Ķīmijas studentiem tiešām jāmācās 2
“Man patīk zināt, kas notiek un kāpēc notiek. Arī attiecībā, piemēram, uz pārtiku vienmēr ir svarīgi zināt, ko ēdam. Ķīmija sniedz atbildes uz šādiem jautājumiem un palīdz uzlabot dzīves kvalitāti, izvairīties no veselībai kaitīgo vielu lietošanas. Turklāt, mācoties ķīmiju, izpratu arī fiziku un nedaudz medicīnu,” atbild Inga, jautāta, kāpēc savulaik nolēmusi studēt ķīmiju. Viņa stāsta, ka, piemēram, kosmētiku pati lieto minimāli un reti, jo lielākoties tai tomēr pievienotas neveselīgas vielas un ekoloģiskā kosmētika tikai pamazām ienāk tirgū. Pārtikā Inga dod priekšroku pašaudzētiem dārzeņiem, izvairās no rūpnieciskiem produktiem, no tiem, kas ir nedabiski spilgtā krāsā. “Cilvēks jau tāpat ir kā ķīmiska laboratorija, tāpēc jācenšas mūsu organismu pasargāt no liekām un nevēlamām vielām,” viņa teic.
Studēt ķīmiju iedvesmoja arī jaukā ķīmijas skolotāja Ogres Valsts ģimnāzijā Ilze Pomere, kas prata padarīt interesantas skolas ķīmijas stundas. “Stājoties augstskolā, pirmā prioritāte man tomēr bija medicīnas studijas,” neslēpj Inga. “Taču tagad esmu priecīga, ka Medicīnas fakultātē mani neuzņēma un devos studēt ķīmiju.”
Bakalaura un maģistra studijas pabeigtas LU, bet doktorantūras studijām izvēlēts RTU Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūts – studiju un pētniecības institūcija, kas nu kļuvusi arī par Ingas darba vietu. Doktorantūras studiju laikā jau iepazīts institūta kolektīvs. “Viens otru ļoti atbalstām. Domāju, ka tieši tāpēc spējam izdzīvot un institūta pētījumiem ir gana labi panākumi,” stāsta jaunā zinātniece.
Kāpēc tomēr Latvijas jauniešu vidū ķīmija nav pārāk populāra izvēle studijām? “Tāpēc, ka tā ir joma, kur tiešām jāmācās. Turklāt ķīmija ir tik specifiska, ka, ja šī nozare nepatīk, nav pat īsti jēgas to mācīties. Daudziem varbūt šķiet, ka, piemēram, ekonomikas zināšanas vairāk noderēs dzīvē. Tā varētu būt. Taču ekonomikas pamatlietas arī es tagad varētu kādos kursos ātri apgūt, bet dziļi izprast ķīmiju īsos kursos nav iespējams. Strādājot zinātnē Latvijā, arī man ir nācies apgūt šo to no grāmatvedības,” atbild Inga.
Darbu zinātnē, nevis kādā uzņēmumā Inga izraudzījās tāpēc, ka vēlējusies strādāt vidē, kurā nav rutīnas. “Ir patīkami piedalīties procesos, kas var mainīt pasauli,” viņa saka. Tomēr Inga atzīst, ka darbam zinātnē ir arī ēnas puses. Ne visas hipotēzes pētījumu laikā apstiprinās. Arī Ingas pirmais uzsāktais pētījums promocijas darbam nebija rezultatīvs. Ir jāmāk neveiksmei tikt pāri un ķerties pie jauna pētījuma. Kā problēmu Inga min arī nelielo valsts finansējumu zinātnei. Protams, ir iespēja piesaistīt papildu naudu projektiem no dažādiem avotiem. “Taču šaubos, vai tas ir pareizi, ja pusi sava darba laika tērēju nevis pētījumiem, bet gan meklējot šiem pētījumiem finansējumu. Tas arī varētu būt iemesls, kāpēc Latvijas zinātne stagnē,” saka Inga.
Prieks, ka pamazām, bet attīstās zinātnieku sadarbība ar Latvijas uzņēmējiem. Piemēram, Inga sadarbojas ar ekoloģisko kosmētisko līdzekļu ražotāju “Madara Cosmetics”.
