Reāli dzīves stāsti 1
Anete (34): – Mans vīrs aizbrauca mācīties uz Latvijas otru galu. Tik naiva neesmu, lai domātu, ka viņš tur dzīvos celibātā. Atzīšos, iegādājos mīļāko. Kad, atgriezies mājās, vīrs uzzināja par manu sānsoli, viņš mazliet papsihoja, bet tad nomierinājās, jo arī pats nebija svētais. Tomēr mezgls mūsu attiecībās bija radies un to nevarējām atsiet. Šobrīd vairs neesam kopā.
Laila (44): – Mana draudzene vairākus gadus strādāja citā valstī, bet viņas civilvīrs pa to laiku atrada aizstājēju. Viņa cītīgi braukāja uz Latviju, lai saglabātu attiecības ar šo vīrieti, bieži zvanīja uz mājām. Kad viņa bija mājās, viss bija labi – gan sekss, gan pārējās attiecības, bet, tiklīdz draudzene bija prom, tā viņš pie citas. Beidzās viss ar to, ka viņš dzērumā nositās.
Ruta (32): – Jau divus gadus dzīvoju un strādāju Beļģijā. Vīrs ar bērniem palika Latvijā. Sekss mūsu attiecībās ir svarīgs, bet nav dzīvības un nāves jautājums. Nav nekas traks, ja to baudām retāk – kad ik pa laikam atbraucu mājās. Turklāt situācijai var pielāgoties, īpaši tagad, kad brīvi pieejams skaips un citas mūsdienu komunikācijas.
Rinalds (54): – Mana pieredze rāda, ka attālums var arī satuvināt. Manas un sievas attiecības, ilgi dzīvojot laulībā, bija kļuvušas diezgan vienaldzīgas. Taču, kopš atgriezos mājās pēc vairāku gadu darba Norvēģijā, mūsu laulība ir gluži vai pārstartējusies un ieguvusi jaunu elpu.
