Ja redzat kādu pārgalvīgu jaunieti, kurš grasās lēkt uz galvas ūdenī, centieties viņu atturēt 0
Lēcieni uz galvas ūdenī ir vieni no biežāk sastopamajiem mugurkaula trauma cēloņiem jauniem cilvēkiem, uzsver traumatologs, ortopēds un mugurkaula ķirurgs Aleksejs Repņikovs.
Viņš norādīja, ka nereti lēcieni uz galvas ūdenī beidzas ar noslīkšanu vai smagu traumu, tiek ietekmēta cilvēka spēja kustēties un veikt pašaprūpi, radot neatgriezeniskas izmaiņas dzīves kvalitātē.
Mugurkauls ir nozīmīga skeleta sastāvdaļa, turklāt tam ir sarežģīta uzbūve. Mugurkaulam ir trīs galvenās funkcijas: aizsargfunkcija, kas pasargā muguras smadzenes no bojājuma, kustību, kad liels locītavu skaits nodrošina lokanību un lielu kustību apjomu dažādās ķermeņa daļās, un balsta funkcija – mugurkauls veido mūsu stāju. Tādēļ mugurkaula traumas ir īpaši smagas un komplicētas un praktiski vienmēr atstāj sekas uz visu atlikušo mūžu, skaidroja Repņikovs.
Savukārt traumas simptomi ir atkarīgi no tā, kura mugurkaula daļa ir cietusi un kāda ir tās smaguma pakāpe, bet kopumā tas pilnībā izmaina turpmāko dzīvi, padarot cietušo atkarīgu no apkārtējo cilvēku palīdzības.
Repņikovs skaidroja, ka, lecot ūdenī uz galvas un atsitoties pret ūdenstilpes gultni, tiek traumēti viens vai vairāki no septiņiem kakla skriemeļiem. Savukārt viss spēks – cilvēka svars ar paātrinājumu – koncentrējas vienā vai divos kakla skriemeļos, bet tā kā tie ir ļoti mazi un nevar izturēt šādu slodzi, rodas kompresijas lūzumi, skriemelim sadaloties vairākos fragmentos. Jo tuvāk galvaskausam ir skriemeļa lūzums vai mežģījums, jo smagāka būs neiroloģiskā simptomātika, skaidroja traumatologs.
Mugurkaula kanālā atrodas muguras smadzenes un nervu saknītes. Muguras smadzenes ir kā starpnieks starp galvas smadzenēm un pārējo ķermeni, tādēļ to traumēšanas sekas parasti ir ļoti smagas. Šī smaguma pakāpe ir atkarīga no tā, cik tuvu galvaskausam radies bojājums un cik dziļš ir muguras smadzeņu bojājums.
Zemāka līmeņa traumas gadījumā, piemēram, ja traumēti C6, C7 skriemeļi, cietušais varēs pakustināt rokas, bet roku funkcija nebūs pilnvērtīga un kājas nefunkcionēs vispār. Savukārt C3-C4 skriemeļu lūzuma gadījumā jārēķinās ar ķermeņa paralīzi zemāk par plecu joslu. Turklāt šajā gadījumā pacientiem nereti ir arī elpošanas mazspēja, kas var novest pie pneimonijas un agrīnas nāves pēc traumas, skaidro Repņikovs, papildinot, ka lēkšanas uz galvas ūdenī sekas var būt ne tikai skriemeļu lūzums, bet arī, piemēram, galvas smadzeņu satricinājums vai galvaskausa lūzums ar asinsizplūdumu, kas var beigties ar nāvi.
Muguras smadzenes ir ļoti jutīgas pret ievainojumiem, un atšķirībā no citām ķermeņa daļām tajās nenotiek funkciju atjaunošanās procesi bojājuma gadījumā.
Kopumā mugurkaula ievainojuma sekas var būt muskuļu vājums un ekstremitāšu kustību zudums, jušanas traucējumi ķermenī zem traumas līmeņa, mazā iegurņa orgānu funkciju traucējumi, piemēram, urīnpūšļa un zarnu kontroles zudums, seksuālo funkciju izmaiņas, piemēram, impotence.
Tāpat mugurkaula ievainojuma sekas var būt sāpes traumētajā mugurkaula daļā, neiropātiskas sāpes ekstremitātēs.
Ķirurgs norāda, ka bīstama ir arī lēkšana uz kājām. Šajos gadījumos biežāk sastopami kājas kaulu, piemēram, papēža kaula vai potītes vai iegurņa kaula lūzumi.
Lecot uz kājām seklākā vietā, iespējams gūt arī mugurkaula traumas, visbiežāk mugurkaula krūšu-jostas daļas rajonā, starp vienpadsmito krūšu un otro jostas skriemeli. Muguras smadzenes cilvēkam beidzas starp pirmo un otro jostas skriemeli, tādējādi, arī lecot uz kājām, var traumēt muguras smadzenes, kas pacientam var nozīmēt dzīvi ratiņkrēslā un mazā iegurņa funkciju zudumu, norādīja Repņikovs.
Arī tehniski pareizi veicot lēcienu – ar rokām uz priekšu -, cilvēks nevar būt pasargāts no mugurkaula traumas. Proti, kad cilvēks ienirst ūdenī, viņš atbrīvojas un rokas atvirzās atpakaļ. Līdz ar to pat, ja rokas ir priekšā galvai, tās tāpat neiztur sitienu pret gultni, un seko arī atsitiens ar galvu.
Ja dziļums ir nepietiekams, sekas būs nopietnas un neatgriezeniskas, skaidroja traumatologs, uzsverot, ka nirt var tikai tam speciāli paredzētā vietā. Vēlams, lai dziļums ir divas reizes lielāks par cilvēka augumu, tātad trīs līdz četri metri. Tomēr arī lūzums bez muguras smadzeņu bojājuma var atstāt paliekošas sekas, tostarp hroniskas sāpes uz visu mūžu, ierobežotu ikdienu un zemu dzīves kvalitāti.
Ārsts uzsver, ka sabiedrības izglītošana jāsāk jau ļoti agrīnā vecumā, kad bērni sāk apmeklēt peldvietas, stāstot, ka nedrīkst lēkt ūdenī, tas ir bīstami un sekas var būt ļoti nopietnas.
