“Ja nieres nestrādā, tad cilvēks nedzīvo” – dienas intervija ar Latvijas Nefrologu asociācijas prezidenti Ievu Ziediņu 20
Sākusies ikgadējā Nieru veselības nedēļa. Kā saprast, kad nieres signalizē par iespējamām problēmām? Cik pieejami ir nieru speciālisti Latvijā? Par to plašāk saruna TV24 raidījumā “Dienas personība” ar Latvijas Nefrologu asociācijas prezidenti Ievu Ziediņu.
Velta Puriņa: Šī nedēļa aiziet zem devīzes – “Noskaidro savu nieru veselību!”. Kāds ir šīs nedēļas virsuzdevums nefrologiem?
Ieva Ziediņa: Lai mēs pievērstu uzmanību nierēm un nieru veselībai, mēs, Latvijas Nefrologu asociācija, sadarbībā ar Paula Stradiņa Klīnisko universitātes slimnīcu un šogad sadarbībā arī ar Vidzemes slimnīcu un Daugavpils Reģionālo slimnīcu rīkojam Nieru veselības nedēļu, kad mēs mudinām pārbaudīt viņu nieru veselību un arī pieteikties pie nefrologa uz konsultāciju, ja nav bijusi iespēja pieteikties konsultācijai par valsts līdzekļiem. Šogad 15 nefrologi ir piekrituši sniegts bezmaksas konsultācijas pacientiem. Uz šīm konsultācijām iepriekš ir jāpiesakās. Lai pieteiktos uz konsultāciju Rīgā, jāzvana uz telefona numuru – 24804487. Konsultācija notiks Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā, tur veseli 11 nefrologi konsultēs pacientus. Bet vēlreiz gribu uzsvērt, ka konsultācijas ir pēc iepriekšēja pieraksta, nevar vienkārši atnākt uz slimnīcu un teikt – “gribu bezmaksas konsultāciju!”. Kad cilvēks piesakās uz šo konsultāciju, ja ir iepriekš veikti kādi izmeklējumi, vai ir kādas analīzes, tad tos jāņem līdzi, un būtu ļoti vēlams izveidot lietoto medikamentu sarakstu, jo medikamenti ir vieni no tiem, kas var ietekmēt gan par labu, gan par sliktu nieru veselību. Uz šīm bezmaksas konsultācijām ģimenes ārsta nosūtījums nav vajadzīgs. Lai pieteiktos konsultācijām Valmierā, jāzvana uz telefona numuru – 64202603, Daugavpilī – 65422419.
Vai Latvijā ir pietiekami daudz nefrologu, lai ārstētu nieru veselības problēmas?
Nezinu nevienu valsti, kur būtu tā, ka nefrologu būtu pietiekami. Visās valstīs nefrologu trūkst. Latvijā mēs esam 62 sertificēti nefrologi, kas šobrīd praktizē, un mums arī šobrīd ir 13 rezidenti, kas iziet apmācību nefroloģijā. Es domāju, ka Latvijā prognoze ir diezgan laba, nefrologi būs pietiekami.
Par statistiku. Cik daudz cilvēku Latvijā slimo ar nieru slimībām?
Precīzu datu man nav, ko teikt, jo diemžēl Veselības ministrija nevēlos teikt, ka negrib uzskaitīt, bet mums neveicas ar nieru slimnieku uzskaiti, mums nav precīzu reģistru Latvijā. Mēs balstāmies uz pasaules datiem, ko ir savākusi Starptautiskā nefrologu asociācija. Ir zināms, ka pasaulē kopumā pēc 2017. gada datiem bija 800 miljoni pacientu ar hronisku nieru slimību, savukārt 3-4 miljoni ar dialīzi un 1 miljons pacientu, kuri dzīvo ar funkcionējošo nieres transplantu. Bet, protams, mūsu mērķis ir, lai tie cilvēki, kuriem ir jādzīvo ar dialīzi vai nieres transplantu, būtu pēc iespējas mazāk. Mēs gribam, lai cilvēki dzīvo paši ar savām nierēm.
Kā Jūs vērtējat to, ka mums nav precīzas uzskaites? Kāpēc Veselības ministrija neizveido šādu reģistru?
Tas laikam nav jautājums man. Es nevaru atbildēt – kāpēc. Mēs ļoti cenšamies strādāt ar Veselības ministriju un Nacionālo veselības dienestu, un pārliecināt, ka šādi dati un reģistri ir vajadzīgi. Tāds reģistrs nav vajadzīgs tikai nieru slimniekiem. Tāpat reģistrs ir vajadzīgs, piemēram, plaušu vai aknu slimniekiem. Mēs šobrīd ļoti runājam par veselības aprūpes finansēšanu, cik daudz naudas būtu nepieciešams veselības aprūpei, un, ja mums būtu precīza datu uzskaite tieši Latvijā, nevis tie dati, kas mums ir ekstrapolēti no Eiropas vai pasaules datiem, tad arī mums pašiem Latvijā būtu vieglāk prognozē, cik tie izdevumi būtu vajadzīgi.
Kāda ir Jūsu pieredze vai statistiskie aprēķini par pagājušajā gadā aizvadīto Nieru veselības nedēļu. Vai ir novērojamas kādas indikācijas, piemēram, ka slimnieki kļūst jaunāki?
Tie dati nav tādi, kas ir tikai no Nieru veselības nedēļas. Tie dati ir vispārīgi. Visas tās slimības, kas ir saistītas ar dzīvesstilu – paaugstināts asinsspiediens, 2. tipa cukura diabēts – tie slimnieki paliek arvien jaunāki. Varbūt kādreiz tās bija raksturīgas 50-60 gadus veciem cilvēkiem, tad tagad tās ir raksturīgas jau 40-50 gadus veciem cilvēkiem. Un cilvēkiem, kas strādā pie datora 8-10 stundas ikdienā, kuriem ir sēdošs dzīvesveids, tiem paaugstināts asinsspiediens rodas vēl agrāk. Un tad viņiem dzīvesveida dēļ vēl ir aptaukošanās, liekais svars. Tie visi ir riska faktori nieru slimībām.
Cik svarīga funkcija organismā ir nierēm? Ko tās dara? Kā tās signalizē par potenciālām problēmām?
Nieres ir ļoti svarīgas. Ja nieres nestrādā, tad cilvēks nedzīvo. Bet, paldies dievam, nieres ir viens no tiem orgāniem, kuriem ir aizstājterapija. Ja cilvēka paša nieres nestrādā, tad mums ir iespējams cilvēkam dzīvību nodrošināt, veicot dialīzi vai veicot nieres transplantāciju.
Nierēm daudz vairāk par alkoholu nepatīk smēķēšana, kas ir ļoti liels nieru slimību riska faktors. Otra lieta, kas nierēm ļoti nepatīk – pārmērīgs sāls patēriņš uzturā. Šobrīd ir tendence, ka mēs gribam, lai mums produkti ilgāk nebojājas, ka mēs viņu nopērkam un tas stāv nedēļu, divas, trīs. Bet mēs taču saprotam, ka neviens produkts tāpat svaigs nesaglabājas. Lai tas saglabātos svaigs, ir vajadzīgs konservants. Un viens no tiem konservantiem ir sāls. Mūsu garšas kārpiņas pierod pie sāls un mēs ēdam arvien sāļāku un sāļāku ēdienu. Mēs pat nejūtam, ka ēdam sāļāku ēdienu.
Gatavojoties sarunai, es pārskrēju pāri dažādiem pētījumiem. Tur izlasīju, ka nierēm nepatīk pretsāpju līdzekļi.
Jā, tā arī ir taisnība. Pretsāpju līdzekļi, ko mēs saucam par nesteroīdiem prestāpju pretiekaisuma līdzekļiem, ir kaitīgi nierēm, it sevišķi, ja cilvēki tos lieto bez ārsta ziņas paši uz savu galvu, paši izdomā, kuru no tiem līdzekļiem lietot, cik ilgi un kādā devā lietot. Tā cilvēki ļoti lielu ļaunumu var nodarīt savām nierēm, tāpēc vienmēr par zāļu izvēli vajag konsultēties vismaz ar savu ģimenes ārstu vai citu speciālistu.
Vai arī antibiotikas apdraud nieres?
Ar antibotikām ir savādāk, jo antibiotikas nav viena vienlīdzīga grupa. Antibiotiķi ir ļoti dažādi, tie ir vērsti pret dažādiem mikroorganismiem. Antibiotiķi, kas ir kaitīgi nierēm, vairums beidzas ar galotni “-nicīns”. Līdz ar to ir jāskatās, kurš antibiotiķis tas ir. Nav tā, ka visi antibiotiķi būtu vienā maisā metami.
Ko liecina Jūsu pieredze, vai Covid-19 laiks ir ietekmējis cilvēku veselību tieši nieru veselības ziņā?
Jā, diemžēl kovids neko labu mums nedarīja, arī nieru veselībai neko labu tas nedeva, jo, saslimstot ar Covid-19 infekciju, mēs novērojām ļoti daudz akūtas nieru mazspējas. Akūtas tādā ziņā ir labākas, ka nieru funkcijai ir iespēja atkal uzlaboties pretstatā hroniskai nieru slimībai. Bet sakarā ar Covid-19 infekciju un nespēju tikt pie speciālistiem, sakarā ar mājsēdi un maskustīgu dzīvesveidu mēs atkal atgriežamies pie tiem pašiem riska faktoriem. Pēc kovida, kad pacienti nāca uz konsultācijām, mēs ļoti daudziem pacientiem redzējām paaugstinātu cukura līmeni, diagnosticējām daudz vairāk 2. tipa cukura diabētu, kas tieši ir saistīti ar aptaukošanos un dzīvesveidu.
Jūs vairākas reizes pieminējāt mazkustīgu dzīvesveidu. Cik būtiski tas ietekmēs nieres?
Kustības ir vajadzīgas pilnīgi visām orgānu sistēmām. Nieres sastāv no pavisam sīkiem asinsvadiem, un, ja kaut kādas nelabas lietas notiek asinsvados, tad, protams, kurš cietīs vispirms – tie mazie, sīkie asinsvadi vai tie lielie, resnie asinsvadi? Protams, ka sīkie, jo tām izmaiņām pietiek būt mikroskopiskām, lai tur jau būtu ļaunums nodarīts. Līdz ar to, ar fiziskām aktivitātēm uzlabojot sirds un asinsvadu sistēmu, mēs uzlabojam arī nieru stāvokli.
Nieres un asinsspiediens – kā tas rīmējas?
Ļoti cieši rīmējas kopā. Nieres pašas regulē asinsspiedienu. Atkarībā no tā, kāds organismā ir asinsspiediens, nieres vai nu to var padarīt augstāku, vai nu padarīt zemāku, normalizēt spiedienu. Paaugstināts asinsspiediens, ja tas nav koriģēts un ārstēts, ir galvenais riska faktors, kas bojā nieres, tieši šos sīkos asinsvadiņus. Ja mēs pavisam vienkārši runājot iedomājamies, ka ir tāds sīks, trausls asinsvadiņš, no kā sastāv nieru kamoliņi, un tur iekšā iet paaugstināts spiediens, protams, ka tie sīkie asinsvadiņi ļoti cieš.
Kādas ir pirmās pazīmes, ka cilvēkam jāsāk uztraukties, vai tik viņam nav sākušās problēmas ar nierēm?
Visām nieru slimībām mēs vienus simptomus nevaram pateikt, bet tā kopējā iezīme, kas ir ar nieru slimībām, ir tāda, ka nav šo specifisko simptomu pēc kā varētu noteikt, ka nieres sāk slimot vai ciest. Tāpēc mums ir šī Nieru veselības nedēļa ar devīzi “Noskaidro savu nieru veselību!”. Nieru veselības divi galvenie skrīninga testi pēc kā varētu noteikt nieru funkcionālo stāvokli ir mikroalbinūrija un seruma kreatinīns, kas ir asinsanalīzēs.
Ko nozīmē mikroalbinūrija skrīnings? Vai tas ir sāpīgs?
Tas nav sāpīgi. Skrīnings ir profilaktiskā pārbaude. Mikroalbinūrija nozīmē “mazie olbaltumi”. Lai veiktu šo testu, Latvijas Nefrologu asociācija sadarbībā ar E.Gulbja laboratoriju esam izveidojuši akciju, kas norisināsies veselu pusgadu, tā kā nevienam nekur nav jāskrien. Veselu pusgadu bez maksas būs iespēja E.Gulbja laboratorijas bezkontakta analīžu nodošanas punktos paņemt mikroalbinūrijas testu un cilvēks pats mājās pēc instrukcijas varēs to veikt. Šīs analīzes var veikt ikviens, bet mēs vairāk aicinām testu veikt cilvēkiem, kuriem ir riska faktori nieru slimību attīstībai – cilvēki ar paaugstinātu asinsspiedienu, cilvēki ar sirds mazspēju, cilvēki ar aptaukošanos, cilvēki ar cukura diabētu un arī vecāka gadagājuma cilvēki, jo nieres tāpat kā citi orgāni arī noveco.
Ko sevī ietver hroniska nieru saslimšana?
Hroniska nieru slimība ir hroniska nieru mazspēja, bet mūsdienās vārds “mazspēja” nu jau 20 gadus ir aizstāts ar vārdu “slimība”, lai tik daudz nebaidītu pacientus un cilvēki tai pievērstu uzmanību. Hroniska nieru slimība neveidojas pati par sevi, to nevar saķert. Tā rodas citu slimību rezultātā. Tās ir jau pieminētās – arteriālā hipertensija, 2. tipa cukura diabēts. Vēl ir hroniski nieru kamoliņu iekaisumi, nieru kanāliņu iekaisumi un ir arī viena iedzimta nieru slimība – nieru policistoze, kas nozīmē, ka nieru masu aizņem daudz cistas.
Kas ir dialīze?
Dialīze ir nieru aizstājterapijas metode. Dialīze ir vajadzīga, kad nieru mazspēja ir pēdējā stadijā. Jo tad, ja cilvēks neuzsāk dialīzi vai viņam netiek veikta nieres transplantācija, viņš bez nieru funkcijas nomirst.
Kādas procedūras cilvēkam ar nieru mazspēju regulāri ir jāveic?
Ja paskatāmies pasaules datus, ar hronisku nieru slimību mums ir 800 miljoni, bet ar dialīzi ir 3-4 miljoni cilvēku, tad saprotam, ka vairums šo cilvēku nav tajā pēdējā, terminālā stadijā, bet iepriekšējās stadijās. Šiem cilvēkiem vajadzētu vairāk sadarboties ar ģimenes ārstu un speciālistiem – nefrologiem, kardiologiem, endokrinologiem. Šo slimnieku aprūpe ir ambulatora. Mūsdienu medicīna ir vērsta uz ambulatoro, nevis uz stacionāro medicīnu.
Ko speciālisti sagaida no Nieru veselības nedēļas?
Mēs ceram sagaidīt agrīnu diagnostiku. Jūs iepriekš jautājāt, vai iepriekšējos gados mums izdevās cilvēkiem palīdzēt Nieru veselības nedēļas laikā. Pēc Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas datiem, cilvēki, kas bija atnākuši pie mums pagājušā gadā, 80% bija tādi, kas iepriekš nekad nebija bijuši pie nefrologa, un gandrīz visi no viņiem bija ar hronisku nieru mazspēju un viņiem bija jāturpina uzraudzība pie nefrologa.
Visu sarunu ar Ievu Ziediņu skaties video!
