Stress, slimības un smēķēšana 0
Par hronisku nogurumu īpaši uztraucas Austrumu valstīs, jo tas liecina, ka samazinājusies iedzimtā enerģija, kas dota mūžam, taču iztērēto nav iespējams papildināt.
Raimonda Puksta ārsta prakses adatu terapeits Raimonds Puksts novērojis, ka pēdējā laikā nogurumu aizvien biežāk jūt jauni cilvēki, kuri daudz strādā, bet enerģiju neatgriezeniski var zaudēt arī citādi, piemēram, pārdzīvojot ļoti spēcīgas emocijas.
Ja iedzimtā enerģija tiek patērēta vairāk, nekā vajadzētu, tas nozīmē, ka organismā radusies kāda problēma. Kad iņ un jaņ sistēmā ir izjaukts līdzsvars, enerģija tiek ņemta no rezervēm – iedzimtās enerģijas, ko nebūtu vēlams iztērēt, bet atstāt vecumdienām.
Dakteris par galvenajiem pastāvīga noguruma izraisītājiem uzskata stresu un negatīvas emocijas, kā arī hroniskas slimības. Trešais būtiskākais iemesls, viņaprāt, ir smēķēšana. – Jaņ ir gaiss, bet iņ – barības esence. Ja viens no enerģijas veidiem katru dienu tiek bojāts, organismā rodas disbalanss. Smēķētāji, kuri atmetuši pīpēšanu, ir pārliecinājušies, ka noguruma sajūta tūlīt pat zūd, – atzīst ārsts.
Ilgstoša noguruma kritiskā robeža ir pusgads. Kamēr tas ir enerģētiskā līmenī, asiņu un urīna analīzes var būt normālas. Neko nedarot, lai izsīkumu novērstu, var sākties dažādas slimības, jo iedzimtā enerģija atbild par organisma imunitāti jeb aizsargenerģiju.
Austrumu gudrības pret izsīkumu
Pēc Austrumu medicīnas uzskatiem, pastāvīgi nogurušam cilvēkam trūkst jaņ enerģijas. Raimonds Puksts uzsver: no hroniska noguruma nav iespējams atbrīvoties, lietojot zāles un vitamīnu kompleksus, kas no organisma izvilks pēdējo enerģiju. Īslaicīgi kļūs labāk, taču pēc tam būs vēl sliktāk.
Nogurumu, kas sasniedzis kritisko robežu, jācenšas mazināt pakāpeniski ar maigākām metodēm, un, tikai jūtoties labāk, var sākt lietot dabiskus stimulējošus līdzekļus. Tiklīdz nogurums mazinājies, tam, kurš jau tāpat daudz strādā, nevajadzētu slodzi palielināt vēl vairāk.
Jāpievērš uzmanība uzturam. Tajā jāiekļauj daudz zaļumu, kas bagātīgi satur mikroelementus, vitamīnus un atjaunos līdzsvaru organismā. Pēc daktera domām, labāk ēst kaut vai ievestus svaigos augļus un dārzeņus, nevis ķīmiskos vitamīnus tabletēs. Arī pavasarī mūsu pašu dārza veltēs ir saglabājies gana daudz vitamīnu, piemēram, izcils C vitamīna avots ir skābētie kāposti. Ļoti vēlams uzturā iekļaut topinambūru, it īpaši cukura diabēta slimniekiem, jo tas lieliski līdzsvaro cukura līmeni asinīs.
Būtu jāizvairās no cūkas vai vistas gaļas. Cūkgaļa ir izteikts iņ produkts, taču mežacūkas gaļu var ēst, jo dzīvnieks audzis dabā un nav mākslīgi barots. Arī pīles un zoss gaļa pieder pie iņ produktiem. Vēlams ēst liellopa, aitas un jo īpaši kazas gaļu. Ļoti diētiska un veselīga ir tītara gaļa, jo šis putns ir izvēlīgs. Ieteicamas gan saldūdens, gan jūras zivis.
Nav vēlams piens, kas, pēc Austrumu medicīnas uzskatiem, rada organismā flegmu, proti, stāzi, bet skābpiena produktus var droši lietot.
Iņ un jaņ sistēmu spēj regulēt alkohols, taču tikai nelielās devās: 30 g degvīna (konjaka) vai 150 g vīna dienā. Pārmērības šajā ziņā nav pieļaujamas, jo tad iedarbība būs negatīva.
Lai organisms saņemtu skābekli, svarīgas fiziskās aktivitātes svaigā gaisā, kādas nu kuram patīk – skriešana, darbs dārzā, braukšana ar velosipēdu vai citas. Labumu veselībai dos tikai regulāras, nevis kampaņveida nodarbības.
Ilgstoši nogurušajiem ieteicams konsultēties ar fitoterapeitu, homeopātu vai adatu terapeitu. Šīs maigās metodes nav ātrā palīdzība, kaut gan piemērota tēja vai homeopātijas līdzeklis spēj iedarboties jau dažu stundu laikā. Tomēr, lai organisms nepārsātinātos, tie jālieto kursu veidā. Adatu terapiju izsīkušajiem parasti iesaka veikt divreiz gadā – pavasarī un rudenī.
