Kā studenti vērtē Latvijā iegūstamās izglītības kvalitāti? 0
Mārcis Beķeris, Latvijas Universitātes Vēstures fakultātes students: “Šābrīža izglītības sistēma līdzinās hibrīdam, kurā apvienojas ulmaņlaiku, padomju un šodienas izglītības iezīmes, kā arī neskaidra vīzija par nākotni. Nenotiek virzība uz priekšu, bet turpinām dzīvot vairākos gadsimtos un domāšanas sistēmās vienlaikus. Sāpīgi bija vērot, kā jau pie saknes nocirta Roberta Ķīļa reformu plānus. Jāatzīst, ka vairākums no ministra idejām bija ļoti nekonkrētas un izvēlētas vien tādēļ, ka “tā, redz, notiek citur pasaulē”. Tomēr R. Ķīlis pamanīja sistēmas nepilnības un norādīja uz konkrētiem piemēriem. Viņš pareizi pateica, ka daudzi studenti mācās tikai dēļ diploma un ka ir priekšmeti, kurus ieskaita tikai tad, ja students ir iegādājies dārgu mācību grāmatu. Šāds tiešums ir reti sastopams. Jā, izglītības kvalitāte varētu būt labāka, bet, ja students pats sistemātiski iegulda nesavtīgu darbu, tad rezultāti neizpaliek.”
Santa Lulle, Rīgas Stradiņa universitātes politikas un valsts pārvaldības studente: “Mūsu obligātā izglītības sistēma vairāk līdzinās apgaismības laika enciklopēdistu skolai. Audzēknim priekšā tiek nolikta mācību grāmata. Ja atcerēsies visu, kas tajā rakstīts, – būsi izglītots. Nevienu 12 gadus vecu cilvēku nesaista standartizētu testu pildīšana, vielas iekalšana un monotonas mācību stundas. Toties šos pusaudžus ārkārtīgi interesē tehnoloģiju un interneta pasaule. Attiecīgi, lai uzrunātu pusaudžus, ir jāņem talkā viņu iecienītās modernās tehnoloģijas. Tas pamazām notiek, arī es pēdējās divās vidusskolas klasēs paguvu padarboties ar interaktīvo tāfeli. Eksakto zinātņu kabinetu modernizēšana, manuprāt, ir solis pareizajā virzienā. Aritmētisko vienādojumu risināšana un molmasas aprēķināšana ir fundamentālas pamatzināšanas, bet skolēnam vajag parādīt arī to pasauli, kas slēpjas aiz šā zināšanu apvalka. Piemēram, ķīmijas skolotāji tagad bērniem var parādīt dažādus interesantus eksperimentus, kurus pirms tam varēja redzēt vienīgi vienādojuma izteiksmē. Taču daudzi skolotāji neapzinās šo tehnoloģiju potenciālu un to pašu interaktīvo tāfeli ieslēdz vien tad, ja mācību stundā viesojas kāds žurnālists vai pašvaldības ierēdnis.”
Evita Radionova, Banku Augstskolas riska vadības un apdrošināšanas studente: “Vairāki mani vidusskolas klasesbiedri studē ārzemēs, bet daudzi no viņiem vēlas atgriezties Latvijā. Arī man bija iespēja braukt mācīties uz ārvalstīm, bet es nolēmu palikt tepat. Nešaubīgi, ka tādi vārdi kā Oksforda un Jēla liek sarosīties, bet konkurētspējīgu izglītību var iegūt arī Latvijā. Mums jau nekā netrūkst – brauc gan vieslektori, gan atpazīstami pašmāju nozares speciālisti, ir izcila bibliotēka, dienesta viesnīcas ir ļoti kvalitatīvas, netrūkst arī studiju laika romantikas. Nupat ir parādījies arī pirmais tiešsaistes izglītības projekts. Turklāt Latvijā ir ļoti reālas iespējas iegūt bezmaksas augstāko izglītību. Šāds koncepts praktiski nav nekur citur pasaulē. Ja mēs vienā dienā pēkšņi nolemtu pārtraukt studiju vietu finansēšanu no valsts puses, parādītos ļoti daudz resursu, ko ieguldīt izglītības sistēmas attīstībā. Protams, sekotu vērienīgas protestu akcijas no studentu puses, bet, ja paietu pāris gadi un ja šī nauda tiktu atbildīgi izmantota, arī kādas Latvijas izglītības iestādes ieraksts CV būtu ļoti respektējams sasniegums.”
Romāns Kozlovskis, Rīgas Tehniskās universitātes būvdarbu vadīšanas students: “Tiem, kas patiešām vēlas mācīties, nekādi šķēršļi netiek likti. Domāju, ka pasniedzēji pamana tos, kuriem acīs deg vēlme studēt, un tos, kuriem – vēlme tikai pēc diploma. Manā kursā ir gan tādi studenti, kas tikko pabeiguši vidusskolu, gan tādi, kas krietnu laiciņu jau pabijuši būvbedrēs un samērā labi pārzina nozari. Pašsaprotami, ka visčaklākie ir pieredzējušie kursabiedri, bet daudzi no jaunajiem te ir vienkārši tāpēc, ka kaut kas jāstudē. 12 gadi vidusskolā bieži vien ir par maz, lai saprastu, ko dzīvē vēlies sasniegt. Aplams ir uzskats, ka augstākā izglītība ir vitāli svarīga savu sapņu īstenošanai. Pasaulē ir daudzi gadījumi, kad relatīvi neizglītoti cilvēki paveic brīnumus.”
