Ja šķaudi, tad nekad neaizspied degunu! Ārsts dalās ar nopietnu pieredzi šķavu traumatismā 5
Ar gadījumu savā ārsta praksē, kas atklājis, pie kā var novest šķaudīšana ar aizspiestu degunu un aizvērtu muti, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) doktorants Rašads Misirovs guvis lielu starptautisko mediju uzmanību, par to raksta portāls lsm.lv. Virkne starptautisko mediju izrādījuši interesi par jaunā ārsta aprakstīto saistību starp šķaudīšanu un kakla traumu, un šis gadījums ir viens no lasītākajiem rakstiem žurnālā “British Medical Journal Case Reports”.
Konkrētais gadījums noticis ar kāduj vīkrieti, kurš vairākkārt nosķšķaudījies ar aizvērtu muti un aizspiestu degunu. Pēkšņi asi iesāpējās kakls un tas sāka pietūkt. Kļuva sāpīgi pagriezt galvu uz sāniem. Šķaudiens bija pārplēsis traheju.
Rentgens atklāja, ka gaiss ir iekļuvis ne tikai rīklē un elpceļos, bet arī starp mīkstajiem audiem, kur tam nav jābūt. Mediķi apzinājās risku, ka pietūkums ar laiku var nosprostot elpošanas ceļus.
Tobrīd ārsti bijuši izvēles priekšā – operēt, pārvietot uz intensīvo terapiju un veikt intubāciju vai ievietot palātā un vairākas dienas tikai novērot.
Šis ir pirmais aprakstītais elpceļu plīsuma gadījums šķaudīšanas dēļ angļu valodas medicīnas literatūrā. Taču nevar apgalvot, ka šādi gadījumi nekad nav bijuši. Iespēja iegūt šādu traumu ir neliela, tomēr pastāv, raksta lsm.lv.
Šķaudīšana ir viens no veidiem, kā organisms mēģina mūs pasargāt. Tiek izvadīti kairinājumi, vīrusi, baktērijas, alergēni, kā putekļi un putekšņi no deguna un blakus dobumiem, tādēļ ir jāļauj šķaudīšanai notikt dabiski, nedaudz aizklājot degunu vai muti ar plaukstu vai arī šķaudot elkoņa iekšpusē, lai neizplatītu iespējamos vīrusus.
Tomēr, ja gadās aizspiest degunu, mute ir ciet un pēc šķaudīšanas kakls iesāpas, parādās pietūkums, sāpju dēļ mazinās kakla kustības amplitūda, noteikti jādodas pie ārsta, iespējams, pat jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība. Šķaudot ar aizspiestu degunu un muti, spiediens elpceļos var palielināties pat 20 reizes.
