Ja pēkšņi jāizskrien no darba. Skaidrojam darbinieku tiesības uz īslaicīgu prombūtni 0
Ikdienā īslaicīgas prombūtnes iemesli var būt dažādi – piemēram, ārsta apmeklējums, ārkārtas situācija mājās, avārija uz ceļa un citi. Bieži vien tie ir pēkšņi, negaidīti notikumi, kas prasa tūlītēju rīcību. Vai darbiniekam ir tiesības uz īslaicīgu prombūtni darbā? Kā pareizi rīkoties šādā situācijā, un ko nosaka likums?
Pamatjautājumi, kas jāzina
Darba likums nosaka tiesības uz īslaicīgu prombūtni šādos gadījumos:
• grūtniecei, lai veiktu veselības pārbaudi pirmsdzemdību periodā, ja šādu pārbaudi nav iespējams veikt ārpus darba laika;
• darbiniekam, kura aprūpē ir bērns līdz 18 gadu vecumam, bērna saslimšanas vai nelaimes gadījumā, kā arī lai piedalītos bērna veselības pārbaudē, ja šādu pārbaudi nav iespējams veikt ārpus darba laika;
• darbiniekam, ja viņa tūlītēja klātbūtne darbā nav iespējama nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu dēļ.
Veicot grūtnieces vai bērna veselības pārbaudi, vajadzētu ņemt vērā nosacījumu – “ja šādu pārbaudi nav iespējams veikt ārpus darba laika”. Ja pārbaude nav iespējama, piemēram, pusdienas pārtraukumā, tad tomēr jāmēģina pēc iespējas mazāk kavēt darba laiku. Labākā situācijā būs tie darbinieki, kuriem ir noteikts elastīgs darba laiks.
Ar nepārvaramu varu saprotam tādu notikumu vai apstākļus, no kā nav iespējams izvairīties. Savukārt nejaušs notikums ir tāds, kas radies apstākļu sagadīšanās rezultātā neatkarīgi no cilvēka gribas. Piemēram, dzīvoklī pēkšņi plīsis ūdensvads un radusies avārijas situācija visā mājā. Jārīkojas nekavējoties. Protams, būtu labi, ja darbinieks varētu pierādīt, ka tiešām piedalījies šāda ārkārtēja notikuma seku likvidēšanā.
Cik ilgi un kad jāziņo
Darba likumā nav noteikts īslaicīgas prombūtnes ilgums. Vai tā ir stunda vai vairākas stundas – tas atkarīgs no konkrētā gadījuma. Taču darbiniekam nevajadzētu ļaunprātīgi izmantot šo laiku un kavēt darbu nesamērīgi ilgi.
!!! Par īslaicīgas prombūtnes iemeslu savlaicīgi jāziņo darba devējam. “Savlaicīgi” nozīmē pēc iespējas ātrāk no brīža, kad radušies ārkārtas apstākļi, kuru dēļ darbinieks nevar būt darbā.
Labi, ja darbinieka rīcība šādas īslaicīgas prombūtnes gadījumos ir reglamentēta uzņēmuma vai iestādes darba kārtības noteikumos. Tad darbiniekam ir skaidri zināmi savi pienākumi un tiesības, proti, – kādā veidā notiek darba devēja informēšana, kādi attaisnojuma dokumenti (piemēram, ārsta izziņa) vajadzīgi prombūtnes apliecināšanai. Tāpat darba kārtības noteikumos vai darba koplīgumā vajadzētu noteikt, vai darba devējs apmaksā šo īslaicīgās prombūtnes laiku.
UZZIŅA
Likumā noteikts, ka īslaicīga prombūtne nevar būt iemesls darba devēja tiesībām uzteikt darba līgumu. Tātad to nedrīkst vērtēt kā būtisku darba līguma nosacījumu pārkāpumu. Arī darbiniekam nevajag ļaunprātīgi izmantot īslaicīgās prombūtnes tiesības (piemēram, vienu dienu pēkšņi sabojājusies automašīna un jābrauc uz servisu, citu – steidzami jāved pie ārsta tuvinieks utt.), līdz ar to radot aizdomas par negodprātīgu darba kavēšanu.
Ja jātiek pie ārsta
Iepriekš minētās tiesības uz īslaicīgu prombūtni ir noteiktas Darba likumā, bet ko darīt citos gadījumos, piemēram, ja darba laikā pašam darbiniekam jādodas pie ārsta vai jāaizved pie daktera savi vecāki? Nereti tas ir mēnešiem gaidīts diagnosticējošs izmeklējums vai pieraksts pie ārsta speciālista. Darba likumā nav regulētas tiesības uz ārsta apmeklējumu darba laikā. Ja darba devējs ir pretimnākošs, nebūs grūti vienoties par šādu gadījumu. Taču jāņem vērā, ka ne vienmēr tas var izdoties.
Tādā gadījumā varētu:
• izmantot pusdienas pārtraukumu;
• iepriekš vienojoties ar darba devēju, nostrādāt šīs stundas citā laikā;
• ņemt darbnespējas lapu;
• ja iespējams, paņemt brīvdienu;
• ja iespējams, izmantot atvaļinājuma dienu.
Kā apliecinājumu par ārsta apmeklējumu vajadzētu palūgt izziņu. Var arī lūgt izrakstīt darbnespējas lapu A. To var izdot arī vienai dienai. Tomēr darbnespējas lapa A nav iemesls, lai darba devējs obligāti izmaksātu slimības naudu par šo vienu dienu. Ja uz veselības pārbaudi jāved bērns, tad ir tiesības prasīt darbnespējas lapu B, ko apmaksā VSAA jau no pirmās darbnespējas dienas.
SVARĪGI
Par īslaicīgās prombūtnes laiku darba devējam nav noteikts pienākums izmaksāt darba algu. Izņēmums ir Darba likuma 74. pantā minētie gadījumi, kad jāizmaksā atlīdzība, ja darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ. Taču risinājumu var rast, izrunājoties un vienojoties ar darba devēju. Labāks risinājums būs darba kārtības noteikumos, darba koplīgumā vai kādā citā iekšējā normatīvajā aktā noteiktais regulējums par darba samaksu īslaicīgas prombūtnes gadījumos.
UZZIŅA
Darbinieka tiesības uz īslaicīgu prombūtni regulē Darba likuma 147. pants.
