Padoms zemniekam. Kas jāņem vērā pirms pilienlaistīšanas ierīkošanas 0
Autore: Mārīte Gailīte
Gada sākumā SIA “A.M.Ozoli” rīkoja semināru ogu audzētājiem, kurā uzstājās firmas “Rivulis” pārstāvis Kšištofs Tuleckis. Šī Izraēlas firma laistīšanas sistēmu jomā darbojas kopš 1966. gada un attīstības gaitā ir apvienojusies ar vairākām citām firmām. Šodien tā darbojas daudzviet pasaulē, Kšištofs pārstāv to Polijā, Čehijā un Baltijas valstīs.
Pilienlaistīšana Latvijā ir izplatīta siltumnīcās, tostarp zemo tehnoloģiju plēves siltumnīcās, bet atklātā laukā to pagaidām izmanto ļoti maz. Viens no iemesliem tam ir mūsu lauku nelīdzenais reljefs, visi daudzmaz līdzenie lauki tiek izmantoti graudaugu audzēšanai, bet dārzeņiem un ogām paliek nelielas platības ar sarežģītu reljefu.
Pilienlaistīšanas priekšrocības
– Taupīgi patērē ūdeni, tas nonāk tieši augu sakņu zonā un faktiski neiztvaiko. Izmantojot pilienlaistīšanu, augiem tiek 95% visa patērētā ūdens, bet, laistot ar sprinkleriem, tikai 60–65%.
– Novērš augsnes sablīvēšanos un garozas veidošanos, kā tas mēdz būt lietēšanas dēļ.
– Dod iespēju izmantot fertigāciju – laistīt augus ar minerālmēslu šķīdumu, veicinot mēslojuma efektivitāti un mazinot vides piesārņojumu.
– Nodrošina visiem augiem vienādu ūdens un mēslojuma devu.
– Samazina kultūraugu slimību izplatību, jo lapas netiek mitrinātas.
– Ūdens nonāk tieši saknēs, bet rindstarpas paliek sausas, tāpēc laistīšana netraucē citu darbu (tostarp mehanizēto) veikšanu.
– Dod iespēju uzturēt augsnē pietiekami augstu sāļu koncentrāciju un novērst burkānu un kāpostu galviņu plīšanu pēc intensīvas lietusgāzes.
– Strādā ar relatīvi zemu ūdens spiedienu, tāpēc mazāks arī enerģijas patēriņš.– Pateicoties biežākai laistīšanai nelielās devās, nodrošina vienmērīgāku augsnes mitrumu sakņu zonā, tāpēc augi efektīvāk izmanto pieejamos barības elementus.
l Nodrošina precīzāku audzēšanu.
– Laistīšanu viegli automatizēt.
Trūkums tikai viens – izmaksas. Ņemot vērā, ka katru gadu Latvijā mēdz būt brīži un pat vairāku nedēļu gari periodi, kad nokrišņu trūkst, pilienlaistīšanas ierīkošana visātrāk atmaksājas dārgo produktu audzēšanā, piemēram, zemenēm, avenēm, kultūrmellenēm.
Kas ietekmē laistīšanas vienmērīgumu?
Spiediens. Lai tik tiešām nodrošinātu visiem augiem vienādu ūdens un mēslojuma devu, ir svarīgi, lai darba spiediens visas sistēmas garumā būtu vienāds. Tāpēc piliensistēmas projektēšana konkrētā lauka un saimniecības apstākļiem prasa daudzus aprēķinus. Tos veic firmas speciālisti, bet arī lietotājam ir jāsaprot, par ko ir runa. Spiediens mēdz būt statisks vai dinamisks, to mēra gaisa vai ūdensstaba metros, paskālos, bāros un citās mērvienībās.
Jāatceras, ka spiediena mērvienība 1 bārs ir līdzvērtīga spēkam, ko rada 10 m augsts ūdens stabs uz 1 cm2 lielu virsmu. Statisko spiedienu nodrošina augstuma starpība (to parasti izmanto, laistot ar pašteci) un sūkņa jauda. Dinamisko spiedienu veido statiskā spiediena zudumi berzes dēļ, tekot pa sistēmu, tas samazinās ar katru papildu elementu (cauruļu diametra izmaiņas, ventiļi, filtri, savienojumi utt.). Ir svarīgs arī ūdens plūsmas ātrums, to mēra l/h vai m3/h un pat l/s (1 l/s = 3600 l/h = 3,6 m3/h).
Pilinātāju līnijas tips. Pasaulē un Latvijā visvairāk ir izplatītas T-tape šļūtenes. Tās ir plānsienu plastmasas šļūtenes ar atverēm, kas ir izvietotas noteiktā attālumā virs šļūtenes iekšpusē iestrādāta emitera. Ir arī pilinātājcaurules ar dažādiem pilinātājiem – bez spiediena kompensācijas un ar spiediena kompensāciju. Pēdējās mēdz būt bez drenāžas un ar lēnu drenāžu. Paši pilinātāji var būt integrēti (iestrādāti) šļūtenē, kā tas ir T-tape gadījumā, tie var būt ārējie, apaļas vai plakanas formas. Pilinātāju jauda variē no 0,5 līdz 8 l/h, attālums starp tiem mēdz būt 10–100 cm, cauruļu sieniņu biezība 150–270 mikroni. Maksimālais vienas līnijas garums ir atkarīgs no sūkņa spiediena sistēmas sākumā un tā zudumiem sistēmā, kā arī no pašas līnijas specifikācijas. Pilinātājos ir iebūvēta ieejas kamera, filtrs, labirints plūsmas ātruma izlīdzināšanai un izejas kamera. Pilinātāju ar spiediena kompensāciju uzbūve ir sarežģītāka. Ražotājiem ir izdevies panākt, ka, piemēram, 120 m garā laistīšanas līnijā ūdens porcija, kas iztek no paša pēdējā pilinātāja, ir tikai par 10% mazāka nekā no pirmā pilinātāja.
Svarīgi sistēmas papildelementi. Ar sūkni un laistīšanas šļūtenēm vai caurulēm vien nepietiek, lai sistēma strādātu precīzi un netraucēti. Protams, ir ļoti svarīgs filtrs, pat vairāki filtri, jo ar tiem, kas iebūvēti pilinātājos, nepietiek. Tāpat ir nepieciešams ūdens skaitītājs, mēslojuma dozators, maģistrālie cauruļvadi (Izraēlā un citās valstīs tos ierok zemē, lai netraucētu tehnikas pārvietošanos un augsnes apstrādi). Svarīgs ir gaisa vārsts, tas novērš vakuuma veidošanos sistēmā brīžos, kad laistīšana vairs nestrādā. Ja caurulēs veidojas vakuums, pastāv risks, ka zemes daļiņas tiks iesūktas pilinātājos. Tāpēc ir vajadzīgs arī atpakaļgaitas filtrs, kas atfiltrē nejauši iesūkušos gružus.
Laistāmā ūdens deva un tā pieejamība
Laistāmā ūdens deva ir atkarīga no vairākiem faktoriem: paša auga vajadzības (suga, attīstības stadija), klimatiskajiem apstākļiem, augsnes īpašībām (granulometriskā sastāva, ūdens saturēšanas spējas, struktūras utt.) un saimniecības apstākļiem.Laika apstākļi – tas ir vairāk nekā lietains vai sauss laiks. Auga vajadzību pēc ūdens ietekmē kopējā lapu virsma, saules gaismas intensitāte, gaismas dienas garums, gaisa temperatūra, relatīvais gaisa mitrums un vēja stiprums. Ir radītas speciālas datorprogrammas, kas aprēķina tā saukto evaporāciju (ūdens iztvaikošanu) pēc faktisko meteodatu analīzes rezultātiem un palīdz zemniekam precīzāk noteikt devu. Piemēram, Holandes firma Dacom arī Latvijā piedāvā šādu programmu, bet pagaidām neviena saimniecība šo iespēju neizmanto. Tiesa, evaporācijas prognoze ietilpst šīs firmas laika prognozes grafikos.
Svarīgs apstāklis ir laistāmā ūdens pieejamība un kvalitāte. Latvijā tā mēdz būt ļoti atšķirīga. Parasti dārzeņu un dārzu laistīšanai izmanto urbuma ūdeni, bet arī urbumi ir dažādi. Tāpat urbuma ūdenī mēdz būt augsta sāļu koncentrācija un augiem nevēlamo sāļu (piemēram, nātrija un hlora savienojumu) piemaisījumi. Kšištofs rādīja piemēru ūdens devas aprēķinam 4 ha lielam zemeņu laukam. Ja maksimālā iztvaikošana (evaporācijas ETo) ir 5 mm, sūkņa jauda 20 m3/h un izmanto T-tape šļūteni 508–30–340, 200 m garais lauks jāsadala uz pusēm, izvietojot maģistrālo ūdensvadu tā vidū. No šā ūdensvada uz abām pusēm iet 100 m garas T-tape šļūtenes. Ūdens devas aprēķinam izmanto koeficientus, piemēram, zemenēm tas ir 1,2. Laistīšanas dienas deva ir 5 mm x 1,2 = 6 mm jeb 60 m3 ūdens/ha. Tātad visam 4 ha lielajam laukam būs vajadzīgi 240 m3 ūdens dienā. Lai to nodrošinātu ar 20 m3/h jaudas sūkni, ūdeni nāksies pumpēt 12 stundu.
Izvēlētajai T-tape šļūtenei kopējā pilinātāju jauda ir apmēram 40 m3/ha/h, tas nozīmē, ka sūknis spēj stundas laikā nodrošināt ar ūdeni tikai 0,5 ha lielu platību. Tātad lauks ir jāsadala astoņās daļās (4:0,5) un katru no tām nāksies laistīt atsevišķi. Cik ilgi? Izvēlētā T-tape ar pilinātāju jaudu 40 m3/ha/h nodrošina 4 mm/h, bet zemenēm nepieciešami 6 mm, tātad katru sekciju nāksies laistīt 1,5 stundas (6:4=1,5).
Kšištofs iesaka izvietot T-tape šļūtenes ar gaišo svītru uz augšu. Šī svītra norāda uz pilinātāju rindu, un tiem jābūt šļūtenes augšpusē, tad labirinti ilgāk neaizsērē. Pilinātāju aizsērēšanu izraisa ne tikai piemaisījumi ūdenī – tie tiek atfiltrēti. Problēmas mēdz radīt sāļu nogulsnes šļūtenēs un pilinātājos, kā arī tā sauktā biolplēve – baktēriju radīta gluma kārta. Lai mazinātu aizsērēšanās risku, iesaka pēc katras fertigācijas reizes vēl 15–20 minūtes laistīt ar tīru ūdeni, lai izskalotu sāļus. Baktēriju attīstību ierobežo ūdens vai mēslojuma šķīduma paskābināšana līdz pH 5,5–5,7.
T-tape šļūteņu raksturojums
T-tape šļūteņu klāsts ir ļoti plašs, tās ir piemērotas iesācējiem. Šīs šļūtenes, labi kopjot, ir iespējams izmantot vairākus gadus, katru rudeni savācot un pavasarī izklājot no jauna. Tāpat tās ir iespējams pārvietot no viena lauka uz citu (šai gadījumā arī maģistrālēm jābūt pārvietojamām, piemēram, izmantojot biezas brezenta šļūtenes). T-tape šļūteņu galvenās īpašības raksturo marķējums. Jau minētajai T-tape 508–30–340 5 (508) nozīmē diametru 5/8’ jeb 16 mm, 8 (508) – sieniņas biezību (0,008 collas), 30 – attālumu starp pilinātājiem (30 cm), bet pēdējie 340 – ūdens plūsmu 100 m ar spiedienu 0,55 bāri, proti, 340 l/h/100 m. Pilinātājcaurules ir lielākas un ar biezākām sieniņām, tās biežāk tiek izmantotas augļudārzos. Protams, firma “Rivulis” ražo arī filtrus dažādai lietošanai atkarībā no ūdens kvalitātes un izvēlētajām pilinātājšļūtenēm vai caurulēm.
Latvijas tirgū atgriežas arī cita Izraēlas firma – “Netafim”. Pirmoreiz tā bija ienākusi pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā, un tās iekārtas tika izmantotas vairākās saimniecībās, bet vēlāk masveida privatizācijas laikā sadarbība pārtrūka. Arī šai firmai ir interesanti tehniskie pilienlaistīšanas un tās vadības risinājumi.
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
