Kas ir kas? 13
Atkritumu šķirošana
* Latvijā ik gadu rodas aptuveni 700 000 tonnu sadzīves atkritumu, no šā daudzuma aptuveni 117 000 tonnu atkritumu atšķiro un pārstrādā.
* Saistībā ar valsts apņemšanos līdz 2020. gadam Latvijā ir jāpārstrādā vismaz 50% no sadzīves atkritumiem. Ieskatam – viens cilvēks gada laikā rada 333 kg, bet Eiropas Savienībā – vidēji 360 kg sadzīves atkritumu.
* Līdztekus ES dalībvalstu rūpniecībā ražotajiem 360 miljoniem tonnu, būvniecībā 900 miljoniem tonnu un ūdens apgādes un enerģijas ražošanas nozarē radītajiem 95 miljoniem tonnu atkritumu ES dalībvalstīs pavisam gada laikā rada trīs miljardus tonnu atkritumu.
* Saskaņā ar “Eurostat” sniegtajiem datiem 2012. gadā Latvijā pārstrādāti 2% bioloģiski noārdāmo atkritumu, un tas ir kritisks rādītājs.
* Atbilstoši Eiropas Savienības atkritumu poligonu direktīvas prasībām Latvijai līdz 2020. gadam pakāpeniski jāsamazina poligonos apglabāto bioloģisko atkritumu daudzums līdz 35% no 1995. gadā apglabātā bioloģisko atkritumu daudzuma.
* ES dalībvalstīs metāna gāzes emisija laikā no 2000. līdz 2012. gadam atkritumu saimniecības sektorā ir samazinājusies par 28%, turpretī Latvijā tā vēl joprojām turpina pieaugt – par 4,4% šajā pašā laika periodā.
* Eiropas Komisija iecerējusi līdz 2030. gadam dalībvalstīm izvirzīt jaunus mērķus, proti, pārstrādei būtu jānovirza 70% sadzīves atkritumu un 80% iepakojuma.
* Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas nozarē ES var izveidot 580 000 jaunu darba vietu, lēš EK.
VIEDOKĻI
Paralēli šķirotu atkritumu savākšanas punktiem ir nepieciešams katrā pašvaldībā izveidot arī šķirotu atkritumu savākšanas laukumus, kuros iedzīvotāji nogādā atšķirotus lielgabarīta atkritumus, santehniku, bīstamos sadzīves atkritumus, savu mūžu nokalpojušās elektroniskās un elektriskās preces. Atkritumu saimniecības attīstības nodrošināšanai nav atsevišķu uzdevumu, tā ir sistēma, kurā katrs elements ir būtisks.”
Kaspars Zakulis, AS “Latvijas Zaļais punkts” direktors: “Aizvien liels daudzums otrreiz pārstrādājamo materiālu nonāk sadzīves atkritumu poligonos.
Katru gadu “Latvijas Zaļais punkts” iegulda naudu šķirošanas sistēmas izveidē un attīstībā, lai ikvienam būtu pieejama iespēja šķirot savus atkritumus. Pieredze rāda, ka cilvēki labprāt šķiro savus atkritumus, ja šāda iespēja ir nodrošināta.
Patlaban statistikas dati rāda, ka atkritumus šķiro tikai 37% iedzīvotāju. Ja šķirošanas iespējas būtu daudz plašākas, tad gatavi šķirot savus atkritumus būtu pat divas trešdaļas iedzīvotāju.
Cilvēku iesaiste atkritumu šķirošanā, protams, lielā mērā ir izglītošanas jautājums, un “Latvijas Zaļais punkts” ik gadu iedzīvotāju izglītošanai investē aptuveni 200 tūkstošus eiro. Tas ir liels izaicinājums – radīt cilvēkos izpratni, lai savas izlietotās stikla un plastmasas pudeles, nolietoto elektrotehniku, būvgružus pēc remontdarbiem sašķirotu un nodotu otrreizējai pārstrādei. Kopumā tendence ir pozitīva un cilvēki savus atkritumus šķiro aizvien vairāk un apzinīgāk.”
Kad izdevīga pārstrāde
Latvijai ir arī jāizpilda izlietotā iepakojuma savākšanas, bioloģiski noārdāmo atkritumu un būvgružu savākšanas normas. Vislabākā situācija ir ar polimēru – plastmasas, PET – pudeļu pārstrādi.
“Eco Baltia” grupas uzņēmums “Nordic Plast” pārstrādā Latvijā vākto plēvi, polipropilēna maisus (tos visbiežāk izmanto lauksaimnieki) un ražo dažādu veidu granulas, kā arī citu veidu plastmasu. “Nordic Plast” ik mēnesi var ražot aptuveni 550 tonnu produktu. Citi grupas uzņēmumi – “PET Baltija” un “Eko PET” – pārstrādā caurspīdīgās un krāsainās PET pudeles. “Latvijas Avīzē” jau stāstījām, ka “Eko PET” rūpnīca patlaban ir vislielākā Baltijas valstīs, tās produkti aizņem 1,5% lielu Eiropas tirgus īpatsvaru. Savukārt “PET Baltija” ražotās PET pārslas eksportē uz Dāniju, Poliju, Lietuvu, Itāliju, Nīderlandi, Somiju un citām valstīm. Latvijā šo produktu nepārdod. “PET Baltija” darbojas 24 stundas diennaktī, šajā rūpnīcā nonāk gandrīz viss Latvijā savāktais iepakojums (aptuveni 90%), tomēr tas veido vien 5 – 10% no kopējā rūpnīcā pārstrādāto pudeļu daudzuma. Ražošanas izejvielas ieved no Igaunijas, Polijas, Lietuvas, Itālijas un citām valstīm. PET pārslas tālāk kalpo kā izejmateriāls, piemēram, poliesteram, no kā ražo apģērbu, plastmasas traukus un pat bruģi.
Patlaban “Eco Baltia” būvē pirmo no divām atkritumu šķirošanas rūpnīcām, būvniecība notiek Grobiņas novada sadzīves atkritumu poligonā “Ķīvītes”.
2016. gadā uzņēmums ir iecerējis sākt sadzīves atkritumu šķirošanas rūpnīcas “Lauciena” būvniecību, kas atradīsies Salaspils novada Aconē. Paredzētā rūpnīcas šķirošanas jauda ir 100 000 tonnas atkritumu gadā, un tajā izveidos arī vismaz 60 jaunas darba vietas.
Getliņos Rīgas pašvaldības uzņēmums iecerējis no atkritumiem iegūt alternatīvās enerģijas ieguvei vajadzīgo NAIK (no atkritumiem atdalītā dedzināmā frakcija, tostarp koks, drēbe un citas sastāvdaļas).
VIEDOKĻI
Jānis Butkevičs, SIA “Eco Baltia grupa” valdes loceklis: “Eiropas Savienības direktīvas paredz izaicinošus mērķus atkritumu apsaimniekošanas jomā, kurus ES dalībvalstīm, tajā skaitā Latvijai, jāizpilda līdz 2020. gadam. Šo mērķu sasniegšanai ir nepieciešamas būtiskas investīcijas atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes attīstībā, kas, pēc aprēķiniem, pārsniedz 200 miljonus eiro. ES fondu līdzekļi daļēji palīdzēs līdzfinansēt šo mērķu sasniegšanu, tādēļ sagaidām no valdības pēc iespējas drīzāku ES fondu programmu “atvēršanu”, lai nozarē varētu veikt tik nepieciešamās investīcijas. Mūsu redzējumā, prioritāri investīcijas ir nepieciešamas dalītās vākšanas infrastruktūras attīstībai, kā arī no atkritumiem iegūstamās enerģijas reģenerācijas un atkritumu pārstrādes iekārtās. Nelegālo būvgružu apjomu ir sarežģīti precīzi aprēķināt, tomēr tie nodara milzīgus zaudējumus gan naudas izteiksmē, gan vides piesārņojuma ziņā. Normatīvo aktu nepilnības izmanto gan būvnieki, gan nelegālais būvgružu izvešanas sektors. “Eco Baltia” grupa šopavasar jau otro gadu rīkoja akciju “Pieķer būvgružotāju!”, lai pievērstu uzmanību šai problēmai un rosinātu izmaiņas normatīvajos aktos. Akcijas laikā saņēmām informāciju par vairāk nekā 20 nelegālajām būvgružu izgāztuvēm, kurās būvgruži nereti sajaukti kopā ar mājsaimniecības atkritumiem, kas liecina arī par iedzīvotāju bezatbildību, izvēloties, kam uzticēt sevis radītos atkritumus. Pozitīvi, ka valdība šobrīd strādā pie risinājumiem, lai novērstu būvgružu nonākšanu dabā, un tiek uzklausīti arī nozares priekšlikumi, kā cīnīties ar nelegālo būvgružu problemātiku.”
Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu
