– Protams, tomēr jāraugās plašāk! Vai jūsu rīcībā ir pētījumi par Latvijas iedzīvotāju noskaņojumu un gatavību aizstāvēt savu valsti? Varbūt šajā jomā ir nepieciešams aktīvāks darbs ar sabiedrību? 37
– Manā rīcībā nav šāda pētījuma, bet domāju, ka tādu vajadzētu. Kad nācu uz ministra amatu, es gāju ar uzstādījumu, ka redzu ikvienu Latvijas pilsoni kā tādu, kas gatavs aizstāvēt valsti. Es nepieņemu citu variantu. Tas ir stāsts par tiesībām un pienākumiem – ja tev ir šīs valsts pilsoņa pase, tev ir pienākums aizstāvēt valsti.
Ģ. Vikmanis: – Latvijā oficiāli atklāts NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs. Kādu devumu tas var dot šeit Latvijā, skaidrojot vietējiem iedzīvotājiem NATO uzdevumus?
– Centrs ir NATO struktūra, bet ne Aizsardzības ministrijas. Protams, tas veiks svarīgus pētījumus stratēģiskās komunikācijas jomā, un tam ir liels zinātniskais potenciāls. Daudzi uzskata, ka centrs ir nodibināts pret kaut ko, taču tā nebūt nav. Stāsts par komunikāciju attiecas uz visu pasauli, ne tikai uz kādu konkrētu valsti vai reģionu. Biju gandarīts, ka atklāšanas konferencē bija iespēja uzzināt vairāk par “Islāma valsti” un par to, kā šī teroristiskā organizācija izmanto sociālos medijus. Centrs pēta, kā piemērot labākos risinājumus stratēģiskajā komunikācijā, veiks pētījumus un izstrādās rīcības plānus. Līdz šim ir bijis tā, ka mēs tikai noreaģējam, nevis rīkojamies preventīvi.
M. Antonevičs: – Ir teiciens, ka ģenerāļi gatavojas iepriekšējam karam, nevis nākamajam…
– Līdzīga situācija ir ar “zaļajiem cilvēciņiem”. Daudzi gatavojas tam scenārijam, kas jau noticis Ukrainā, taču, ja kaut kas notiks, tad, iespējams, scenārijs būs pavisam cits. Runājot par hibrīdkaru – tas nav nekas jauns, jo 1940. gada notikumiem Latvijā bija visas hibrīdkara pazīmes.
– Ik pa laikam parādās ziņas par Krievijas lidmašīnām un kuģiem, kas pietuvojušies mūsu robežām. Ko šīs darbības nozīmē?
– Krievijas kuģu kustība vērojama no Kaļiņingradas uz Sanktpēterburgu un atpakaļ. Tagad uzskaitām ikvienu kuģi, kas nobrauc gar Latvijas ekonomisko zonu – mēģinām fiksēt, kur un kāpēc brauc, jo situācija pasaulē ir mainījusies. Mēs arī vērojam, kādas Krievijas lidmašīnas lido gar mūsu robežām, un to veic arī mūsu sabiedrotie, kas patrulē Baltijas gaisa telpā. Kādreiz Krievijas pilotiem nebija raksturīgs lidot ar izslēgtiem atbildētājiem, bet tagad tas notiek, apdraudot arī civilo aviāciju. Tās ir dažādas lidmašīnas – izlūku, stratēģiskie bumbvedēji un iznīcinātāji. Baltijas jūrā arī kursē ar dažādām spējām apveltīti kuģi. Visas šīs lietas ir jāanalizē. Krievija šobrīd iegulda ļoti daudz līdzekļu savu militāro spēju attīstībā.
