Ja nepazīsti, nemēģini nogaršot! Biežāk sastopamie indīgie augi 0
Vasarā ir brīnišķīgi būt pie dabas. Tā vien gribas laiski gulēt pļavā un pakošļāt kādu smilgu, sēņojot pa ceļam mutē iemest ogu. Daudzi ir aizrāvušies ar ārstniecības augu vākšanu un savvaļas virtuvi, meklējot neparastākas garšas. Ejot pļavā un mežā, neviens neņem līdzi augu noteicēju, bet der atcerēties, ka Latvijā ir aptuveni 100 indīgu augu.
Viena lieta ir redzēt augus fotogrāfijā vai zīmējumā, cita – pamanīt dabā. Tāpēc LU Botāniskajā dārzā kopš 2005. gada ir Latvijas 38 indīgo augu ekspozīcija, bet visā dārza teritorijā to ir apmēram 65. Kopš šā gada jūlija var pieteikties ekskursijai, lai iepazītu indīgos augus.
– Mēs nesakām, ka tie ir sliktie augi, mēs vienkārši mudinām būt zinošiem un orientēties dabas pasaulē. Latvijā visvairāk indīgo augu ir gundegu, nakteņu un čemurziežu dzimtā, – stāsta Botāniskā dārza izglītības un ārējo sakaru koordinatore Agnese Reķe. – Kaitīgās vielas var atrasties dažādās augu daļās – lapās, sakneņos, augļos, sēklās, mizās. Augs, kas ir indīgs cilvēkam, var nebūt indīgs dzīvniekam, un otrādi. Augs no ienaidnieka nevar aizbēgt, tāpēc dažām puķēm ir ērkšķi, citiem augiem – nepatīkama garša vai indes, kas pasargā no ienaidniekiem.
Ja augs ir indīgs, tas nenozīmē, ka to nevar audzēt arī dārzā, bet jābūt uzmanīgam. Jo īpaši no saskarsmes jāuzmana zinātkāri bērni un mājdzīvnieki. Ir augi, kas tiek pieskaitīti pie indīgajiem, bet tie ir populāri tautas medicīnā. Ar pašārstēšanos aizrauties nedrīkst, jo pārdozēts un nepareizi izmantots augs var kaitēt veselībai un pat izraisīt nāvi.
Savvaļā un dārzā augošos indīgos augus krasi nodalīt nav iespējams, jo daļa no savvaļas tiek pārnesti uz dārzu, bet citi iekaro dārzu apkārtni.
