“Slimnīcā radušos izgulējumus nofotografējiet,” iesaka mikroķirurgs 4
“Mana tante pēc insulta ir palikusi uz gultas. Nesen viņa nokļuva slimnīcā ar plaušu karsoni. Pārvedot slimnieci mājās, atklājām, ka viņai uz muguras ir izgulējumi. Nodaļas ārsts par to neko neteica, arī izrakstā no slimnīcas tas nav minēts. Vai slimnīcai mūs par to vajadzēja informēt?” Ārija Limbažu novadā
Atbild “Brūču klīnikas” vadītājs mikroķirurgs Olafs Libermanis: “Lielākā daļa tuvinieku vēršas pie speciālista pēc padoma tikai tad, kad izgulējums jau ir apmēram dūres lielumā. Bieži vien tas pacientam atklāts jau tad, kad viņš izrakstīts no slimnīcas, bet izrakstā nav pieminēts. Tikai pārvedot pacientu mājās un noņemot pārsējus, atklājas lieli un dziļi izgulējumi. Jāņem vērā, ka izgulējumi ir bieži sastopams ārstniecības procesa defekts, taču ārstam par to jāpastāsta pacienta tuviniekiem, lai rastu risinājumu – vai nu ārstētu tos stacionārā, vai ar mājas aprūpes starpniecību, vai iekļautu pacientu valsts apmaksātā izgulējumu ārstēšanas programmā.
Iesaku biežāk apmeklēt tuvinieku slimnīcā, būt klāt, kad to apkopj, maina autiņbiksītes un groza, lai pārliecinātos, vai uz muguras, pakauša, lāpstiņām, mugurkaula, krustiem, dibena vai papēžiem neveidojas sārti plankumi, tulznas, nobrāzumi vai dziļākas brūces. Nevajag kautrēties pievērst tam slimnīcas personāla uzmanību, uzdot jautājumus un lūgt rast risinājumu. Būtu ieteicams arī nofotografēt izgulējumus ar mobilo tālruni un šos attēlus saglabāt. Nekonfliktējiet ar mediķiem – kaut arī reizēm steidzīgi un pārguruši, ārsti tomēr cenšas palīdzēt pacientiem, nevis tīšām kaitēt.
Arī pirms tam, kad gulošs pacients tiek izrakstīts no slimnīcas, tuviniekiem noteikti vajadzētu viņu rūpīgi aplūkot. Pamanot pārsējus vietās, kur tie iepriekš nav bijuši, vajag par to izjautāt ārstējošo ārstu, lai uzzinātu, kā rīkoties tālāk. Piemēram, Zviedrijā noteikts, ka gadījumos, ja persona iestājusies slimnīcā bez izgulējumiem, bet tie radušies ārstēšanās laikā, par to sadziedēšanu jāparūpējas slimnīcai. Vairākumam slimnieku izgulējumi novēršami ar vienkāršiem un lētiem pasākumiem, savukārt ielaistu gadījumu ārstēšana ir ilgstoša un dārga. Plaši izgulējumi ir bīstami dzīvībai.
Ja par spīti visiem pūliņiem izgulējumi acīm redzami progresē, vajag lūgt speciālista konsultāciju un pacienta pārvešanu uz specializētu klīniku. Neuzņemieties ārstēt mājās cilvēku ar dziļiem un daudziem izgulējumiem – ārstēšanai jābūt profesionālai un tā jāveic tikai un vienīgi specializētā klīnikā. Nevajag pieļaut, ka tuvinieku cenšas izrakstīt no slimnīcas ar neizārstētiem izgulējumiem. Iesaku no tā atteikties, rakstot iesniegumu slimnīcas vadībai un pieprasot te reģistrēt lietvedībā. Ja mierīgs risinājums nav iespējams, jāvēršas ar sūdzību Veselības inspekcijā. Tomēr nevajadzētu sākt konfliktu, kamēr tuvinieks vēl atrodas slimnīcā.
Ja pacients izrakstīts no slimnīcas ar izgulējumiem un tuvinieki paši pērk pārsējus un medikamentus to ārstēšanai, noteikti jāsaglabā aptiekas čeki. Ārstniecības riska fondam ir pienākums tos apmaksāt, ja izdodas pierādīt, ka izgulējums radies mediķu nevērības dēļ. Kases čekā gan obligāti jābūt norādītam pacienta vārdam, uzvārdam un personas kodam.”
