V. Krustiņš: – Kā politiskie vadītāji saka – tagad galvenie ir saimnieciskie, sociālie jautājumi, par tiem vajagot runāt un runā ar. Pareizi, cilvēkus tas interesē. Bet kādas domas ir par to, ko sauc par labu valsts pārvaldīšanu? Vai tur nevajag pārmaiņas – teiksim, mainīt vēlēšanu sistēmu, dot tautai tiesības vēlēt prezidentu? 3
– Krāslavas domē daudzos gadījumos spējam panākt vienprātību. Kā tā – pieņemat lēmumus vienbalsīgi? Par to dažs pat brīnās. Notiek liels darbs pirms domes sēdes. Taču valstī ievēlē pēc partiju listēm, un tās bieži savā starpa kaut ko nesadala – pat vienā koalīcijā esot. Rezultāts no tā – ka noteiktos amatus neieņem profesionāļi. Jo skaitās, ka amats pieder partijai. Otrai partijai varbūt ir noderīgāks profesionālis, taču viņam ir ierobežojums ieņemt amatu, jo – vieta pieder citiem. Tie citi meklē, ar ko aizlāpīt caurumu, kaut kolēģiem jau ir vīrs, kas spētu sekmīgi darboties. Iznākums ir diezgan negatīvs. Tāpēc man gribētos, lai Valsts prezidents patiešām būtu tautas vēlēts – un ar to vien nepietiek. Viņam jāsaņem arī lielākas pilnvaras nekā pašreiz, lai veicinātu profesionālāku, “bezpartijiskāku” valsts pārvaldi.
Ē. Cauņa: – Prezidentam jābūt tautas vēlētam un apveltītam ar attiecīgu rīcībspēju, lai iedarbotos uz pārējiem izpildvaras zariem – uz Ministru prezidentu, uz ministriem. Jau pašlaik Valsts prezidentam ir likumdošanas iniciatīvas, ieteikumi, bet viņu reizēm ņem vērā, reizēm ne, un grūti teikt, kā viss kuro reizi beigsies.
G. Upenieks: – Prezidentu pašlaik vēlē partijas, līdz ar to, cik viņš var aiziet pa labi vai pa kreisi? Tiktāl, kamēr atdursies. Partijas būs ļoti grūti pārliecināt atdot prezidenta ievēlēšanas tiesības, jo – priekš kam tām zaudēt savu ietekmi? Nododot tiesības tautai, partijas kritīs daudz zemākā politiskā līmenī. Šodien tās apkopj katra savu lauciņu. Vienai tas lielāks, citai mazāks, pēc vēlēšanām seko kādas izmaiņas, bet mazā Latvijā politiķi tāpat viens gar otru visu laiku trinas. Tāpēc domāju, ka izšķiršanās atdot varas lauvas tiesu vienam cilvēkam – tuvākajā laikā nav iespējama. Ierēdņi negrib izlaist varu no rokām, gluži tāpat politiķi, kuri pa lielai daļai cēlušies no ierēdņiem, visiem spēkiem turēsies pie varas. Tad jābūt apvērsumam, lai varu izrautu no rokām.
