Ja šis medija rīcībā nokļuvušais ASV “miera plāns” patiesi ir īstais… Kas vispār paliks pāri no Ukrainas? 338
Ukrainas izdevums Strana.ua publicējis ASV prezidenta Donalda Trampa komandas izstrādāto plānu kara beigšanai pēc 100 dienām, kas, kā raksta izdevums, ticis “aktīvi apspriests” “Ukrainas politiskajās un diplomātiskajās aprindās” pēdējās dienas. Šo portāla ierakstu pārpublicejis arī medijs Meduza.
Miera grafiks
Kā raksta portāls Meduza: ““Strana.ua” apgalvo, ka amerikāņi attiecīgo plānu nodevuši Eiropas diplomātiem, un no viņiem tas nonācis Ukrainā, taču neprecizē, kādos veidos un kā redakcija to saņēmusi. Šī plāna autentiskums nav apstiprināts. Izdevums tikai atzīmē, ka daži tās punkti sakrīt ar paša Trampa un viņa īpašā sūtņa Ukrainā Kīta Kelloga izteikumiem.”
“Strana.ua” vēsta, ka plāns paredz telefonsarunu starp Trampu un Vladimiru Putinu janvārī-februārī, bet pēc tam arī turpmākās rīcības apspriešanu ar Kijivu. Nākamajā posmā Vladimiram Zeļenskim būs jāatceļ dekrēts, kas aizliedz sarunas ar Putinu.
Pēc tam februārī vai marta pirmajā pusē būs Trampa un Zelenska, un Putina tikšanās – pēc “Strana.ua” teiktā, atsevišķi tiks lemts, vai tā būs divpusēja vai trīspusēja. Tur būtu jāapstiprina miera plāna galvenie parametri.
Kamēr turpinās sarunas un karadarbība, kā apgalvo “Strana.ua”, Tramps nebloķēs militārās palīdzības sūtīšanu Ukrainai.
Nākamajā posmā paredzēts izsludināt pamieru visā frontes līnijā Lieldienās, kas šogad tiek svinētas 20.aprīlī, tā Meduza citē iepriekš minēto portālu. Vienlaikus Ukrainai jāizved karaspēks no Kurskas apgabala, raksta “Strana.ua”. Aprīļa beigās paredzēta Starptautiskā miera konference, kurā ar ASV, Ķīnas, Eiropas un globālo dienvidu valstu starpniecību tiks formalizēts līgums starp Krieviju un Ukrainu. Tad Ukraina un Krievija apmainīsies ar ieslodzītajiem pēc principa “visi par visiem”.
Miera konferences deklarācijai par kara izbeigšanu jābūt gatavai līdz 9. maijam, un pēc šī datuma Ukraina, kā raksta “Strana.ua”, tiek lūgta nepagarināt karastāvokli un mobilizāciju.
Izdevums par plāna pēdējo posmu dēvē prezidenta vēlēšanu rīkošanu augusta beigās un parlamenta vēlēšanas oktobra beigās.
Līguma nosacījumi
Atsevišķi “Strana.ua” uzskaita nosacījumus, kas līguma ietvaros tiks piedāvāti Ukrainai un Krievijai.
Ukrainai būs jāatsakās no dalības NATO (un šis lēmums jāapstiprina alianses samitā), taču tā kļūs par ES dalībvalsti līdz 2030. gadam.
Eiropas Savienība uzņemsies saistības atjaunot valsti. Tajā pašā laikā Ukraina nesamazinās savas armijas apjomu, un ASV turpinās atbalstīt Ukrainas bruņoto spēku modernizāciju. Turklāt Ukraina atteiksies no militāriem un diplomātiskajiem mēģinājumiem atgriezt okupētās teritorijas, bet neatzīs Krievijas suverenitāti pār tām.
Atsevišķi, kā raksta Meduza par “Strana.ua” apgalvoto, tiks izskatīts jautājums par Eiropas miera uzturēšanas kontingentu pēc karadarbības beigām, jo Kijiva to pieprasa, bet Maskava ir kategoriski pret to.
Vēl viens līguma punkts, pēc “Strana.ua” teiktā,
attiecas uz vēlēšanām – tajās būtu jāļauj piedalīties partijām, kuras “iestājas par krievu valodas aizsardzību un mierīgu līdzāspastāvēšanu ar Krieviju”.
Tāpat ir jāpārtrauc visas darbības pret Ukrainas pareizticīgo baznīcu un krievu valodu.
Vienlaikus pēc miera līguma noslēgšanas sankcijas pret Krieviju tiks atceltas, raksta Strana.ua. Daži ierobežojumi tiks atcelti nekavējoties, citi trīs gadu laikā atkarībā no līguma parametru ievērošanas. Proti,
tiks atcelti visi ierobežojumi Krievijas energoresursu importam Eiropas Savienībā,
taču tam tiks piemērota īpaša nodeva, un no tā iegūtie līdzekļi tiks izmantoti Ukrainas atjaunošanai.
Ko par šo saka Ukrainas prezidenta birojā
Ukrainas prezidenta biroja vadītājs Andrijs Ermaks šo publikāciju komentē tā, ka “medijiem nav nekāda “miera plāna” 100 dienām. Tikai krievu izpildījunms, kas tiek maskēts ar šo.” Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis plāna publiskošanu nekomentē.
22. janvārī The Wall Street Journal ziņoja, ka Tramps uzdevis savam īpašajam sūtnim Ukrainā Kītam Kellogam pēc 100 dienām izbeigt Krievijas un Ukrainas karu. “Gandrīz neviens nedomā, ka viņš to var izdarīt,” rakstīja laikraksts. Pēc WSJ avotu domām, šai pavēlei Kellogam vajadzētu būt vairāk kā pirmajam solim miera sarunās, kuras Tramps grasās kontrolēt pats. Taču darījumu slēgšana ar Putinu būs “daudz grūtāka”, nekā šķita Trampa priekšvēlēšanu kampaņas solījumi.
Arī no citiem avotiem nav zināms par kāda konkrēta plāna esamību. Pats Tramps nekādu informāciju nesniedza. Pēc stāšanās amatā 20. janvārī, komentējot solījumu izbeigt karu 24 stundu laikā, viņš paziņoja: “Ir pagājusi tikai puse dienas. Man vēl ir palikusi puse dienas. Paskatīsimies.”
Tramps 22. janvārī sociālajā tīklā TruthSocial ierakstīja ierakstu, kurā draudēja, ka uzliks augstus nodokļus un nodevas un uzliks visam, ko Krievija pārdod ASV un citām valstīm, ja tuvākajā laikā netiks noslēgts miera līgums ar Ukrainu. Divas dienas vēlāk viņš savukārt teica, ka Zelenskis “nav eņģelis” un “nevajadzēja pieļaut šo karu”.
Laikraksts Independent 26.janvārī savukārt ziņoja, ka Trampa inaugurācijā bija Augstākās Radas Tautas partijas frakcijas vadītājs Deivids Arakhamija, kurš 2022.gadā vadīja Ukrainas delegāciju sarunās Stambulā.
Izdevuma avots Arakhamija uzaicinājumu dēvē par “svarīgu soli, kas parāda Trampa nodomu nodrošināt, lai Ukraina iegūtu labu darījumu“. Izdevums norāda, ka Trampa izteikumi, šķiet, atspoguļo domstarpības viņa paša administrācijā par atbalstu Ukrainai, taču, neskatoties uz to, viņš “izvirza savu mērķi līdz pavasarim izbeigt karu”.
