Es esmu ne tāda kā visas 0
Lielākās problēmas rodas tām sievietēm, kas savā galvā izdomājušas modeli, kā vajadzētu būt, kā rīkoties un cik unikālas viņas ir, un realizē šo iedomu pasaku mūsdienu pasaulē, tā vietā, lai ļautos tam, ko pašas vēlas un būtu dabiskas.
Lūk, piemērs. Kāds erudīts vīrietis, neliela kūrorta īpašnieks, reiz uzaicinājis savu draudzeni slēpot. Draudzene principā neslēpo, pat neprot uz slēpēm stāvēt, bet tam pat nav izšķirošas nozīmes šajā gadījumā. Vīrietis pēkšņi maigi pajautā draudzenei: “Vai tu kliedz, kad brāzies lielā ātrumā?” “Nē, protams, nē, tu ko!” viņa nicinoši atbild. “Bet man patīk, ja sieviete kliedz,” viņš nosaka.
Patiesībā gan šī draudzene mēdzot kliegt, traucoties lielā ātrumā no kalna, un to varētu apliecināt gan viņas suns, gan meita. Tomēr doma, ka vīrietis, kurš ir tik ļoti vīrietis ar lielo burtu, var izteikt tādu piedāvājumu, viņai šķiet nepatīkama, jo neiederas viņas iedomās par ideālu un lepnu sievieti – viņa taču nav kā visas sievietes, muļķīgi spiedzošas blondīnes, tāpēc draudzene bijusi sašutusi: “Es neesmu tāda kā visas!” Viņai pat prātā nenāca darīt to, kas draugam patiktu, īpaši jau tik ļoti bērnišķīgas lietas – spiegt, niķoties vai cimperlēties, jo viņa sevi uzskata par lepnu tādām muļķībām un kurai riebjas visas “bābu” padarīšanas. Šis gan ir pārspīlēts piemērs, bet rāda, kā no mazām lietām var uzpūst ziloni.
Dažas sievietes izliekas, ka ir īpašākas par citām, neizrāda emocijas un lepni stāv pāri visam ikdienišķajam, gluži kā Viktorijas laikmeta romānu varones. Tas, ka viņas vīrs nav atnācis mājās nakšņot, viņas gadījumā ir “normāla lieta”. Rīkot skandālu? Ko vēl ne! Dažas no mums nav tādas. Viņas pārstāv individualitātes brīvību. Viņa prāto, ka vīrietis to noteikti novērtē. Ja nebūtu novērtējis, jau sen būtu aizlaidies. Iekšēji gribas ar dakšu mest acīs, bet nē – viņa, kas nav tāda kā visas, un tā nekad nedara. Labāk turpināt nesteidzīgi ēst savas vakariņas un izlikties, ka viss ir kārtībā, kaut gribas kliegt un dusmoties. Bet niknums krājas iekšā un saēd jauko dāmu, kas viņa reiz bijusi.
Šī tipa sievietēm, pat, ja kādreiz ir vēlme ļauties kādai kārdinošai avantūrai, par kuru vienmēr sapņots – ja dzīve tādu piespēlē, viņa vienkārši to ignorē, jo nedrīksti to atļauties, jo viņa ir pārāk lepna, lai būtu tāda kā visas, kas ļautos pirmajā mirklī. Patiesībā tā tiek palaista garām visa dzīve, bet visas vēlmes piepilda citi.
Būsim patiesas pret sevi! Mēs visas savā ziņā sirds dziļumos esam vienādas. Ir jāļaujas un jāizbauda, ieklausoties tikai sevī, un tikai tad tu uzzināsi, kas tev patīk un kas nē. Ja tev patīk skatīties raudulīgas filmas un šņaukāties, un būt sentimentālai – dari to. Ja tev ļoti gribas apēst šokolādi un saldējumu kādos konkrētos apstākļos, neliedz sev to. Lapas varēsi ēst citu dienu! Vienkārši baudi dzīvi, jo tā taču ir tikai viena.
Patiesībā būt neideālai savās acīs nav nemaz tik slikti. Kādreiz vajag ļauties – banalitātei, sentimentam, dusmām, skumjām un kādreiz nevajag noklusēt to, ko gribas pateikt kādam. Piemēram, nevajadzēja paklusēt 14 gadu vecumā, kad vajadzēja atbildēt uz skolasbiedrenes apvainojumiem un varbūt pat sakauties ar viņu.
Ļaujies dzīvei
Jā, šī pārmērīgā labestība mēdz būt kaitinoša. Kad tev gribas tavu vīrieti pasūtīt piecas mājas tālāk, bet tu saki: “Labi, es saprotu, protams. Nē, man neko nevajag. Es tevi vairs nekaitināšu, mīļais un labais. Tas žurnāls ar tām dāmām te noteikti atrodas nejauši, nepievērs man uzmanību. Es neraudu, jo es tāda neesmu, esmu laba un saprotoša. Es tevi vienmēr atbalstīšu. Man neko nevajag, es jau pati visu varu.”
Tu esi, izrādās, tik laba, un saki, lai viņš droši dodas pie tās otras sievietes un paņem līdzi savas mantas, jo tās noteikti noderēs. Ar bērnu pati tiksi galā, lai viņš neuztraucas, jo tu esi stipra. Tā otra ir vāja rakstura, atkarīgā, kas bez viņa nevar iztikt un “nones jumtu” tavam vīrietim, tāpēc viņam jāiet mierināt to otru, jo trakos vienus atstāt nedrīkst.
Tā šīs šausmas ilgst gadiem. Ja tev ir slikti, un tur neko nevar izmainīt attieībā pret vīrieti, ir jāsaņemas un jāiet prom. Tāpēc saņemies un pieliec sev – “labajai” – punktu. Šī ir tā reize, kad tas ir jādara. Aizsūti īsziņu viņam, ka tu esi laimīga, kā beigu beigās viss ir sanācis, un tu būsi laba un saprotoša tikai tad, kad tev būs labs garastāvoklis, vai būsi pārāk slinka, lai “pūstos”.
Kļūsti tu pati. Labāk sēdi savā mīļotajā virtuvē un esi tāda, kāda vēlies būt, necenties visiem izdabāt – īpaši tiem, kas to nav pelnījuši. Lai nav tā, ka pēc tavas labestības pret vīrieti tev atkal ir jāsēž istabā uz grīdas un jālej gaužas asaras.
