“Ja novadi būs pārāk lieli, tos var nākties pārdalīt!” Pilsētreģionu pretinieki cer uz 14. Saeimu 11
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Valstspilsētu apvienošana ar apkārtējo novadu teritorijām pēc 2025. gada ir ticamākā iespēja, par kuru Saeima varētu izšķirties, lai izpildītu Satversmes tiesas spriedumu, ar kuru par neatbilstošu Satversmei no nākamā gada 1. janvāra atzīta Ozolnieku novada pievienošana Jelgavas novadam un Ilūkstes novada iekļaušana Augšdaugavas novadā.
Abās pašvaldībās nav valsts plānošanas dokumentos noteikta attīstības centra. Kā vēl viena iespēja ir aplūkota jaunu reģionālās nozīmes attīstības centru izveidošana ne tikai šajos novados, bet visās pašvaldībās, kurās to nav, lai izvairītos no lauku teritoriju apvienošanas ar valstspilsētām. Taču tas tiek uzskatīts par mazāk ticamu variantu, lai gan uz to uzstāj ne tikai opozīcijā esošā Zaļo un zemnieku savienība, bet arī Nacionālā apvienība.
Trešā iespēja ir Ozolnieku novada un Ilūkstes novada saglabāšana agrākajās robežās, kā tas notika ar Varakļānu novadu, kurā, tāpat kā Rēzeknes novadā, jauno domi vēlēs 11. septembrī. Taču Augšdaugavā un Jelgavas novadā vēlēšanas jau ir notikušas, tāpēc šo variantu politiķi vērtē kā gandrīz vai neiespējamu. Neoficiāla informācija gan liecina, ka ar konstitucionālo tiesību ekspertiem ir notikušas konsultācijas arī par šādu risinājumu.
Ļoti ticams, ka Saeima rudenī varētu izšķirties par valstspilsētu un novadu apvienošanu pēc nākamajām pašvaldību vēlēšanām, izveidojot tā dēvētos pilsētreģionus. Taču tas vēl nenozīmē, ka tā arī notiks. “Galvenos lēmumus pieņems nākamā Saeima, kura var izdarīt korekcijas likumā par administratīvi teritoriālo reformu. Var paredzēt, ka būs novadi, kurus nāksies pārdalīt, jo tie ir pārāk lieli,” prognozē Viktors Valainis (ZZS). Uz jauno Saeimu, kura līdz 2025. gadam var mainīt šīs Saeimas pieņemto likumu, cer arī vairāki aptaujātie pašvaldību vadītāji.
Cer uz jauniem centriem
Pret lielo pilsētu apvienošanu ar lauku pašvaldībām pirms reformas likuma pieņemšanas visvairāk iebilda tieši tās vietvaras, kur pie varas ir ZZS vai tās sabiedrotie no reģionālajām partijām. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sākumā piedāvāja bez lauku teritorijas atstāt tikai Rīgu un Jūrmalu. Tad valdība izšķīrās ar novadiem neapvienot arī Liepāju, Rēzekni un Daugavpili.
Likuma apspriešana Saeimā jau bija uzņēmusi tempu, kad ar politisko spiedienu “brīvlaišanu” panāca arī Jelgava un Ventspils. Administratīvi teritoriālās reformas komisijas deputāts Arvils Ašeradens (“JV”) tagad “Latvijas Avīzei” atzina, ka tas bija smags politiskais kompromiss, kam nācās piekrist, lai reformas likumu vispār pieņemtu.
Taču, viņaprāt, pilsētu un lauku teritorijām ir jābūt vienotām, jo, piemēram, izglītībā nevar atraut novadu no pilsētas, kurā ir izcila vidusskola vai ģimnāzija, kur ir profesionālās mācību iestādes. Valstspilsētām, viņaprāt, ir jāuzņemas atbildība arī par apkārtējās teritorijas attīstību, kā tas jau tagad notiek jaunajā Valmieras novadā.
Bez attīstības centriem izveidoto novadu pārstāvji ir pret to pievienošanu valstspilsētām, no kurām trīs – Valmiera, Ogre un Jēkabpils – jau ir apvienotas ar tām tuvajām lauku pašvaldībām, un pēc kāda gada varēs vērtēt to ieguvumus un zaudējumus. Taču vairākums baidās par lielāku varas koncentrāciju pilsētas rokās un ietekmes zaudēšanu, ņemot vērā pilsētu pārsvaru arī vēlētāju skaita ziņā.
Izņēmums varētu būt Rēzekne un Rēzeknes novads, kur iedzīvotāju skaits ir līdzīgs. A. Ašeradenam bija informācija, ka Rēzeknes novada sadarbība ar pilsētu tagad ir ļoti apgrūtināta, jo tā nerēķinās ar novada iedzīvotāju interesēm ne jautājumā par ceļu infrastruktūras projektiem, ne transporta organizēšanu. Novadā pie varas ir “Jaunā Vienotība”, bet pilsētā – “Saskaņa”, kas izteikusi gatavību pārņemt varu arī novadā pēc 11. septembrī gaidāmajām vēlēšanām.
Vairāku novadu pārstāvji rosina noteikt jaunus attīstības centrus to teritorijā, par kādu Augšdaugavā varētu kļūt Ilūkste, Jelgavas novadā – Ozolnieki. Uz to spiež arī Nacionālās apvienības deputāts Jānis Dombrava. Taču ne Administratīvi teritoriālās reformas komisijas priekšsēdis Juris Pūce (“AP”), ne A. Ašeradens to neatbalsta, jo attīstības centriem ir jāatbilst noteiktiem kritērijiem, kas raksturotu to attīstības potenciālu, par kuriem tad būtu jāvienojas.
Līdzšinējās diskusijas arī parāda, ka nebūtu viegli vienoties par vienu centru, jo, piemēram, Rēzeknes novadā par tādu ir minēta gan Malta, gan Viļāni, Ventspils novadā – gan Ugāle, gan Piltene. Līdzīgi ir arī citur.
“Saimniekam jābūt vienam”
Lielo pilsētu vadītāju viedoklis ir atšķirīgs. Ideju par Augšdaugavas novada pievienošanu Daugavpilij pilsētas mērs Andrejs Elksniņš (“Saskaņa”) atbalsta. Viņš “Latvijas Avīzei” atgādināja, ka tā būtu agrākā Daugavpils rajona robežu atjaunošana, kas, viņaprāt, ir loģiska.
Tagad pilsētas iedzīvotājiem, lai nokļūtu vairākos mikrorajonos, ir jābrauc caur novada teritoriju. Tas palīdzētu uzlabot arī novada iedzīvotājiem pieejamo pakalpojumu kvalitāti.
Jau tagad abām pašvaldībām ir vairāki kopīgi uzņēmumi, piemēram, atkritumu apsaimniekošanas jomā, bet tad to pārvaldītu viena institūcija. A. Elksniņš neslēpa, ka Daugavpilij ir vajadzīga blakus esošās pašvaldības teritorija, lai pilsēta varētu attīstīties. “Saimniekam ir jābūt vienam. Nav katrā miestā jābūt deputātiem,” uzskata A. Elksniņš.
Pilnīgi pretējos uzskatos ir Ventspils domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš (“Latvijai un Ventspilij”), kurš varot atkārtot tikai iepriekš jau sacīto, ka novadam un pilsētai ir ļoti atšķirīgas intereses, attīstības projekti un problēmas. Ventspilnieki arī iepriekš ir brīdinājuši, ka apvienošanas gadījumā Ventspils “apēdīs laukus”.
Taču J. Vītoliņš uzskata, ka pašlaik šāds jautājums, kas lielā mērā esot politizēts, nav darbakārtībā. Nākamgad būšot Saeimas vēlēšanas un jaunie deputāti būs tie, kas izlems, kāds pašvaldību modelis būs. Ventspils novadā pie varas ir ZZS, bet pilsētā – tās sadarbības partneri, kas šajā gadījumā nekādu lomu nespēlē. ZZS ir valdošā arī Jelgavā un Jelgavas novadā, kas arī abas iebilst pret pašvaldību apvienošanu.
Arī Dienvidkurzemes novada priekšsēdētājs Aivars Priedols (ZZS) un Liepājas mērs Gunārs Ansiņš (Liepājas partija) ir politiskie sabiedrotie. Abi bija rezervēti, nenostājoties kāda viena viedokļa pusē. “Ar katru ideju ir jāsarod. Tik strauji tās lietas nenotiek,” “Latvijas Avīzei” teica A. Priedols, kurš cer sagaidīt pētījumos balstītu pamatojumu, ko iegūs novada iedzīvotāji pēc pievienošanas Liepājai.
Pilsētas mērs G. Ansiņš jau ir ticies ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Artūru Tomu Plešu (“AP”), ar kuru pārrunājis arī šo ideju. Arī G. Ansiņš uzskata, ka tās īstenošana 2025. gadā būtu pāragra, jo tikko ir notikusi viena reforma un Dienvidkurzemes novads sāk savu darbību, tam esot ļoti daudz praktisku jautājumu jāsakārto, jo apvienojas astoņas pašvaldības.
Vairākās jomās Liepāja un novads jau sadarbojas, piemēram, atkritumu apsaimniekošanā, tūrismā, kultūrā. Kopīgus projektus varot īstenot arī uz sadarbības pamata. VARAM septembrī Saeimā iesniegs likumprojektu, kurā būs piedāvāti vairāki varianti, kas tiks apspriesti arī ar pašvaldībām un Latvijas Pašvaldību savienību.
