Raivis Zeltīts: Ja redz tikai “ministra skapi”… 7
Ar mākslinieku un publicistu Agri Liepiņu mūs šķir paaudzes, bet vieno vēlme Latviju redzēt latvisku un stipru. Pārdomas par latvisko partiju trūkumiem nereti pārņem arī mani. Tik ļoti gribas, lai viss ir ideāli! Bet vai tas ir iespējams?
Nomainīt Putina režīma miniatūro variantu Rīgā ir ļoti būtiski ikvienam apzinīgam latvietim. Bet tas var izrādīties nesasniedzams uzdevums, ja atkāpsimies ikreiz, kad kaut kas nenotiek pēc ideālā scenārija. Ideālā scenārija – protams, mūsu katra personīgajā izpratnē. Reizēm esam gatavi nojaukt to, kas jau uzbūvēts, tikai tāpēc, ka teorētiski vajadzētu būt vēl labāk. Stāsts “jūs neesat gana labi” no dažādiem komentētājiem ir pavadījis Nacionālo apvienību (NA) visā tās vēsturē. Un tomēr rezultāti sasniegti, jo pietiekami daudz cilvēku (tai skaitā Agris Liepiņš) paši ieguldījuši savu laiku un spēkus, lai būtu labāk. Jā, “Saskaņai” ir vienojošs līderis Ušakova personā. Bet šis līderis ir tāpēc, ka ir arī atbalstītāji, kas uzticas, atbalsta un paliek uzticīgi arī pie grūtībām.
Jāatzīst, ka tieši atsevišķas “dzeltenas” epizodes publiskajā telpā gūst nesamērīgi augstu interesi un iztirzājumu, kamēr ikdienas it kā garlaicīgie rutīnas darbi paliek plašāk neizdaudzināti. Pieminētais Ušakovs katru savu soli vienpusēji slavinoši ataino reklāmās, ko apmaksā par nodokļu maksātāju naudu. Nacionālai apvienībai šādas naudas nav, bet regulārus labo darbu sarakstus mediji, protams, tāpat vien nepublicēs. Jaunu darbavietu veidošana Latgalē, krietni lielāks materiālais atbalsts neskaitāmām ģimenēm ar zemākiem ienākumiem, apturēts uzturēšanās atļauju tirgošanas bizness, panākts, ka skolās būs aizliegts izplatīt pretvalstisku informāciju un būs jāievēro valstiskās audzināšanas minimums… aiz šiem un daudziem citiem pasākumiem atrodas NA ikdienas darbs, bet diemžēl aisberga redzamā daļa bieži vien izrādās “ministra skapji”. Bez Nacionālās apvienības jau šodien Latvija būtu cita. Ar “Saskaņu” valdībā un krievu valodas arī formālu atgriešanos agrākajā godā.
Manuprāt, ir bīstami, ja nenozīmīgas detaļas kļūst svarīgākas par būtību. Labs piemērs ir Baibas Brokas kandidatūra uz Rīgas mēra amatu. Ja mūsu kritēriji tam, lai noraidītu kāda cilvēka potenciālu, ir, piemēram, bērnības draudzene, kura izvēlējusies politiski nepareizo vīru, tad mēs ātri varam palikt bez sabiedrotajiem. Ar Baibu Broku man ir iespēja strādāt ikdienā un līdz ar to redzēt kodolu. Aiz dzeltenām ziņām par draudzeņu radurakstiem ir konsekventa latviska pārliecība un pats galvenais – reālas spējas aizstāt pašreizējo Rīgas domes vadītāju. Iepriekšējās pašvaldību vēlēšanas pierādīja, ka šo spēju cilvēki novērtē, jo tieši Baibai bija vistuvākais rezultāts, lai Ušakovu nomainītu.
NA ir gan svaigas idejas, gan spēcīgi līderi, taču darbs reizēm notiek rutīnas līmenī. Tas nedod tādu emocionālu piepildījumu publikai kā, piemēram, savulaik Abrenes aizstāvības akcija. Bet iespējams, ka tieši šis ikdienas darbs ir vēl grūtāks. Ikdienā piedaloties partijas aktivitāšu norisēs un organizēšanā, arī man sanāk gan vilties, gan arī atgūt ticību, ka mana partijas izvēle ir bijusi pareizā. Šī ticība ir noturīgāka par īsiem vājuma brīžiem.
Nacionālai apvienībai joprojām ir kur augt, bet uzskatu, ka tā ir uz pareizā ceļa. Katrās vēlēšanās tā ir pārspējusi visas reitingu prognozes un pierādījusi, ka tomēr var paveikt ļoti daudz. Tas ir noticis ne tikai partijas aktīvā kodola entuziasma dēļ, bet arī tāpēc, ka ir bijuši cilvēki, kas saprot, ka šī partija nav tikai viena no izvēlēm. Tā ir nepieciešamība, lai pastāvētu Latvija kā nacionāla valsts.
Raivis Zeltīts, NA ģenerālsekretārs
