“Ja novadu reforma tiek turpināta, tad tai jānovērš nejēdzības esošajā likumā!” Kāpēc “zīmējot jauno karti” Salaspili sadzirdēja, bet Limbažus – ne? 4
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Saeima 2019. gada 21. martā pieņēma lēmumu par administratīvi teritoriālās reformas turpināšanu. Taču pirmās pašvaldību lietas izskatīšanas gaitā Satversmes tiesas sēdē atklājās, ka šis uzdevums, iespējams, nav izpildīts.
“Man grūti iedomāties, kā šo var uzskatīt par reformas turpinājumu. Ja reforma tiek turpināta, tad tai bija jānovērš nejēdzības esošajā likumā – jāizveido apriņķi un jāgroza to pašvaldību robežas, kas neatbilst kritērijiem, – bet šī glezna ir gleznota pilnīgi citā stilā,” tiesas sēdē nesen sacīja konstitucionālo tiesību lietpratējs Edgars Pastars.
Viņš bijis klāt arī pie 2009. gada reformas projekta sagatavošanas, pieļaujot, ka Saeimas pieņemtais likums dažādu iemeslu dēļ neatbilst Satversmei, taču parlamentam, viņaprāt, būtu iespējas novērst trūkumus, neatceļot reformu.
Satversmes tiesa (ST) ir sākusi skatīt pirmo – Limbažu novada un Ikšķiles novada apvienoto lietu – par administratīvi teritoriālo reformu. Pēc visu pušu pārstāvju un ekspertu iztaujāšanas tiesa līdz 10. februārim sēdē izsludināja pārtraukumu, pēc kura sāksies tiesas debates.
Līdzšinējā sēdes gaitā jau ir atklājušās vairākas reformas vājās vietas – ir dažādi viedokļi par konsultāciju un iedzīvotāju viedokļa noskaidrošanas procesa atbilstību Eiropas vietējo pašvaldību hartas principiem; nav skaidri kritēriji, uz kā pamata izveidotas jaunās teritorijas, vai pret visām pašvaldībām ir bijusi vienlīdzīga attieksme.
Kad nu jau bijušais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (“AP”) pieteica pašvaldību reformu, viņš vairākkārt norādīja, ka politiķu uzdevums ir novērst iepriekšējās reformas kļūdas, lai nodrošinātu līdzsvarotu visas valsts attīstību, jo iepriekš izveidotie novadi iedzīvotāju skaita un arī teritorijas ziņā ir ļoti atšķirīgi, tāpēc tie nespēj līdzvērtīgi veikt savas funkcijas.
Salaspili sadzird, Limbažus – ne
Taču arī tagad runa ir par diviem ļoti atšķirīgiem novadiem. Pēc Ikšķiles novada iekļaušanas Ogres novadā tas būs vislielākais no visiem ar 61 378 iedzīvotājiem. Limbažu novads ir iebildis par tajā esošā Skultes pagasta nodalīšanu, kas tika izdarīts, lai varētu izveidot jaunu Saulkrastu novadu – tajā būs 12 855 iedzīvotāji.
Kad Saeimā izskanēja piedāvājums apvienot Ikšķili ar Salaspili, viens no iebildumiem bija, ka tam nepiekrīt Salaspils novads, kura vadībā ir “Jaunā Vienotība”. Koalīcija, kas, iespējams, politiski bija par to vienojusies, ieklausījās Salaspils viedoklī.
Arī Limbažu novads nepiekrita tā sadalīšanai, bet tajā pie varas ir opozīcijā esošā Zaļo un zemnieku savienība, kuras viedoklis koalīcijai nebija interesants. Neoficiāli toreiz tika pieļauts, ka arī jauna Saulkrastu novada izveidošana ir kādas neafišētas koalīcijas vienošanās sastāvdaļa. Satversmes tiesas sēdē šie politiskie aspekti netiek aplūkoti, bet tās gaitā atklājās, ka reformas sagatavotāji, iespējams, nav kārtīgi izlasījuši viņiem doto Saeimas uzdevumu.
Saeimas pieņemtais lēmums par administratīvi teritoriālās reformas turpināšanu, pēc ekspertu domām, nenozīmē jaunas pašvaldību reformas veikšanu, bet gan 1998. gadā sāktās reformas turpināšanu. Tās gaitā lielākās pārmaiņas notika 2009. gadā, kad Latvijā izveidoja 120 pašvaldības, no kurām viena – Rojas novads – pēc tam sadalījās Rojas un Mērsraga novados. Saeimas lēmumā teikts, ka reformas mērķis ir izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas pašvaldības, kas spēj nodrošināt visu autonomo funkciju izpildi, sniedzot iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus.
Uz tiesneša Artūra Kuča jautājumu, vai šo reformu var uzskatīt par iepriekš aizsāktās turpinājumu, Latvijas Pašvaldību savienības vecākais padomnieks Māris Pūķis atbildēja, atgādinot, ka tā reforma paredzēja divu līmeņu pašvaldību izveidošanu.
Līdz 2013. gada 31. decembrim Latvijā bija jāizveido apriņķi, kas tā arī nenotika. “Tagad arī likumā ierakstīts, ka paredzēts veidot administratīvos reģionus, bet neviens vēl nezina, vai tas tiks darīts. Robežu grozīšana ir tikai viens no elementiem,” sacīja M. Pūķis.
Jauna reforma, jauni kritēriji
Iepriekšējā likumā bija ierakstīti arī vairāki kritēriji – pašvaldībai ir ģeogrāfiski vienota teritorija, ne mazāk kā 4000 iedzīvotāju, bet ciema vai pilsētas centrā – ne mazāk kā 2000 iedzīvotāju, attālums no ikvienas novada apdzīvotās vietas līdz centram nevar pārsniegt 50 kilometru, un no katra pagasta vai mazpilsētas līdz centram ir jābūt nodrošinātai piemērotai ceļa infrastruktūrai.
Īstenojot iepriekšējo reformu, arī tika norādīts, ka nedaudz vairāk kā 30 pašvaldības neatbilst kādam no kritērijiem. Tas galvenokārt bija nepieciešamais iedzīvotāju skaits. Desmit gados šādu pašvaldību skaits jau bija dubultojies.
Ar to arī J. Pūce pamatoja reformas nepieciešamību. Tagad jau kā Administratīvi teritoriālās reformas komisijas priekšsēdētājs viņš tiesas sēdē sacīja – tas, ka jaunie kritēriji ir noteikti nevis likumā, bet tikai anotācijā, nenozīmējot, ka tie nav ņemti vērā.
Viņš atzina, ka ir izņēmumi. No šiem kritērijiem būtiskākais ir, ka novada centrā ir jābūt nacionālās vai reģionālās nozīmes attīstības centram. Pierīgas pašvaldībās, kur nav centru, jābūt ne mazāk kā 15 000 iedzīvotājiem.
J. Pūce uzskata, ka mērķi veidot spēcīgas pašvaldības var vērtēt pēc iekšzemes kopprodukta pieauguma uz vienu iedzīvotāju, investīciju piesaistes apjoma, nodarbinātības rādītāja, budžeta situācijas.
Taču Edgara Pastara izpratnē šo nevarot uzskatīt par iepriekšējās reformas turpinājumu. Tad būtu jāizveido otrā līmeņa pašvaldības un jāgroza to pašvaldību robežas, kas neatbilda iepriekš spēkā esošā likuma kritērijiem, bet tagad novadi ir izveidoti pēc pilnīgi citiem nosacījumiem.
Gan viņš, gan M. Pūķis norādīja, ka 2009. gada reforma tika sagatavota daudz ilgākā laika posmā, nomainoties vairākiem nozares ministriem. “Taču arī īsā laikā var izdarīt būtiskas reformas, bet nevaru pateikt, vai šis ir tas gadījums,” atzina E. Pastars. Saeima administratīvi teritoriālās reformas likumu pieņēma 2020. gada jūnijā, kas nozīmē, ka no brīža, kad ministrija sāka tās sagatavošanu un konsultācijas ar pašvaldībām, pagāja aptuveni gads.
