Rīga dara kaunu valstij 13
Vissliktāk ar dalīto sadzīves atkritumu vākšanu sokas Rīgā – uzmanību vērš VARAM. To zina lielākā daļa rīdzinieku, pie kuru daudzdzīvokļu namiem nav dalītās vākšanas konteineru. VARAM eksperti teic, ka galvaspilsētas pašvaldības rīcībā nav informācijas ne par atkritumu apsaimniekotāju noslēgtajiem līgumiem ar atkritumu radītājiem, ne par pilsētā radušos sadzīves atkritumu daudzumu, ne arī par to apsaimniekošanas rezultātiem (savākto, pārstrādāto un apglabāto atkritumu daudzumu). “Šādā veidā saimniekojot, pastāv risks, ka adekvātu pakalpojumu vai pakalpojumu vispār nesaņem visi galvaspilsētas iedzīvotāji. Šim riskam ir pakļauti cilvēki, kas dzīvo mazajās ieliņās, kur katrā ir ir vien daži dzīvokļi, vai privātmājas, kur ir neizdevīgi braukt,” uzsver VARAM Vides aizsardzības departamenta vadītāja Rudīte Vesere. Ministrijas ierēdņi arī teic, ka aprīlī visās ES dalībvalstu galvaspilsētās notika dalītās atkritumu vākšanas novērtējums un Rīga nevar cerēt uz labu ES ekspertu novērtējumu.
Galvaspilsētas domes nevēlēšanos kaut ko darīt atkritumu saimniecības sakārtošanā rāda arī Satversmes tiesas (ST) 2012. gada 6. decembra sprieduma neizpilde. ST uzdeva Rīgas pašvaldībai līdz 2013. gada 1. jūlijam veikt iepirkumu vai arī publiskās un privātās partnerības (PPP) procedūru. Katrā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonā bija jāizvēlas savs apsaimniekotājs. Rīgas dome redakciju informēja, ka sākta diskusija par to, kā turpmāk galvaspilsētā organizēt atkritumu apsaimniekošanu. Lēmumu par PPP ieviešanu pieņemšot nākamo mēnešu laikā, pastāstīja Iveta Mazūre, Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta direktora biroja sabiedrisko attiecību speciāliste. Par ST lēmuma neizpildes iemesliem viņa atrunājas ar laikietilpīgo PPP procesu.
Domē arī varot nosaukt skaitļus, cik galvaspilsētā ir atkritumu tvertņu, cik uzstādīts tvertņu šķirošanai, cik atkritumu noglabāts pērn un cik sašķirots. Dalīto atkritumu vākšanu Rīgas dome iecerējusi nodrošināt līdz 2018. gada 1. janvārim. Patlaban dalītās vākšanas konteineri galvaspilsētā esot novietoti 500 vietās. Tas ir vidēji uz katriem 1800 iedzīvotājiem viena atšķirotu atkritumu uzkrāšanas vieta.
“Ja mājas iedzīvotāji ir gatavi atkritumus šķirot, tad viņi ar šādu iespēju ir jānodrošina. Mēs vēlamies, lai viņi paši izvēlas to darīt – tad arī būs lielāka pārliecība, ka šķirošana notiks pareizi,” teic domes sabiedrisko attiecību eksperte Dzintra Āboliņa. I. Mazūre mudina to pieteikt nama apsaimniekotājam, kas tālāk vērsīsies pie atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma. Citu novadu un uzņēmumu eksperti gan nepiekrīt Rīgas pašvaldības nostājai – bez cilvēku izglītošanas dalīto atkritumu vākšanu īstenot neizdosies.
Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijā (LASA) teic, ka pasaules praksē ir pierādījusies cilvēku attieksme pret dabu. Proti, 10% cilvēku atkritumus šķiro pēc savas pārliecības, 80% to dara saimniecisku apsvērumu, naudas taupīšanas dēļ, bet 10% atkritumus nešķiro un, visticamāk, nešķiros nekad. VARAM Vides aizsardzības departamentā uzskata – Rīgas pašvaldībai nepietiek politiskās gribas un ieinteresētības risināt atkritumu saimniecības samezglojumus.
