Ja slimība atņem balsi. Rehabilitācijas iespējas pieaugušajiem 0
Neskaidra izruna, slikta elpas kontrole, izmainīts balss augstums, skaļums vai kvalitāte, palēnināts runas temps, grūtības veidot vārdus un teikumus. Tie ir tikai daži no runas traucējumiem, kuri var būtiski ierobežot saziņu ar apkārtējiem cilvēkiem. To atjaunot vai vismaz uzlabot palīdz dažādas balss terapijas metodes.
Apgūst skaļo domāšanu
“Runa ir sarežģīts process, kas sākas ar domu un beidzas ar izrunātu vārdu. Svarīgs ir ne tikai izteikto vārdu daudzums, bet arī gramatiski pareizi veidoti teikumi, ietvertā loģika, runas plūdums, sejas un artikulācijā iesaistīto struktūru muskuļu spēks un citi aspekti, kas ļauj mums tapt sadzirdētiem un saprastiem,” teic kūrorta rehabilitācijas centra “Jaunķemeri” audiologopēde Sandra Zdažinska, kas ikdienā darbojas ar pacientiem, kuriem ir runas traucējumi.
Metožu klāsts, kuras audiologopēds – speciālists, kurš veic runas, valodas, balss un rīšanas traucējumu novērtēšanu, diagnostiku, korekciju un rehabilitāciju, – izmanto pieaugušo pacientu rehabilitācijā, ir ļoti daudzveidīgs. Tas, kura no tām tiks lietota, atkarīgs no runas traucējumu veida: piemēram, Pārkinsona slimības pacientiem tie izpaužas kā klusa, monotona un aizsmakusi balss, bet, slimībai progresējot, izteikti lēnāks kļūst arī runas ritms.
Jau gandrīz trīsdesmit gadus zelta standarts darbā ar šāda veida traucējumiem ir Lī Silvermanes balss terapija, kas vērsta uz balss skaļuma palielināšanu un tās diapazona paplašināšanu.
Liekot pacientam “domāt skaļi”, tiek sekmēta neiromotorā adaptācija runas laikā, kas pakāpeniski kļūst par ieradumu, un pacients to turpina izmantot arī ikdienas runā.
Šo terapiju lieto gadījumos, kad traucējumi skāruši balsenes muskuļos esošos nervus, kuri ietekmē balss augstumu, skaļumu, kvalitāti un runas melodiju. Šāda veida balss problēmas var būt pēc pārciesta insulta, slimojot ar bērnu cerebrālo trieku un citām neiroloģiskas dabas slimībām. Vairākos ASV zinātnieku pētījumos apstiprināta Lī Silvermanes balss terapijas efektivitāte Pārkinsona slimības pacientiem. Tagad noris pētījumi, lai pierādītu šīs terapijas pozitīvo ietekmi uz cilvēkiem pēc insulta. Latvijā Lī Silvermanes balss terapiju darbā ar pacientiem izmanto trīs audiologopēdes, viņu vidū arī S. Zdažinska.
Ilgstošs balss treniņš
“Mans uzdevums ir vadīt pacientu, iemācīt veikt uzdevumus pareizi, norādīt uz lietām, kurām būtu jāpievērš lielāka uzmanība. Citiem vārdiem sakot, audiologopēds dod precīzu komandu, bet pacients, liekot lietā savas zināšanas un jaunās prasmes, izdara to, ko lūdz speciālists,” stāsta S. Zdažinska, uzsverot, ka audiologopēda mērķis ir parādīt un iemācīt pacientam veidu, kā viņš sev var palīdzēt pats.
Terapijai ir divas daļas – nodarbības kopā ar speciālistu un patstāvīgais darbs mājās. Piemēram, pacients mācās runāt skaļi, velkot garu skaņu “ā”.
Strādājot pie runas melodiskuma, notiek skaņas modulācija no zemas uz augstāku.
Svarīgs terapijas posms ir automatizēšana, tas ir, jauniegūto prasmju ieviešana dzīvē. Šim nolūkam tiek izmantotas ikdienišķas frāzes un teikumi. Ar katru nodarbību uzdevumu sarežģītības pakāpe palielinās, liekot pacienta domāšanai darboties un pieņemt jaunus izaicinājumus.
Kopumā terapija ilgst vienu mēnesi, kura laikā pacientam ir sešpadsmit nodarbības kopā ar audiologopēdu. Pētījumi rāda, ka vislabāko efektu var sasniegt tad, ja nedēļā ir četras stundu garas nodarbības, piemēram, sākot tās apmeklēt pirmdienā, pacients trenē balsi katru dienu līdz pat ceturtdienai. Tas ļauj nepārtraukti darboties, paturot prātā sasniedzamo rezultātu – pareizu, labskanīgu balsi, līdz tas pārtop par ieradumu. Audiologopēde uzsver, ka ieraduma spēks šajā gadījumā ir neatsverams, jo tas kļūs par vienu no galvenajiem pacienta virzītājspēkiem, kad terapija būs galā.
“Terapijas rezultātā pacienta balss kļūst skaļāka, intonatīvi bagātāka, melodiskāka. Trenējot balss skaļumu, netiešā veidā tiek trenēta arī sejas muskulatūra un artikulācijā iesaistītās struktūras. Uzlabojas arī elpošanas un rīšanas funkcija. Viss kopā ļauj pacientam izteikties daudz skaļāk, precīzāk un saprotamāk. Tas paaugstina pašapziņu un uzlabo dzīves kvalitāti,” viņa saka. Runas un valodas funkcijas atjaunošana lielā mērā atkarīga no katra pacienta vēlmes un spējām. Piemēram, viens cilvēks var sasniegt mērķi mēneša laikā, bet kādam citam šī paša mērķa sasniegšanai būs nepieciešams gads. Audiologopēda uzdevums ir būt pietiekami empātiskam un elastīgam dažādu terapiju tehniku izmantošanā.
Pētījumi liecina, ka balss uzlabojumu pēc terapijas beigām iespējams saglabāt līdz pat diviem gadiem. Tas tiek panākts ar ilgstošiem treniņiem gan kopā ar audiologopēdu, gan darbojoties individuāli. Protams, dažkārt arī vislabākajam savas nozares speciālistam jāatzīst, ka atjaunot spēju runāt nav iespējams. Tad terapijai tiek izvirzīti pavisam citi mērķi – maksimāli iesaistīt pacientu neverbālā komunikācijā, saziņā, kura notiek bez vārdiem. S. Zdažinska uzskata: “Katrs no mums vēlas tapt sadzirdēts un saprasts. Cilvēki, kuri šķiet neatgriezeniski zaudējuši šo spēju, pēc terapijas saprot, ka nekas nav zaudēts. Viss vēl ir tikai priekšā!”
Valsts apmaksāta palīdzība
* Insulta pacientiem ar runas, valodas, balss un rīšanas traucējumiem pienākas bezmaksas medicīniskā rehabilitācija mājās. Lai to saņemtu, nepieciešams nosūtījums no fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta, kā arī sastādīts medicīniskās rehabilitācijas plāns, kuru īsteno audiologopēds. Lai atveseļošanās procesā nebūtu pārtraukuma, nosūtījumu ieteicams noformēt, vēl ārstējoties stacionārā. Arī ģimenes ārsts var izsniegt nosūtījumu pie fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta, kurš izvērtē medicīniskās rehabilitācijas saņemšanas iespējas.
