– Ko jūs gribētu, lai deputāts Cauņa Rīgā četros gados izdara? 3
A. Ločmelis: – Viņš tur negulēs, tas ir točna!
G. Upenieks: – Kā bijis deputāts atceros, ka varēja gan aizmigt pie jautājuma, ko Rīgas kolēģi uzskatīja par dikten politiski cilājamu, bet cilvēkiem tas bija sērkociņa izmērā un nozīmē. Vispirms Cauņas kungam būtu “jāievirzās” Tautsaimniecības komisijā, kur risina saimnieciskus, tiešām sāpīgus jautājumus. Pirmām kārtām tie ir ceļi. Zemnieks, kurš ceļ fermu, grib attīstīt saimniecību, spiests rēķināties, ka ceļš uz viņa māju pārsvarā ir katastrofālā stāvoklī. Mūs interesē, lai vismaz līdz pagasta centriem kādā plānā ierakstītu – kādreiz jūs te arī pavasarī izbrauksiet normālā veidā. No tā izriet uzņēmējdarbības attīstība, kuru vēl papildus nevajadzētu apgrūtināt ar administratīvo slogu, lai pārbaudītāji nestāvētu pie kantora 8 no rīta katru dienu. Pārbaudītāji ir no reģionālās pakļautības iestādēm, ministrijām – neviens negrib zaudēt savu ietekmi. Zinu organizācijas, kuras uzskata – darbinieks strādā, jo viņš kādam uzrakstījis protokolu, sodījis, izdarījis represijas. Tā mēs tālu netiksim, ja uzskatīsim, ka ikviens uzņēmējs vai zemnieks papriekš ir noziedznieks vieglākā vai smagākā formā, bet pēc tam varbūt attaisnojams. Taču valsts klerkiem būtu jāaizdomājas, no kā viņi saņem algu? No nodokļu maksātājiem, šiem pašiem zemniekiem, uzņēmējiem. Ēvalds ar darītājiem strādā diendienā, tiekas ar cilvēkiem, viņš saprot, kā vajag “apcirst” birokrātijas mežu un ka jābūvē ceļi.
E. Līcītis: – Ceļus taču būvēšot “Vienotības” Latgales listes līderi – Anrijs Matīss un Dzintars Zaķis.
– Mēs viņus ļoti Latgalē gaidām. Cik esmu redzējis plānojumus, no mums nepieciešamā tajos iezīmēts ļoti maz. Tieši otrādi, tiek vērptas sarunas, ka pašlaik Latvijā ceļu esot par daudz. Valdībā spēja pieņemt lēmumu – glābjam “Parex” banku? Jā, glābjam, kaut tur miljardi būtu jāieliek. Cilvēki gaida politisku lēmumu – mēs spēsim dot miljardu ceļubūves programmai. Zaķis vai Matīss – lai rēķinās, ka viņiem daudzviet Latgalē pajautās: kad būs ceļš? Mūspusē – Robežniekos, Izvaltā, Aulejā, Indrā. Jāsaprot, ka pierobežā, it īpaši šajā situācijā, kad Krievija tieši iejaucas Ukrainas valsts iekšējās lietās, ir cilvēki, kas izmanto argumentus – redziet, kā esat aizmirsti, kā par jums negādā.
