Palīgā muskuļiem 0
Fiziski aktīviem cilvēkiem muskuļi ir trenēti, tāpēc sāpju risks – mazāks. Lai nerastos problēmas, 2–3 reizes nedēļā vajadzētu atvēlēt laiku fiziskai slodzei, pirms tam iesildoties.
Kaut gan ir daudz runāts un rakstīts par pareizu pozu pie datora, ne visi sēž ar taisnu muguru un aizmirst reizi stundā 10–15 minūtes izkustēties.
Muskuļus iespējams atslābināt vai aktivizēt ar speciāliem teipiem, ko visbiežāk izmanto sportisti, taču fizioterapeita vadībā tos lietot var iemācīties katrs, kuram par to ir interese.
Ja sāpes nepāriet, vajadzētu vērsties pie ārsta un noskaidrot to iemeslu. Mazkustīgajiem vislabākās zāles būs fiziskas aktivitātes fizioterapeita vadībā.
Muskuļi lieliski atslābst arī karstā vannā, taču siltums veicina tūsku, uzlabo asinsriti, aktivizē iekaisuma mediatorus, simpātiskās nervu sistēmas darbību un bioloģiski aktīvu vielu izdalīšanos, tāpēc, nezinot sāpju iemeslu, to nevajadzētu izmantot, jo vaina var saasināties vēl vairāk. Reizēm ieteicamas sildošas procedūras, taču to lietderību var izvērtēt tikai ārsts.
Pašsajūtu uzlabo masāžas un osteopātijas seansi, dažādas fizikālās procedūras. Pēc Baibas Smilškalnes vērojumiem, aptuveni 30% cilvēku šajos gadījumos palīdz muskuļu relaksanti, bet dažkārt šo medikamentu blaknes var būt izteiktākas par ārstniecisko iedarbību. Turklāt, lietojot zāles, nedrīkst vadīt automašīnu, jo tās atslābina ne tikai muskuļus, bet arī uzmanību.
