“Ja šī ir viņu atspēlēšanās savam bijušajam ilggadējam klientam par to, ka viņš ir aizgājis, tad vēl jo nožēlojamāk…” Uldis Rudaks sarūgtināts par LMT attieksmi 1
“Nezinu, kāda no šī ieraksta būs jēga, bet tomēr vēlos izkratīt sirdi un pastāstīt par savu pieredzi ar telefona garantijas remontu. Nevienam neiesaku!!!” Tā savā sociālajā tīklā “Facebook” raksta mūzikas kritiķis un žurnālists Uldis Rudaks. Viņš plašāk padalījies ar pieredzi, kas novedusi līdz tam, ka viņš nekad vairs negrib nekādas saistības ar mobilo sakaru operatoru SIA “Latvijas Mobilais Telefons”.
Turpinājumā viņa stāsts!
“Manam janvārī Latvijas Mobilais Telefons filiālē nopirktajam “Cat” telefonam pārstāja darboties mikrofons. Sarunāties bija iespējams, ieslēdzot skaļruni, tomēr nolēmu to iedot savest kārtībā, jo vēl ir garantija. Aiznesu telefonu, pastāstu, kas par vainu, viņi to pieņem remontā.
Pirmais jautājums, vai vēlos izmantot tādu pakalpojumu kā datu saglabāšana, kas maksājot – neesmu pārliecināts, vai atceros precīzi, bet liekas, ka 20 eiro. Atvieglots un lepns par savu gudrību, viņai atbildu, ka esmu tam jau bijis gatavs, un visus datus saglabājis datorā, atņemot viņiem šo iespēju nopelnīt.
Uz remonta laiku man vietā iedod citu telefonu, jo viss šis process varot ievilkties līdz divām nedēļām. Ok, saņemu kaut kādu “Samsung”, kuram norādīts, ka esot plaisa aizsargstiklā. Es skatos, redzu, ka neliela plaisa augšā tur ir, pieļauju, ka ne tikai aizsargstiklā, bet dziļāk, taču nodomāju, ka gan jau meitene, kurai ikdienā darbs saistīts ar telefoniem, labāk zina, kā izskatās plaisa ekrānā, un kā plaisa tikai aizsargstiklā – man par to maza sajēga, jo nekad ar nekādiem aizsargstikliem nav bijusi darīšana.
Sāku gaidīt, un reizē nesteidzīgi apgūt jauno, uz laiku iedoto telefonu, jo nesaskatu īsti jēgu baigi pie tā pierast, ja tūlīt jau būs to jādod atpakaļ.
Tas, ka remonts ilgst nevis divas nedēļas, kā solīts, bet piecas, vēl būtu tīrais sīkums, kaut arī nepatīkami, ka man visu šo laiku jāsadzīvo ar telefonu, ko neesmu ne izvēlējies, ne īsti saprotu, kā to pilnvērtīgi lietot, ne arī man tur ir visi kontakti, līdz ar to vai uz katru īsziņu jāatbild ar jautājumu “kas šo raksta?”
Beigu beigās pēc tām piecām nedēļām saņemu sen gaidīto ziņu, ka “pieteikums apstrādāts”, kas, kā izrādās, nozīmē, ka ir saremontēts. Dodos uz to vietu ORIGO, kur nodevu telefonu remontā, un tur man paziņo, ka uz ekrāna esot plaisa, un viņi to nevarot no manis pieņemt atpakaļ apmaiņā pret manu saremontēto telefonu, un tas vispirms esot jāsaved kārtībā. Ko? Tas ir tieši tāds, kādu man iedeva. Nē, esot tagad plaisa, kuras iepriekš neesot bijis.
Es apzinos, ka tie ir meli, kaut tajos drīzāk vainojama tā meitene, kura iedeva to telefonu, izmantojot manu nekompetenci telefona vizuālā stāvokļa novērtēšanā.
Tātad tagad man ir jāmaina paša nemaz nesaplēstais displejs telefonam, kura vizuālajam stāvoklim neviens tāpat nepievērš uzmanību, jo tas, visticamākais, mētāsies atvilktnē, pirms tiks atkal kādam iedots kā pagaidu telefons, iespējams, lai atkal varētu čakarēt par to divu milimetru plaisu.
Esmu priecīgs, ka vairs neesmu Latvijas Mobilais Telefons klients, no kā pirku šo telefonu, pirms no tā aizgāju pie cita operatora, samaksājot visu telefona cenu, lai man ar LMT vairs nebūtu nekādu saistību. Un ja šī ir viņu atspēlēšanās savam bijušajam ilggadējam klientam par to, ka viņš ir aizgājis, tad vēl jo nožēlojamāk.
Gaidīšu jaunas sankcijas, jo visa iepriekšminētā dēļ pie sava telefona tā arī netiku, un paldies vismaz par to, ka man ļāva vēl paturēt arī to rezervē iedoto, kaut man tam pat pieskarties tagad pretīgi kā visa pasaules ļaunuma un netaisnības iemiesojumam. Nu jau liekas, ka tas pat smird, ir toksisks un radioaktīvs – man vēl tāds tagad jānes remontēt? Fui! Nozodziet, lūdzu, man to! Vai atņemiet un sadauziet sīkos, sīkos, sīkos gabaliņos.”
Uz šo ierakstu komentāru sadaļā reaģēja arī pats mobilo sakaru operators, norādot, ka pārbaudīs konkrēto atgadījumu. “Sveiks, Uldi! Lūdzu, sazinies ar mums privātā vēstulē, lai varam pārbaudīt minēto situāciju,” rakstīja LMT.
