Harijs Tučs: Ja piecos gados neatmaksājas, siltināt nav vērts 7
Reālā situācija ir bēdīga, jo Latvijā gan privātmāju, gan daudzdzīvokļu ēku siltināšanas kvalitāte ir ļoti zema. Viens no iemesliem – cilvēkiem, kam nepieciešams nosiltināt ēku, nav skaidrības par to, pēc kādiem kritērijiem izvērtēt un izvēlēties būvniekus ēkas siltināšanai.
Latvijā vairumā tiek siltinātas daudzdzīvokļu ēkas, un ir patiess prieks un lepnums par būvniekiem, pēc kuru darba dzīvokļu īpašniekiem ir gan zemāki apkures rēķini, gan mājoklī komforts un dzīves apstākļiem piemērots mikroklimats.
Diemžēl ļoti bieži situācija ir pretēja – pēc ēkas siltināšanas problēmu ir vairāk, nekā bijis iepriekš. Tas tādēļ, ka siltinātājiem acīmredzot nav bijusi pilnīga izpratne par ēkas siltināšanu, mikroklimatu, kāds faktors nav ņemts vērā, un ar to pilnīgi pietiek, lai visa siltināšana būtu kaķim zem astes… Piemēram, tipiska situācija – pēc siltināšanas dzīvokļos sāk aizsvīst logi, pēc tam neizbēgami uz griestiem, sienām veidojas pelējums. Savukārt pelējums ir iemītnieku veselībai ļoti kaitīgs faktors, jo jutīgiem cilvēkiem, īpaši bērniem, tas var izraisīt elpošanas ceļu saslimšanas, tajā skaitā alerģiju, astmu u. c. Attīstītajās Eiropas valstīs uzskata, ka ēkās, kur ir pelējums, cilvēki nemaz nedrīkst dzīvot.
Protams, tam visam klāt nāk fakts, ka nosiltinātās ēkas dzīvokļa īpašniekam katru mēnesi komunālo maksājumu rēķinā ir jāapmaksā kredīts – aizdevums, kas ticis ņemts ēkas siltināšanai. Līdz ar to dzīvokļa saimnieks apkures izmaksu samazināšanos neizjūt.
Paši dzīvokļu saimnieki šādās situācijās ir bezspēcīgi – apsaimniekotājs atbild, ka situāciju nevar ietekmēt, savukārt ēkas siltināšanas darbiem un materiāliem garantija ir tikai divi gadi, pēc tam vairs neviens nav atbildīgs. Arī tas ir absurds – būvniecības, tajā skaitā siltināšanas, darbiem garantijai vajadzētu būt vismaz 10 gadi.
Es ieteiktu pirms daudzdzīvokļu ēkas siltināšanas veikt aprēķinu, izvērtēt, vai siltināšanā ieguldītie līdzekļi atmaksāsies piecu gadu laikā. Ja aprēķins uzrāda, ka ieguldītie līdzekļi atmaksāsies tikai ilgākā laika periodā, šādā gadījumā, manuprāt, daudzdzīvokļu ēku nemaz nav lietderīgi siltināt. Mūsdienu siltināšanas sistēmām un tajās izmantotajiem materiāliem apmēram pēc septiņiem gadiem parasti ir nepieciešams lielāks vai mazāks remonts, un tas, protams, atkal prasa līdzekļus. Rezultātā ir riņķa dancis – dzīvokļu īpašnieki maksā par ēkas siltināšanu, pēc tam par remontu utt.
