēju dzīvoklīti “Makša” kravas kastē). Pirktu laikam jau lētāko pieejamo (laivai ar’ naudiņa jāpietaupa). Bet jaunu!!! Negribas brīvības vietā defektus gaidīt. Turklāt tie lietotie pikapi nu kļuvuši baigi dārgi. Padsmit štukas prasa pat par 300 000 noskrējušu “Amarok”. Paldies, tādu negribu…
Uzziņa
“Isuzu Motors Limited” kontrolskaitļi
Katru gadu izgatavo vairāk nekā 1 000 000 dīzeļdzinēju. Katru gadu izgatavo vairāk nekā 600 000 kravas automobiļu.
Uzņēmumā ir ap 25 000 darbinieku.
No 1936. g. uzņēmums ir izgatavojis vairāk nekā 23 miljonus dīzeļdzinēju.
2011. g. apgrozījums sasniedza 10 miljardus eiro. Zinātniskajiem pētījumiem un attīstībai 2011. g. iztērēti aptuveni 500 milj. eiro.
Uzņēmuma produkcija tiek pārdota 120 valstīs.
Avots: “isuzu.lv”
