Ja organismā ir par daudz vai par maz olbaltumvielu 1
“Kas notiek, ja organismam pietrūkst olbaltumvielu, un kādas var būt komplikācijas, ja to ir vairāk, nekā nepieciešams? Pie kāda speciālista to var noskaidrot?” Aija Roga Rīgā
Olbaltumus veido apmēram 20 dažādas aminoskābes, un astoņas (zīdaiņiem – pat 10) no tām ir neaizstājamās – tādas, ko organisms nesintezē, tāpēc ir obligāti jāuzņem ar uzturu.
Olbaltumvielām ir ļoti būtiska nozīme, jo no tām sastāv liela daļa organisma un tās realizē dažādas fizioloģiskās funkcijas. Svarīgākā ir katalītiskā, ko veic fermenti jeb enzīmi. Turklāt olbaltumvielas pilda balsta un aizsargfunkciju, jo ietilpst skrimšļu, kaulaudu un ādas sastāvā. Būtiska nozīme arī organisma enerģijas nodrošināšanā. No olbaltumvielu daudzuma atkarīga dzelzs, cinka un vara uzsūkšanās.
Ģimenes ārste un medicīnas sabiedrības “ARS” terapeite Lāsma Četverga uzsver, ka olbaltumu un vienlaikus vitamīnu un minerālvielu trūkuma gadījumā samazinās spēja pretoties infekcijām. Bērniem tas rada arī garīgās un fiziskās attīstības traucējumus, pieaugušajiem novērojams muskuļu vājums un miegainība, tāpēc olbaltumvielas mēdz saukt pat par nomoda vielām.
Dažkārt to organismā var būt arī par daudz. Tas izpaužas kā riebums pret pārtikas produktiem, kas satur olbaltumvielas (gaļa, pupiņas, olas u.c.).
Rodas nieru kamoliņu hiperfiltrācija – palielinās nieru funkcija, kas ar laiku rada nefrosklerozi un veicina asinsspiediena paaugstināšanos. Tas īpaši jāņem vērā cilvēkiem, kuriem ir kādi nieru bojājumi vai iedzimta nosliece uz nieru slimībām, tāpēc uzturā jāierobežo olbaltumvielu uzņemšana. Veselam cilvēkam diennaktī nepieciešams viens grams uz vienu svara kilogramu. Ja ir palielināta fiziskā aktivitāte, pat 1,4 grami! Uztura speciālisti uzsver, ka cilvēkam 12 – 14 % no dienas kalorijām ir jāuzņem ar olbaltumvielām. Tās paaugstina vielmaiņu 3 – 4 reizes vairāk un 2 – 3 reizes ilgāk nekā tauki vai ogļhidrāti.
Olbaltumvielu daudzumu organismā var noskaidrot, veicot asins analīzes, taču ārsts secinājumus izdara, vērtējot kopējo veselības stāvokli un noskaidrojot ēšanas paradumus.
– Olbaltumvielas asins analīzēs nosaka tikai tad, ja ir kāda slimība vai pazīmes, kas rada aizdomas par to uzsūkšanās traucējumiem, piemēram, ir anēmija, vājums. Ja pacients ir veģetārietis un neēd gaļu un olas, tad jānoskaidro, vai uzturā lieto pākšaugus. Šādā gadījumā olbaltumvielu trūkums novēršams ar ēdienkartes izmaiņām, – skaidro L. Četverga. Tiesa gan, dzīvnieku un augu izcelsmes produktiem olbaltumu sastāvs atšķiras.
Jāņem vērā, ka olbaltumvielu daudzuma noteikšanai urīna analīzēs ir atšķirīga nozīme. Uztraukumam iemesls ir tikai tad, ja rādītāji pārsniedz normu, jo tad tie liecina par nepietiekamu nieru funkciju, piemēram, nieru iekaisumu dēļ. Dažkārt ir tikai jāatkārto analīzes, jo var gadīties, ka iepriekšējā reizē ir bijis nepareizi savākts urīns.
