Ja skatītājs zina vairāk par aktieri 0
3. novembrī Ģertrūdes ielas teātrī pirmizrādi piedzīvos teātra 10. jubilejas sezonas pirmā pirmizrāde “Situāciju komēdija”, ko kopā ar latviešu aktrisi un režisori Ināru Slucku un dejotāju Janu Jacuku veidojis krievu režisors Vsevolods Ļisovskis. Izrāde ir jaunas teātra valodas meklējumi, nojaucot tradicionālā, arhaiskā teātra formas un robežas.
Ideja veidot šādu izrādi Rīgā radās pēc tam, kad Ģertrūdes ielas teātrī 2019. gada aprīlī viesojās Vsevolods Ļisovskis un aktrise Aļona Starostina ar izrādi “Klusēšana par izvēlēto tēmu”. Viesizrāde uz publiku atstāja spilgtu un neviennozīmīgu vērtējumu, raisot skatītāju starpā diskusijas un sarunas vēl ilgi pēc izrādes. “Situāciju komēdija”, lai arī veidota uz “Klusēšana par izvēlēto tēmu” bāzes, ir jauns formas eksperiments. Šoreiz divas mākslas un dzīves pieredzē atšķirīgas mākslinieces – aktrise, režisore Ināra Slucka un horeogrāfe, dejotāja Jana Jacuka – klusēs ne tikai skatītājiem, bet arī viena otrai.
Izrādes veidotāji vēlas uzdot jautājumu, kas tas ir – postdramatiskais teātris? Cik tālu formas eksperimentos var iet režisors, kuram teātris ir tikai vēl viens veids, kā pētīt pasauli, sabiedrību un cilvēka dabu? “Teātris nav tikai teksta interpretācija. Teātris ir jaunas skatuves valodas meklējumi, mēģinājumi šķērsot jau ierastās robežas un mākslas tradīcijas. Izrāde “Situāciju komēdija” ir šāda veida eksperiments – apvienojot dažādas teātra skolas, pieredzes, idejas,” pauž izrādes veidotāji.
“Tradicionālajā sabiedrībā varas lielumu noteica greznu paklāju, smalku vannu, zvērādu, krāsainu akmentiņu un auksto ieroču daudzums. Mūsdienu pasaulē varas instruments ir informācija. Kurš vairāk zina, tas ir galvenais. Tradicionālais teātris ir arhaiskās varas piramīdas piemērs – uz zemākā pakāpiena atrodas skatītājs, kurš zina vismazāk par visiem. Š
ī izrāde ir mēģinājums pārvarēt gadsimtiem ilgušo netaisnību. Mūsu skatītājs zina vairāk nekā aktrises.
Izrādes nosaukums ir “Situāciju komēdija”, jo minētajā žanrā komiskais efekts tiek sasniegts, skatītājiem zinot par apstākļiem, kurus nezina aktieru atveidotie varoņi. Divas aktrises nedēļas garumā fiksē ārēji un iekšēji piedzīvoto. Pēc tam uz skatuves klusējot mēģina viena ar otru dalīties piedzīvotajā, bet skatītājs redz ne tikai klusējošo dialogu, bet var arī izlasīt uz sienas projicētās aktrišu piezīmes,” par izrādes ieceri stāsta režisors Vsevolods Ļisovskis.
V. Ļisovskis eksperimentē ar dažādām postdramatiskā un avangarda teātra metodēm. Viņš strādājis “Teatr.doc” (teātris Maskavā, kas savos iestudējumos izmanto dokumentālā teātra paņēmienus), 2014. gadā saņēmis “Zelta maskas” balvu par izrādi “Akyn-opera”. 2016. gadā izveidojis jaunu platformu – “Transformator.doc”. Režisora jaunizveidotās skatuves manifests ir darīt to, kas ir pretrunā ar ekonomiskajiem, fiziskajiem, mākslinieciskajiem un veselā saprāta likumiem.
3. XI 19.00, 4. XII 19.00 Ģertrūdes ielas teātrī
