“Ja no 100 flakoniem neizlieto vienu devu, tas nozīmē, ka izmet ārā 100 devas jeb 10 flakonus!” Ģimenes ārsts par vakcīnu izšķērdību Latvijā 19
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš šonedēļ pēc koalīcijas sadarbības padomes sēdes uzsvēra, ka ceļā uz mērķi iegūt kolektīvo imunitāti pret kovidu nedrīkst zaudēt nevienu cilvēku, kurš grib saņemt vakcīnu. “Ne komunikācijas kļūdas, ne arī sliktas plānošanas dēļ,” sacīja premjers.
Valdības noteiktajā prioritārajā grupā ir iekļauti pacienti, kuri sirgst ar hroniskām kaitēm, taču maldīgi domāt, ka pieteikšanās sistēma ir izveidota tā, lai visi, kas ir reģistrējušies portālā “manavakcina.lv” vai zvanījuši pa tālruni 8989 un atzīmējuši, ka viņiem ir kāda no norādītajām hroniskajām slimībām, tiktu pie potes.
“No Vakcinācijas biroja izskanēja pārmetumi gan ģimenes ārstiem, gan sabiedrībai, ka tie, kuriem nepieciešams, nav saņēmuši nosūtījumu no sava ģimenes ārsta. Neuzskatu, ka tā ir ģimenes ārstu vai pacientu neizdarība. Jāņem vērā, ka ģimenes ārsti nebija informēti par precīzu datumu, kad sāksies vakcinācija lielajos centros, – mēs to uzzinājām no masu medijiem, un tas bija gana negaidīts pasākums.
Brīvdienās ģimenes ārsti nestrādāja, bet pacienti vēlējās nosūtījumu. Arī manā praksē bija pāris šādu slimnieku. Nezinu, kādos sarakstos viņi bija iekļauti, bet tie noteikti nebija no tiem sarakstiem, kādi ir pieejami ģimenes ārstiem.
Manā praksē visi tie hroniski slimie pacienti, kuri bija pieteikušies “manavakcina.lv” vai zvanījuši pa norādīto tālruni, jau ir sapotēti,” pastāstīja Jaunsvirlaukas ģimenes ārsts Ainis Dzalbs, kurš ir arī Rīgas Stradiņa universitātes Ģimenes medicīnas katedras docētājs.
Nacionālā veselības dienesta (NVD) vadošā eksperte veselības aprūpes jautājumos un arī sabiedrības vakcinācijai pret Covid-19 darba grupas pārstāve Līga Gaigala skaidroja, ka esot izsūtītas īsziņas tiem cilvēkiem, kuriem ir hroniskas slimības un kuri dzīvo tajās teritorijās, kur izvietoti lielie vakcinācijas centri.
“Īsziņā bija norādīts, ka viņi var vērsties šajos centros tad, ja viņiem ir nosūtījums no ārsta, ar tādu domu, ka tas jau ir saņemts pirms Lieldienu brīvdienām, jo šo prioritārās grupas vakcinācija jau bija uzsākta. Bet iedzīvotāji to uztvēra tā, ka viņiem ir steidzami tas jādabū.
Te radās zināma veida neizpratne – pacienti sāka meklēt nosūtījumu, bet ģimenes ārsti to nebija gaidījuši. Mēs rīkosimies, lai pēc iespējas samazinātu šķēršļus, kas traucē vakcinācijai. Nosūtījums nav nepieciešams, ja cilvēks ir pieteicies “manavakcina.lv” un viņa dati ir iekļauti kādā no pieciem slimību reģistriem (cukura diabēta, onkoloģijas, multiplās sklerozes, HIV un C hepatīta).
Tādā gadījumā automātiski tiek saņemta īsziņa doties uz vakcinācijas vietu. Tiek izmantots arī kompensējamo zāļu reģistrs – dati tiek atlasīti, ņemot vērā šī gada laikā izrakstītās valsts apmaksātās zāles. Arī tad nosūtījums nav nepieciešams,” sacīja Gaigala.
Ja valsts apmaksātās zāles ir saņemtas pirms gada vai vairākiem gadiem, tad persona gan netiek iekļauta hroniski slimu pacientu prioritārajā grupā. Un ne jau vienmēr cilvēki, kuri sirgst ar kādu hronisku slimību, iegādājas valsts kompensētos medikamentus – tos pērk arī par savu naudu un arī šādā gadījumā cilvēks izkrīt cauri valsts noteiktajam prioritārajam sietam, ja nav saņēmis nosūtījumu uz vakcinācijas punktu no sava ģimenes ārsta.
NVD vadošā eksperte Gaigala norādīja, ka hroniski slimo cilvēku prioritārajā grupā tiekot iekļautas tikai tās personas, kurām ir vidēji smaga slimības gaita. “Nosūtījumi ir vajadzīgi nelielai cilvēku grupai, un mēs ar ģimenes ārstu asociācijām meklēsim risinājumu, kā pēc iespējas vēl vairāk sašaurināt to cilvēku grupu, kuru nevakcinē bez ārsta nosūtījuma.”
Dodiet vakcīnas ģimenes ārstiem!
Ģimenes ārsts Andris Baumanis uzskata, ka pacientu saraksti, kuriem nepieciešams nosūtījums, bija jāsagatavo tikai tiem ģimenes ārstiem, kuri paši nevakcinē. “Mēs taču paši esam ar mieru vakcinēt, tikai piegādājiet mums pietiekami daudz vakcīnu! Kad ģimenes ārstiem bija iespēja aktīvi potēt, tad dienā sapotējām ap 5000 pacientu. Šobrīd vakcinācijā ir iesaistījušies 637 ģimenes ārsti, un, ja katrs izpotētu vienu “AstraZeneca” vai “Moderna” vakcīnas flakonu dienā, ar ko pietiktu 11 cilvēkiem, tad būtu 7000 sapotētu cilvēku.
Lieldienās sešos lielajos vakcinācijas centros diennaktī sapotēja 1700 cilvēkus. Bet ģimenes ārstiem ir trīs reizes lielāka kapacitāte. Latvijas iedzīvotājus mierīgi varēja sapotēt ģimenes ārsti, kā arī mediķi slimnīcās un medicīnas centros,” atzina ģimenes ārsts Baumanis un piebilda, ka šādi centri sevi attaisno tikai tad, ja ir nepieciešams nodrošināt milzīgu caurlaides spēju – vismaz 5000 cilvēku dienā.
Viņš arī pastāstīja, ka līdz pat Lieldienām no “AstraZeneca” un “Moderna” vakcīnu flakona tika iegūtas 10 zāļu devas, bet 11. izmesta ārā, jo Zāļu valsts aģentūra un NVD liegusi to izmantot. Atļauja izlietot 11. devu dota tikai īsi pirms Lieldienām.
“Ja no 100 flakoniem neizlieto vienu devu, tas nozīmē, ka izmet ārā 100 devas jeb desmit flakonus,” aprēķinājis ģimenes ārsts. Gaigala, atbildot uz jautājumu, kāpēc vakcīnu deficīta apstākļos tiek pieļauta šāda izšķērdība, sacīja, ka vakcīnu ražotājs plānojot, ka šļircē ne vienmēr izdodas devas ievilkt ļoti precīzi, bet praksē pierādījās, ka, piegādājot ārstiem nedaudz citādas šļirces, devas no flakona tomēr iespējams iegūt ļoti precīzi.
Varianti pedagogu vakcinācijai
Sākot ar nākamo nedēļu, tiks uzsākta pedagogu potēšana. Gaigala pastāstīja, ka esot iespējami divi varianti, kā pedagogiem tikt pie potes. Viens no tiem ir reģistrēties “manavakcina.lv”, bet otrs ir tāds, ka NVD no Izglītības un zinātnes ministrijas saņems visu to pedagogu un darbinieku sarakstu, kuri strādā izglītības nozarē.
Izglītības darbiniekiem tikšot nosūtīts uzaicinājums īsziņas veidā vakcinēties konkrētā ārstniecības iestādē. Ja potēties vēlēsies mācību iestādes kolektīvs, tad nepieciešams uzrakstīt pieteikumu un nosūtīt to NVD. To nodošot izbraukuma vakcinācijas pakalpojuma sniedzējiem.
Prioritārās hronisko pacientu grupas
Pret Covid-19 plānots sapotēt 166 000 hroniski slimu cilvēku. Līdz šim 11% hronisko slimību pacientu saņēmuši pirmo vakcīnas devu.
Var doties vakcinēties, ja cilvēkam ir ļaundabīgi audzēji, hroniskas nieru slimības, Dauna sindroms, demence un tamlīdzīgas slimības, sirds asinsvadu sistēmas slimības (sirds išēmiskā slimība, kardiomiopātijas), smadzeņu asinsvadu slimības (insulti), aptaukošanās (ķermeņa masas indekss virs 30 kg/m2), sirpjšūnu anēmija, cukura diabēts, bronhiālā astma, cistiskā fibroze, smaga arteriālā hipertensija, aknu slimības (t. sk. hepatīti), plaušu fibroze, talasēmija, personas ar imūndeficītu stāvokli (t. sk. HIV infekcija, medikamentoza imūndepresija, onkoloģiskas slimības u. tml.).Avots: Slimību profilakses un kontroles centrs.
