“Ja sodīs no pirmā pārkāptā km/h, ko darīt, ja man spidometrā viena iedaļa atbilst 10km/h?” jautā autovadītājs 89
Skatītājs: Ko darīt tiem, kuriem auto spidometrā mazākā iedaļa ir 10km/h? Es pēc labākās sirdsapziņas nevaru nolasīt ne 3km/h, ne 5km/h! “Noteikt sodu no pirmā kilometra nebūtu prātīgi. Radaram ir apmēram 3 km/h tehniskā kļūda un patiesībā mūsu automašīnās arī spidometrs rāda mazliet vairāk nekā patiesībā ir reālais mašīnas braukšanas ātrums. Bet es domāju, ka tas būtu liels sasniegums, ja mēs noteiktu šos + 5km/h. Tas samazinātu ātrumu uz mūsu ceļiem valstī,” TV24 raidījumā “Uz līnijas” atbild Aivars Aksenoks, Ceļu satiksmes un drošības direkcijas valdes priekšsēdētājs.
Jau ziņots, ka Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti trešdien neatbalstīja satiksmes ministra Kaspara Briškena (P) iesniegto priekšlikumu grozījumiem Ceļu satiksmes likumā, kas paredz piemērot naudas sodu no pirmā pārsniegtā kilometra stundā (km/h).
Briškena priekšlikums paredz par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu līdz 10 km/h ar mehāniskiem transportlīdzekļiem piemērot brīdinājumu vai naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divu naudas soda vienību apmērā jeb 10 eiro apmērā.
Satiksmes ministrijas (SM) parlamentārais sekretārs Ģirts Dubkēvičs sēdē norādīja, ka šogad līdz 22.jūlijam ceļu satiksmes negadījumos Latvijā gājušas bojā 58 personas, kā arī Latvijas statistika 2023.gadā, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, ir daudz sliktāka. Attiecīgi SM rosina jau no pirmā pārsniegtā kilometra piemērot ne tikai brīdinājumu, bet arī naudas sodu.
Saeimas deputāts Amils Saļimovs no partijas “Stabilitātei” uzsvēra, ka šis priekšlikums ir virzīts, lai iekasētu naudu, nevis rūpētos par satiksmes drošību.
Tāpat deputāts un bijušais satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (NA) uzsvēra, ka šis priekšlikums jau bija iesniegts un noraidīts Saeimas Juridiskajā komisijā. Viņš pauda neizpratni, kādēļ priekšlikums atkal tiek virzīts, jo tas nerisina situāciju ar negadījumiem. “Aicinu jau saknē šo priekšlikumu noraidīt,” uzsvēra Vitenbergs.
Dubkēvičs uzsvēra, ka šis nav līdzeklis, lai iekasētu naudu, bet līdzeklis, lai glābtu dzīvības. Arī SM Sabiedriskā transporta departamenta direktore Annija Novikova sacīja, ka šis ir veids, kā ministrija mēģina cīnīties, lai riski no sadursmēm būtu mazāki.
Deputāts Andris Kulbergs (AS) sacīja, ka galvenā problēma ir par to, kā piemērot sodus. “Ir nepieciešams palielināt policijas resursus, kur nav fotoradaru. Mēs varam piemērot sodus, bet nav policistu, kas to piemēros, tādēļ ir jāpalielina algas policistiem,” uzsvēra Kulbergs.
Savukārt Ainārs Šlesers (LPV) norādīja, ka galvenā problēma ir Latvijas ceļi, kuri neatbilst drošības prasībām, uzsverot, ka SM labāk vajadzētu pateikt, kad un kur Latvijā būvēs automaģistrāles.
Deputāts Jānis Patmalnieks (JV) secināja, ka šim priekšlikumam nav redzams atbalsts, tādēļ ministrijai ir jāsagatavo plašāks skaidrojums. Viņš sacīja, ka bieži izšķirošs faktors sadursmēm ir ātruma pārsniegšana par 10 km/h, aicinot, komisiju samazināt šo 10 km/h slieksni uz pieciem km/h.
Sēdes noslēgumā priekšlikumu atbalstīja divi deputāti, neatbalstīja – deviņi, bet atturējās – viens. Līdz ar to priekšlikums netika atbalstīts, bet komisija aicināja SM uz trešo lasījumu apkopot informāciju par biežākajiem iemesliem, kādēļ notiek ceļu satiksmes negadījumi, kā arī apdomāt naudas soda piemērošanu no piektā pārsniegtā kilometra.
Patlaban likums paredz, ka par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu līdz 10km/h ar mopēdiem, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem un kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas, transportlīdzekļa vadītājam piemēro brīdinājumu.
LETA jau vēstīja, ka pērn decembrī Saeimas Juridiskā komisija neatbalstīja grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas paredzēja SM priekšlikumu piemērot naudas sodu līdz desmit eiro par atļautā ātruma pārkāpšanu no pieciem līdz desmit km/h.
