Kas notiek novados 13
Madonas pašvaldības uzņēmuma “Madonas namsaimnieks” valdes loceklis Osvalds Lucāns lēš, ka patlaban aptuveni 70% no 25 000 novada iedzīvotāju, ja neieskaita pašas attālākās apdzīvotās vietas, ir nodrošināta iespēja piedalīties dalītajā atkritumu vākšanā. Uz jautājumu, kad sasniegs 100% atzīmi, uzņēmējs atbild: “Man patīk, ka par atkritumu šķirošanas svarīgumu māca jau bērnudārzos. Šķirot atkritumus noteikti vajag, tomēr mēs kā apsaimniekotājs ne vienmēr varam nodrošināt rentablu darbību. Piemēram, braucot uz tālajiem pagastiem, kur ir ierīkoti šķirošanas punkti, lielas ir transporta izmaksas,” viņš piebilst.
Apsaimniekotājs vērš uzmanību arī uz neatrisinātiem jautājumiem. Piemēram, patlaban nevar šķirot pamperus, kas poligona zemē sadalīsies ļoti daudzus gadus. Svarīgs arī būtu valsts atbalsts pazemes konteineru ierīkošanā – viena savākšanas punkta ierīkošana maksājot aptuveni 40 000 eiro, kas pašvaldībai esot pārāk dārgi.
“Madonas namsaimnieks” dalītajai vākšanai izmanto zvana veida konteinerus. Pavisam pilsētā ir ierīkoti 11 dalītās atkritumu vākšanas punkti, tostarp divi punkti privātmāju vajadzībām. Madonā bez maksas pieņem sadzīves elektronikas ierīces un lielgabarīta atkritumus. Lucāns arī atzīst vispārzināmo problēmu – ir cilvēki, kas, piemēram, papīram, kartonam un plastmasai paredzētajā konteinerā met arī pārtikas atkritumus, kas dažkārt liek savākto saturu vest uz poligonu. Aizvadītajā mēnesī dalītās vākšanas konteineros bijušas 1,2 tonnas konteinera saturam neatbilstošu atkritumu. “Madonas namsaimnieka” pārstāvis brīnās, kāpēc valsts nerīkojas, lai ierīkotu atkritumu dedzināšanas rūpnīcu un ražotu enerģiju. Madonas novadā iecerēts vēl pirkt šķirošanas konteinerus.
Kaimiņos Ērgļu novadā, no izpilddirektora Māra Grīnberga teiktā, situācija nav tik laba. “Nevaru pateikt, cik cilvēkiem ir nodrošināti šķirošanas konteineri. Mums kopš 2013. gada “Madonas namsaimnieka” vietā atkritumus apsaimnieko privātuzņēmējs “Vides pakalpojumu grupa”, kas uzvarēja iepirkuma konkursā. Patlaban Ērgļos ir izveidoti pieci savākšanas punkti un nav intereses veidot vēl, lai gan vajadzētu to darīt. Savukārt lauku cilvēki īsti nevēlas šķirot atkritumus. Kas deg, to sadedzina krāsnī,” tā M. Grīnbergs. Viņš gan novērojis tendenci, ka mazinās poligonā noglabāto atkritumu daudzums.
Bauskas pašvaldības SIA “Vides serviss” bija viens no pirmajiem uzņēmumiem, kas klientiem jau 2002. gadā piedāvāja iespēju šķirot atkritumus. Iespējams, ka patlaban uzņēmums šajā virzienā ir ticis vistālāk Latvijā, jo dalītās atkritumu savākšanas punktus ierīko uz katriem 200 iedzīvotājiem. Tomēr, tāpat kā citviet Latvijā, ikviens novada cilvēks nav sasniegts. “Esam izvirzījuši mērķi noskaidrot, kāda sistēma jāveido, lai dalītā šķirošana notiktu atkritumu rašanās vietās. Kopā ar Bauskas novada pašvaldību un Latvijas Atkritumu apsaimniekošanas asociāciju ir sagatavots un iesniegts “Life” programmas projekts Eiropas Komisijai, kas paredz izveidot ekonomiski pamatotu dalītās vākšanas atkritumu apsaimniekošanas modeli, kas stimulētu klientus atkritumus šķirot. Projektā ir iekļautas arī investīcijas jaunu konteineru un nelielas atkritumu šķirošanas līnijas izveidei. Projekta nosaukums ir “Kompleksa pieeja atkritumu šķirošanas sistēmas izveidei iedzīvotāju dzīvesvietās”, tā izmaksas ir gandrīz divi miljoni eiro,” tā Linda Tijone, uzņēmuma attīstības nodaļas vadītāja. Viņa uzsver – Latvija nevar izpildīt savas saistības sadzīves atkritumu pārstrādē, ja nemaina šā brīža attieksmi. Bauskas novadā atkritumu šķirošana pavisam drīz būs ļoti svarīga tāpēc, ka būs piepildītas poligona “Grantiņi” šūnas, kur ved novada sadzīves atkritumus. Jauna poligona būvniecība vai atkritumu vešana uz Jelgavas novada poligonu “Brakši” sadārdzinās apsaimniekošanas izmaksas. L. Tijone vērš uzmanību uz pasaules pieredzi – atkritumu apsaimniekošanas izmaksām nevajadzētu pārsniegt 0,5 līdz 1% no iedzīvotāju ienākumiem.
Neatrisināta problēma valstī ir arī izlietotie krējuma trauciņi un čipsu pakas – iedzīvotāji šos izlietotos iepakojumus met dalīto atkritumu konteineros, tomēr šos atkritumus neviens nepārstrādā. Tos varētu sadedzināt cementa ražotnē, bet te vajadzīgas noteikta apjoma kravas, kas izpilda pārstrādes rūpnīcas prasības.
Pašvaldības uzņēmuma “Dobeles komunālie pakalpojumi” valdes loceklis Ivars Spole teic, ka novadā visiem cilvēkiem esot pieejama šķirotā atkritumu vākšana. “Salīdzinājumā ar 2008. gadu patlaban vācam divas trīs reizes vairāk jau sašķiroto atkritumu. Esam “Latvijas Zaļā punkta” klienti, viņi savulaik rīkoja iedzīvotāju izglītošanas kampaņu. Piemaisījumu daudzums šķirošanas konteineros arī paliek mazāks,” situāciju novadā raksturo I. Spole. Dobelē šķirotos atkritumus izvedot ik nedēļu, pagastos divas trīs reizes mēnesī.
