Ja no ēdienkartes jāizslēdz piens 1
Ikdienā, iepērkoties pārtikas veikalos, nemaz neaizdomājamies par to, kā jūtas cilvēki, kas kādas slimības dēļ nedrīkst ēst vienu vai otru produktu. Latvijā ir diezgan daudz cilvēku, kas cieš no laktozes nepanesības, daudzas mazās atvasītes cīnās ar piena alerģiju.
Devos uz pāris veikaliem, lai noskaidrotu, cik sarežģīti vajadzīgo pārtiku ir iegādāties cilvēkam, kas uzturā nedrīkst lietot neko no piena.
Veikalā “Mego”, izlases veidā pārcilājot visu veidu maizes klaipiņus, neatradu nevienu, kam būtu pievienots vājpiena vai pilnpiena pulveris. Taču SIA “Baltās naktis” (ar marku “Mario”) gatavotajām kviešu sausmaizītēm gan ir pievienots sausais vājpiens. Arī “Selgas” cepumi – gan klasiskie, gan ar kļavu lapu sīrupa garšu –, kas atrodami “Mego” plauktos, satur iebiezinātu pienu. Diemžēl arī tāds gards našķis kā “Milka” cepumi ar šokolādes gabaliņiem ļaudīm, kas cieš no piena nepanesības, ir liegts, jo tie satur pilnpiena pulveri.
Arī “Rimi” gūtā pieredze liecina, ka ļaudīm, kas cieš no piena nepanesības, iepirkšanās prasa daudz vairāk laika, jo cītīgi jāizlasa katra etiķete. Turklāt uzraksti nereti ir grūti salasāmi – tie uzdrukāti maziem burtiņiem vai, piemēram, zeltītiem burtiem, kas atspīd. Pārcilājot produktus gatavās gaļas produkcijas stendā, secināju, ka daudzi no tiem nesatur neko no piena, bet, piemēram, “Nākotnes” sardeles satur laktozi, “Īstajos gaļas mednieciņos” (ražots Lietuvā), kā norādīts uz iepakojuma, “aromāti satur laktozi”, arī iecienītajos “Rakveres” cīsiņos “iespējama piena klātbūtne”. Izrādās, ļaudis, kas cieš no piena nepanesības, arī maizi nevar droši ņemt no plaukta, nelasot uz iepakojuma rakstīto. Jo, piemēram, “Karaliskās baltmaizes” (“Latvijas Maiznieks”) mīklai arī ir piejaukts sausais pilnpiena pulveris.
Uztura speciāliste INGA ŠIRINA:
– Cilvēkiem ar piena olbaltumvielu alerģiju vai nepanesību ir ļoti grūti ievērot pilnvērtīga uztura pamatprincipus. Viņiem ir ļoti jāpiedomā pie ikdienas ēdienkartes, jo piens un piena produkti ir vērtīgu olbaltumvielu un kalcija avots, kā arī papildina ikdienas ēdienkarti ar daudziem citiem vērtīgiem vitamīniem un minerālvielām. Izslēgt piena produktus no ēdienkartes ir ļoti sarežģīti, jo ir piena produkti kā tādi – piens, kefīrs, siers, jogurts utt., bet ir arī daudzi citi rūpnieciski ražoti produkti, kas satur pienu vai tā daļiņas. Tos dēvē par slēptajiem piena olbaltumvielu produktiem.
Biežāk cilvēki sirgst ar piena olbaltumvielu nepanesību, nevis alerģiju. Atšķirībā no piena alerģijas piena nepanesība neiesaista imūno sistēmu. Piena nepanesībai ir citādi simptomi, un tā prasa citādu terapiju. Raksturīgākie piena olbaltumvielu vai laktozes nepanesības simptomi ir gremošanas sistēmas traucējumi – vēdera uzpūšanās, gāzes vai caureja, kas parādās pēc piena, piena produktu vai pienu saturošu produktu lietošanas. Ja ir alerģija, tad pat niecīgākās piena atlieku daļiņas var izraisīt lielāku vai mazāku alerģisku reakciju, tāpēc šiem cilvēkiem vajadzētu pilnībā izvairīties no rūpnieciski ražotiem produktiem un sabiedriskās ēdināšanas piedāvātā uztura. Piena nepanesība tik smagu iespaidu uz organismu neatstāj – apēdot kādu produktu, kurā ir tikai piena olbaltumvielu vai laktozes atlieku daļiņas, tas, iespējams, radīs diskomfortu ar minimālām izpausmēm gremošanas traktā, bet noteikti neapdraudēs dzīvību.
Ja no ēdienkartes ir jāizslēdz piena produkti, ir jābūt īpaši piesardzīgiem ar rūpnieciski ražotiem produktiem un rūpīgi jālasa, kas ir rakstīts uz etiķetes. Jāizvairās no produktiem, kuru sastāvā ir sūkalas, kazeīns, olbaltumvielu pulveri, hidrolizātu jebkuras sastāvdaļas, kas sākas ar “lakt” — piemēram, laktoze, laktāts, nedrīkst ēst konfektes, kas satur šokolādi, nugu, karameles.
Ne vienmēr cilvēkiem ar piena olbaltumvielu vai laktozes nepanesību ir pilnībā jāizslēdz visi piena produkti. Iespējams, ka var individuāli piemeklēt organismam nekaitīgus produktus. Varbūt tos var patērēt nelielās devās, varbūt var dzert nevis pienu, bet kefīru. Ģimenes ārstam vai uztura speciālistam jāizvērtē, vai ir nepieciešams papildus uzņemt kalciju.
Olbaltumvielām bagāti produkti, kuri obligāti jāiekļauj ēdienkartē, ir gaļa, zivis, vēžveidīgie (piemēram, garneles), pākšaugi (zirņi, pupas, soja) un arī produkti, kas bagāti ar kalciju, piemēram, brokoļi, apelsīni, zaļie kāposti, salāti, kāļi, pupiņas, vīģes, mandeles, tofu siers. Uzņemot pārtikas produktus, kas bagāti ar kalciju, jāpatur prātā, ka ir virkne produktu, kuri traucē kalcija uzsūkšanos. Tie ir kafija, alkohols, sāls, pārmērīgi daudz cukura vai tauku u.c. Šos produktus no ēdienkartes vajadzētu izslēgt.
Bērnu slimnīcas pediatre Regīna Pakalne: – Govs piena alerģija (alerģija pret piena olbaltumu) un laktozes jeb piena cukura nepanesība ir slimības, kas bieži sastopamas arī bērniem, taču mums diemžēl nav statistikas datu par to izplatību Latvijā. Pēc pasaules datiem, 15 līdz 17 procenti pacientu uzskata, ka viņiem ir govs piena alerģija, taču, veicot precīzu alergoloģisko izmeklēšanu, šo diagnozi izdodas apstiprināt tikai 1 līdz 7,5 procentiem zīdaiņu, vēl retāk vecākiem bērniem. Laktozes nepanesība ir biežāk sastopama problēma, taču īstu laktozes nepanesību, kad tā ir izveidojusies iedzimta enzīmu deficīta dēļ, novēro ļoti reti. Biežāk laktozes nepanesību novēro pieaugušajiem dažādu zarnu slimību gadījumā, kad ir bojāta zarnu gļotāda, piemēram, zarnu infekciju slimību gadījumos.
