Ja nešķirosim, noslīksim atkritumos. Kaunu valstij dara Rīga 13
Daudzviet par vienkāršu un nesvarīgu uzskatītā atkritumu apsaimniekošanas nozare pēdējos gados ir mainījusies un nākamajos gados ar valsts saistībām pret ES mainīsies vēl straujāk. Tās mājsaimniecības, kas atkritumu šķirošanā vēl nav iesaistījušās, ar naudas instrumentu un arī, iespējams, cilvēkiem ērtāku modeli nekā patlaban rosinās to darīt aizvien aktīvāk.
Latvijā patlaban vēl vāji darbojas modelis, ka mājsaimniecības atkritumus var šķirot to rašanās vietās. Ir izveidoti ļoti daudzi savākšanas punkti, tomēr ne visiem ir motivācija nest uz tiem atkritumus. Valdības nesen apstiprinātais lēmums paredz celt dabas resursu nodokli par atkritumu noglabāšanu poligonos no 12 eiro par tonnu patlaban līdz 30 eiro par tonnu 2020. gadā. Tas nozīmē, ka ar nodokļa celšanu cilvēkus rosinās atšķirot otrreiz pārstrādājamos materiālus, tostarp stiklu, papīru, kartonu, plastmasu un mazāk sadzīves atkritumiem vajadzētu nonākt poligonā, kur noglabāšana kļūs aizvien dārgāka. Nodokļa kāpums gan sāksies 2017. gadā, tomēr atkritumi ir jāšķiro jau patlaban.
Gan saimniecisku apsvērumu, gan dabas un resursu saudzēšanas dēļ, gan arī pēc ES direktīvas norādes ikvienam Latvijas iedzīvotājam no šā gada 1. janvāra ir jānodrošina iespēja šķirot atkritumus. Konkrēti – metālu, papīru, stiklu un plastmasu.
“Zaļās Latvijas” veiktā novadu pašvaldību aptauja rāda, ka tomēr modelis līdz galam nedarbojas. Par mājsaimniecību sadzīves atkritumu šķirošanu ir atbildīgas pašvaldības. Kāda ir reālā situācija Latvijā?
