“Jā Skotijai” vai “Labāk kopā”? 0
Tieši pēc gada Skotijā paredzēts referendums, kurā balsstiesīgajiem no pieciem miljoniem Skotijas iedzīvotāju būs jāatbild uz jautājumu, vai Skotijai jābūt neatkarīgai valstij.
Skotijas valstiskuma pirmsākumus saista ar karaļa Keneta Makalpina valdīšanu 9. gadsimtā. 17. gadsimtā bija laikposms, kad Skotijas karalis Džeimss VI mantoja arī Anglijas un Īrijas troni, bet 1707. gadā Skotija un Anglija vienojās par politisku savienību, izveidojot Lielbritānijas Karalisti. Visu šo laiku Skotijai bijusi plaša autonomija, sava tieslietu un izglītības sistēma, turpinot skotu kultūras attīstību un nacionālās identitātes uzturēšanu arī Apvienotās Karalistes sastāvā. Saskaņā ar 1999. gadā pieņemto likumu par pašvaldību pilnvaru paplašināšanu Skotijas parlaments pārņēma vietējo lietu pārraudzību, Britānijas valdībai saglabājot kontroli ārlietu un aizsardzības jomā. 2011. gada vēlēšanās pārliecinošu vairākumu Skotijas parlamentā ieguva Skotu nacionālā partija (SNP), kas vēlāk paziņoja par neatkarības referenduma rīkošanu 2014. gada 18. septembrī. Referenduma noteikumi iepriekš tika saskaņoti sarunās starp Skotijas un Apvienotās Karalistes valdībām. Neatkarības aizstāvji izvērsuši kampaņu “Jā Skotijai”, bet citādi domājošie apvienojušies kustībā “Labāk kopā”.
Vairākums par palikšanu Apvienotās Karalistes sastāvā
Skotijas valdības vadītājs, oficiāli dēvēts par pirmo ministru, Alekss Salmonds apgalvo, ka neatkarības statuss palīdzēs Skotijai kļūt par plaukstošu, veiksmīgu nāciju, brīvu no Vestminsteras (Britānijas parlamenta mītne. – V. B.) saitēm, atzīmē raidsabiedrība BBC. “Skotijas neatkarība ir cēls ideāls, ko pēc tās panākšanas mēs izmantosim cilvēku labā, lai veidotu vienlīdzīgāku sabiedrību,” paziņojis Salmonds. Opozīcijas partijas – leiboristi, konservatīvie un liberāldemokrāti – uzskata, ka Skotijas parlamenta plašo pilnvaru izmantošana, Skotijai paliekot Apvienotās Karalistes sastāvā, būtu labākais risinājums. Aptaujas liecina, ka gadu pirms referenduma vairākums skotu neatbalsta neatkarības pasludināšanu, bet iestājas par palikšanu Apvienotās Karalistes sastāvā. Opozīcijas politiķi norāda uz SNP pretrunīgo nostāju, saglabājot britu mārciņu un Anglijas Bankas pakalpojumus “valūtas savienībā” ar Apvienoto karalisti un paturot karalieni kā valsts galvu.
Britānijas valdības valsts sekretārs Skotijas lietās Maikls Mūrs paudis stingru pārliecību, ka “Skotija būs spēcīgāka, drošāka un plaukstošāka, ja mēs paliekam Apvienotās Karalistes sastāvā”. Opozīcijas partijas gatavo savus priekšlikumus, lai pirms neatkarības referenduma skaidrotu vēlētājiem, ka Skotijas parlaments var kļūt ietekmīgāks, arī paliekot Apvienotās Karalistes sastāvā. Tiek pieļauta iespēja, ka Skotijas parlaments varētu iegūt tiesības iekasēt nodokļus. Kustības “Jā Skotijai” vadītājs Blērs Dženkinss paziņojis, ka “Skotija nodokļos uz vienu iedzīvotāju jebkurā no pēdējiem 30 gadiem ir nomaksājusi vairāk nekā Apvienotā Karaliste”. Viņaprāt, nākamgad referendumā balsojot par neatkarību, Skotijas iedzīvotāji vairos savu ģimeņu labklājību. Britānijas bijušais finanšu ministrs Alisters Dārlings, kurš vada kustību “Labāk kopā”, atgādina, ka neatkarības atbalstītāji līdz šim izvairījušies atbildēt uz jautājumiem, kas notiks ar darba vietām, pensijām un sabiedriskajiem pakalpojumiem.
Ekonomika diskusiju centrā
Gadu pirms referenduma veikta aptauja liecina, ka gandrīz puse (45%) skotu uzskata, ka neatkarības pasludināšana kaitētu ekonomikai, un tikai 23% aptaujāto teikuši, ka tā varētu uzlaboties, atzīmē Skotijas laikraksts “The Herald”. Analītiķi uzskata, ka aptaujas rezultāti ataino “kopumā drūmo viedokli par ekonomiskajām izredzēm neatkarīgā Skotijā”. Neatkarības kampaņas “Jā Skotijai” runasvīrs izteicies, ka pozitīvs balsojums referendumā dos iespēju pašiem pārraudzīt ekonomiku un izmantot Skotijas bagātību un resursus vietējo iedzīvotāju dzīves līmeņa celšanai. Kampaņas “Kopā labāk” pārstāvis atgādinājis, ka pārējā Apvienotā Karaliste ir Skotijas lielākais tirdzniecības partneris, tāpēc nav jābrīnās, ka cilvēkus nepārliecina SNP vadības argumenti par labu neatkarībai. Britānijas Ekonomisko un sociālo pētījumu institūta ziņojumā brīdināts, ka neatkarīgā Skotija varētu sākt pastāvēšanu ar vairāk nekā 150 miljardu mārciņu parādu un ka tai vajadzētu apsvērt darījumu “nafta pret parādu”, lai norēķinātos ar pārējo Apvienoto Karalisti.
