Kādi nodokļi jāmaksā, ja pārdod meža un lauksaimniecības zemi 0
Kādi nodokļi jāmaksā, pārdodot meža un lauksaimniecības zemi? A. SAKSS ALŪKSNES NOVADĀ
Meža zemi apliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli kā kapitāla pieaugumu, jo zeme ir nekustamais īpašums neatkarīgi no tā, vai uz tās atrodas mājas, meži, dīķi vai pļavas. Attiecībā uz lauksaimniecības zemi nodokli piemēro citādi.
Par meža zemi
Meža zemei apliekamo ienākumu nosaka, ņemot vērā likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.9 pantu, proti, no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas (meža zemes pārdošanas cena) atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā. Tātad apliek starpību.
Lai noteiktu meža zemes iegādes vērtību, likumā ir paredzēti vairāki kritēriji atkarībā no tā, vai zeme iegūta mantojumā, dāvinājumā, denacionalizācijā, pirkumā vai citādi. Iegādes vērtībā ietver arī izdevumus, kas saistīti ar tā iegūšanu: valsts nodevu par darījuma noformēšanu, par apstiprināšanu mantojuma tiesībās vai lietā par pēdējās gribas rīkojuma akta vai mantojuma līguma stāšanos likumīgā spēkā, par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, komisijas naudu un citus līdzīgus izdevumus. Kapitāla aktīva iegādes vērtībā tiek iekļauti arī samaksātie procentu maksājumi par kredītu šā kapitāla aktīva iegādei.
Meža zemes pārdošanai jeb kapitāla pieaugumam piemēro nodokļa 15% likmi. Maksātājs iemaksā budžetā aprēķinātā nodokļa summu ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc tam, kad iesniegta deklarācija par ienākumu no kapitāla.
Deklarāciju par ienākumu no kapitāla iesniedz līdz ienākuma gūšanas mēnesim sekojošā mēneša 15. datumam, ja ienākumi no kapitāla aktīvu atsavināšanas mēnesī pārsniedz 711,44 eiro. Ja ienākumi no kapitāla pieauguma un kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem mēnesī ir no 142,30 līdz 711,44 eiro, deklarāciju par ceturksnī gūto ienākumu iesniedz VID līdz ceturksnim sekojošā mēneša 15. datumam. Bet, ja ienākumi no kapitāla pieauguma un kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem mēnesī ir līdz 142,29 eiro, deklarāciju par taksācijas gadā gūto ienākumu iesniedz vienu reizi gadā – ne vēlāk kā taksācijas gadam sekojošā gada 15. janvārī.
Likumā no šā gada 1. janvāra ir noteikts izņēmums (9. panta pirmās daļas 33.1 punkts) – ar nodokli nav apliekams ienākums no nekustamā īpašuma atsavināšanas, kas maksātāja īpašumā (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā) ir ilgāk par pieciem gadiem un pēdējos piecus gadus līdz nekustamā īpašuma atsavināšanas dienai bijis maksātāja vienīgais nekustamais īpašums.
Ja atsavināmais nekustamais īpašums ir mantots līgumiskā, testamentārā vai likumiskā ceļā no fiziskās personas, kuru ar maksātāju saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei, uzskata, ka tas ir maksātāja īpašumā no dienas, kad reģistrēts zemesgrāmatā kā mantojuma atstājēja īpašums.
Līdzīgi ir noteikts arī 34.2 punktā, proti, ar nodokli nav apliekams ienākums no nekustamā īpašuma atsavināšanas (attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā kā maksātāja vienīgais nekustamais īpašums), ja šis ienākums no jauna tiek ieguldīts funkcionāli līdzīgā nekustamajā īpašumā 12 mēnešu laikā pēc vai pirms tā atsavināšanas.
Izņēmumi attiecas uz jebkuru nekustamo īpašumu, tostarp meža zemi, bet šajos likuma pantos nav noteikts izņēmums uz dzīvokļiem un mājām.
Par lauksaimniecības zemi
Saskaņā ar likuma 11.7 panta trešo daļu ar nodokli neapliek ienākumu no tāda nekustamā īpašuma atsavināšanas, kurš pēc lietošanas mērķa ir lauksaimniecības zeme, ja vien īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu, to atsavinot, iegūst zemnieku saimniecības īpašnieks, persona, kura Uzņēmumu reģistrā reģistrēta kā komercsabiedrība, individuālais komersants vai zemnieku saimniecība vai Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicēja. Ar nodokli neapliek arī tad, ja vismaz vienā taksācijas periodā no pēdējiem trim pirmstaksācijas periodiem vairāk nekā pusi no šo personu saimnieciskās darbības ieņēmumiem, bet ne mazāk kā 2845,74 eiro gadā veido ieņēmumi no lauksaimnieciskās darbības vai arī ir saņemts valsts vai Eiropas Savienības atbalsta maksājums lauksaimniecībai un lauku attīstībai.
Turpmākie nosacījumi neaplikšanai ar nodokli attiecas uz lauksaimniecības zemes pārdevēju. Viņam jāatbilst vienam no šādiem kritērijiem: jāveic lauksaimnieciskā darbība; pirms lauksaimnieciskās darbības pārtraukšanas, sasniedzot pensionēšanās vecumu, bija jānodarbojas ar lauksaimniecisko darbību. Šai personai kā bijušajam zemes īpašniekam vai viņa mantiniekam saskaņā ar likumu “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” jābūt atjaunotām īpašuma tiesībām uz zemi, kas pēc tās lietošanas mērķa ir lauksaimniecības zeme. Tāpat šai personai atsavināmā lauksaimniecības zeme bija jāsaņem mantojumā vai sakarā ar dāvinājuma līgumu no fiziskās personas, ar kuru saņēmēju saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē.
Ja atsavina nekustamo īpašumu, kuru veido lauksaimniecības zeme un mežs, 11.7 panta trešo daļu attiecībā uz ienākumu no šā nekustamā īpašuma atsavināšanas piemēro proporcionāli tai platības daļai, kura pēc lietošanas mērķa ir lauksaimniecības zeme.
Likuma pārejas noteikumu 108. punkts paredz, ka likuma 11.7 panta trešās daļas 3. punktā noteiktos kritērijus nepiemēro no 2014. gada 1. jūlija līdz 2016. gada 1. jūlijam.
Ievērojot Ministru kabineta noteikumu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanas kārtību 80. punktu, likuma 11.7 panta trešo daļu nepiemēro, ja tiek atsavināts nekustamais īpašums un šā nekustamā īpašuma objektu kopību veido lauksaimniecības zeme un ēkas vai būves.
Ja lauksaimniecības zemes pārdošanas gadījumā noteiktie kritēriji nepastāv, to apliek ar nodokli 15% apmērā kā no kapitāla pieauguma.
