“Ja nepatīk putekļi, nestaigā!” Sabiedrībā spraigas debates par autovadītāju bezkaunību uz grants ceļiem; komentē autobraukšanas instruktors 44
Sociālajos tīklos izvērtusies interesanta, pastaigu cienītājiem aktuāla diskusija par ceļu satiksmes nerakstītajiem likumiem, šajā gadījumā – par gājēju un autovadītāju attiecībām uz grants ceļiem. Diskusiju aizsāka kāds vīrietis, kurš uzskata, ka kāda nūjotāja uzvedusies komiski, jo protestējusi pret putekļu mākoni, kas radies, autovadītājam pabraucot garām.
Agris Krusts raksta: “Viena nūjotāja mežā komiski uzvedās. Mēģināja ar nūjām bakstīt pretimbraucošu auto. Visticamāk putekļu dēļ. Zinu, ka put, bet, ja putekļi traucē, nevajag šādā laikā staigāt pa meža ceļiem, kur brauc auto. Šoreiz pat braucu diezgan lēni – kādi 40-50 km/h un, kā parasti, samazināju ātrumu, braucot gar gājējiem.”
Viena nūjotāja mežā komiski uzvedās. Mēģināja ar nūjām bakstīt pretīmbraucošu auto 🙂 Visticamāk dēļ putekļiem. Zinu, ka put, bet, ja putekļi traucē, nevajag šādā laikā ataigāt pa pitišiem meža ceļiem, kur brauc auto. Šoreiz pat braucu diezgan lēni – kādi 40-50 km/h un kā…
— Agris Krusts (@agris_krusts) May 20, 2024
Komentāri, protams, ir daudz un dažādi. Kāds norāda, ka ir tikai normāli samazināt ātrumu (ja satiksme atļauj) uz putekļaina grants ceļa ne tikai tad, kad redzi gājēju vai riteņbraucēju, bet arī pretimbraucošu auto, jo citādāk tam jāiebrauc necaurredzamā putekļu mākonī. “Kas netic, izbrauciet Baltinava-Tilža,” komentāra autors norāda.
“Jāizvēlas tāds ātrums, kas neapdraud gājējus. Pie 40-50kmh var no riepas atlekt akmens un trāpīt gājējam pa aci, tad vainīgs būs vadītājs,” vēl kāds piebilst.
Jāizvēlas tāds ātrums, kas neapdraud gājējus. Pie 40-50kmh var no riepas atlekt akmens un trāpīt gājējam pa aci, tad vainīgs būs vadītājs.
— Eduards (@Eduards) May 21, 2024
Kādam ir praktisks ieteikums: “Bet varbūt vienkāršāk atputekļot grants ceļu? Visiem labi.”
“Nu bez pārspīlējumiem, bet es kā laukos uzaudzis cilvēks kur ir/bija daudz grantenes, varu teikt, ka solīdi cilvēki, braucot pa putekļainu granteni un redzot kājāmgājeju/riteņbraucēju vai pat citu auto, mazliet atmetās. Tā tāda elementāra cieņa vienam pret otru,” norāda kāda komentāra autors.
“Tā kā šad tad haikoju un dažreiz sanāk iet pa tādiem ceļa posmiem, tad es zinu, kas var notikt. Vienā pārgājienā akmens no pretī braucošās mašīnas trāpīja meitenei pa roku, zilums bija pamatīgs. Trāpītu pa galvu vai aci, tad trauma būtu ļoti bīstama. Vienkārši, ja redzi gājējus uz grantenes, piebremzē līdz 20-30 km/h, un viss būs labi,” cits piebilst.
“Garām gājējam – 10, max 20 km/h. Pats nekad neesat nekur gājis? Jābrauc tā, lai neput. Kaut kāda elementāra cieņa pret līdzcilvēkiem tomēr,” kāds komentētājs pievienojas vairumam viedokļu.
Pēc ieraksta komentāriem vīrietim, kas aizsāka diskusiju, nākamajā dienā radies jauns secinājums: “Interesants secinājums no vakardienas ieraksta par grants ceļiem sausā laikā. Ja negribat nokaitināt pilsētniekus, kuri devušies pastaigā vai velobraucienā dabā, braucot pa grants ceļu sausā laikā, ir jāapstājas, ja redzat gājēju, un jāpagaida kamēr tas paies garām. Varbūt drīkst braukt garām, bet ne ātrāk par 10 km/h.”
Interesants secnājums no vakardienas ieraksta par grants ceļiem sausā laikā. Ja negribat nokaitināt pilsētniekus, kuri devušies pastaigā vai velobraucienā dabā, braucot pa grants ceļu sausā laikā, ir jāapstājas, ja redzat gājēju, un jāpagaida kamēr tas paies garām. Varbūt drīkst…
— Agris Krusts (@agris_krusts) May 21, 2024
Portāls LA.LV sazinājās ar autoskolas “Respekts” vadītāju un instruktoru Edgaru Branduli, lai noskaidrotu profesionāļa domas par šo situāciju un uzzinātu, vai ir kādi noteikumi, kas attiecas tieši uz šo gadījumu. Viņš norāda, ka, pirmkārt, ir jāņem vērā dažādi apstākļi, kas ir pāri ceļu satiksmes noteikumiem.
“Pirms daudziem gadiem uz Jūrmalas šosejas, kur tolaik atļautais braukšanas ātrums bija 90 km/h, smagā autoavārijā gāja bojā vairāki cilvēki. Bija bieza migla. Eksperti atzina, ka nekas nebūtu noticis, ja autovadītāji būtu braukuši uz 6 km/h, jo tas konkrētajā brīdī bija pieļaujamais braukšanas ātrums, taču kurš gan gribētu braukt uz 6 km/h?” viņš atgādināja kādu traģisku notikumu, piebilstot, ka ir svarīgi izvēlēties drošu ātrumu, ņemot vērā laikapstākļus, redzamību u.tml.
Otra lieta, kas ir saistoša katram autovadītājam, ko agrāk nevienam neprasīja un nemācīja, ir empātija un tolerance. “Ceļu satiksme ir attiecības, kas veidojas uz ceļa starp dažādiem satiksmes dalībniekiem,” viņš uzsvēra.
“Autovadītājs ir tas meža sanitārs, mednieks ar zināmu privilēģiju. Viņš nosaka, kurš tad zaķītis dzīvos un kurš nē, tāpēc autovadītājam ir jāņem vērā mazāk aizsargāto satiksmes dalībnieku iespējas pārvietoties un drošība,” skaidroja autoskolas instruktors.
80 km/h ir atļautais braukšanas ātrums uz grants ceļiem neapdzīvotā vietā, tomēr pietiek ar 40 km/h, lai lidotu akmeņi. Cilvēks, ja vien viņam tobrīd uz galvas nav ķivere, ir neaizsargāts, un situācija ir diezgan bīstama.
Viņš neieteiktu braukt ātrāk par 20 km/h. Šajā gadījumā autovadītājs pats skaidri pasaka, ka nav rēķinājies ar gājēju.
Ja gājējam nav radušās traumas, sodīts neviens netiks, mums nav šādas preventīvās gājēju aizsardzības. “Tajā brīdī, kad skola ir pabeigta, matemātikas skolotāja pie kases vairs bērnus nevar ierobežot un pamācīt, kā pareizi rīkoties ar naudu, diemžēl tāpat tas notiek arī pēc autoskolas beigšanas,” viņš secina.
