“Ja nepatīk, lai izvēlas citu ceļu!” 0
Diemžēl arī es esmu viens no tiem, kam nākas kvernēt ikdienas sastrēgumos. Tad laika ir daudz un var nodoties dažādām pārdomām par satiksmes organizēšanu Rīgā.
Kas svarīgāks – tūristi vai vietējie strādājošie?
Kāpēc tiek veiktas savādas darbības, lai radītu problēmas tūkstošiem autovadītāju, kuri nav vienkārši izbraukuši pavizināties tāpēc, ka nav ko darīt? Tie ir cilvēki, kuri aktīvi piedalās mūsu kopējās labklājības radīšanā. Tā vietā, lai atbildīgās institūcijas aktīvi piedalītos un palīdzētu viņiem, tiek radīti dažādi mākslīgi šķēršļi.
Fakti? Lūdzu!
Pagājušā gada vasarā Rīgā svētku aizsegā tika slēgta satiksme krastmalā jau ceturtdienas pēcpusdienā un atvērta tikai pirmdienas pēcpusdienā. Tātad satiksme tika mākslīgi bloķēta veselas četras reizes sastrēgumstundās. Ja rēķina, ka krastmalu un tai piegulošos tiltus stundas laikā šķērso vismaz 3000 auto, pat pēc pavirša aprēķina redzams, cik daudziem tas radīja liekus materiālos un emocionālos zaudējumus. Tie ir tūkstoši. Kāpēc autovadītāji klusē? Kāpēc autovadītājus var apcelt tāpat kā skolotājus? Vai viņi tiešām priecājās, ka šajā laikā tur tika izvietotas “lavočkas”, kas apkalpoja tūristus?
Teiksiet – tie ir sīkumi. Dažas dienas. Piecietīsim! Lielākas un ikdienas lietas? Lūdzu.
Kā taisa korķi
Vai esat paskaitījuši, cik Rīgā ir tādu krustojumu, kuros veidojas korķi, bet aiz krustojuma tālāk ir pilnīgi brīva satiksme? Paskaitiet! Būsiet pārsteigti. Piemērs – Daugavgrīvas iela posmā no Mazās Ūdens ielas līdz Pulka ielai. Jau gadiem šajā vietā ir pastāvīgs korķis. Jo auto, kas dodas Imantas virzienā, nevar normāli tikt uz savu mikrorajonu virzienā prom no centra.
Rudenī un ziemā minētajā Daugavgrīvas ielas posmā tika paplašināta braucamā daļa, lai varētu ielas vidū veikt remontdarbus, bet pa malām tos apbraukt. Jau nākamajā dienā pēc remontdarbu pabeigšanas auto plūsmas rīcībā bija pieejams viss paplašinātais ceļa posms. Un notika brīnums! Bez jebkādiem citiem līdzekļiem satiksme ritēja brīvi abos virzienos kādas pāris nedēļas.
Bet tad iejaucās VIŅI. Speciālisti, kuri šim ceļa posmam uzlika sašaurinošās apmales barjeras. Un jau piemirstais sastrēgums ir savā vecajā vietā. Malači!
Par šo problēmu jautāju šajā jomā mācītam vīram. Ziniet, ko viņš atbildēja? Nekas netiek darīts, jo, raugi, ja kādu vietu šādi sakārtotu, tad visi sāktu censties izbraukt caur turieni un rastos vēl lielāks sastrēgums… Vai sapratāt? Es, ne! Tad labāk nedarīt neko?
Vispirms apvedceļus
Un vēl viens noslēpums, kas laikam nav zināms atbildīgajiem dienestiem. Pačukstēšu. Tie ir maģistrālie pilsētas apvedceļi. Un citās valstīs dara tā, ka no sākuma izbūvē tādas lietas kā “ziemeļu koridors” un tad un tikai tad sāk taisīt centrā velo un sabiedriskā transporta joslas. Taču tam mūsu ierēdņi līdzekļus nevarēja atrast.
Jā, dzirdu balsis, kas saka, bet tas tak miljards! Tomēr, es domāju, ka tas miljards rūkdams Rīgai būtu atnācis ar uzviju atpakaļ jau nieka desmit gados, radot investīcijām pievilcīgus jaunus rajonus, kuri varētu strauji attīstīties, pateicoties sakārtotai transporta struktūrai.
Ak, kumoss par lielu? Labi, ņemam mazāku! Dienvidu tilta pieslēgums Jelgavas šosejai. Bija vajadzīgi nieka 30 miljoni, lai to realizētu, bet atkal nekā, jo, raugi, bija it kā kritika par pārlieku dārgo tiltu. Tāpēc naudiņu taupīsim. Laikam tā ir sava veida atriebība tiem, kas aizbēguši no Rīgas un savus nodokļus maksā citās piegulošajās pašvaldībās, tādās kā Jelgava…
Papildu joslas pagriezienam
Labi. Nav jau tā, ka nekas netiek darīts. Vai atceraties, kad pabeidza būvēt Slāvu pārvadu? Pareizi, es arī jau vairs gadskaitli nezinu, tomēr atceros, ka pēc dižtilta izbūves izveidojās pastāvīgi korķi pie Saharova ielas krustojuma. Iemesls bija kreisais pagrieziens vienā no divām joslām. Tad, lūk. Mūsu atbildīgajiem dienestiem bija nepieciešami tikai kādi seši septiņi gadi, lai identificētu problēmu un rastu risinājumu – izbūvēt papildu joslu. Un tas tiešām tika izdarīts. Bet ak tavu nelaimi! Jaunā josla izrādījās par īsu. Speciālisti nebija sapratuši, cik tad mašīnu vēlas izdarīt kreiso pagriezienu, un korķis palika, kur bijis.
Gribat vēl smieklīgu piemēru – lūdzu. Pārceļamies uz Ulmaņa gatves un Lielirbes ielas krustojumu.
Katru vakaru virzienā no centra uz Ulmaņa gatves veidojas milzu korķis. Pirms pāris gadiem nopriecājos, ka beidzot tak čaļi ir sapratuši, ka uz Ulmaņa gatves ir divas joslas, bet tālāk pēc Lielirbes ielas jau trīs. Tad, lūk, netālu no šī krustojuma sāka rosīties ceļu strādnieki, kuru darbība atgādināja jaunas joslas izbūvi. Super! Nu visi varēs jau pirms krustojuma sakārtoties uz trim joslām un vienā luksofora ciklā to varēs šķērsot par 50% auto vairāk.
Rēķins vienkāršs. Pieņemsim, ja pa divām joslām vienā ciklā izbrauc 20 auto, tad, pievienojot vēl vienu joslu, tie būtu jau 30. Ja cikls ir viena minūte, tad sastrēguma stundā pēc 10 minūtēm pie krustojuma drūzmējas jau liekas 100 automašīnas, pēc stundas krustojumu jau nav varējuši šķērsot veseli 600 auto. Ja viens auto vidēji uz joslas aizņem 10 metrus, tad uz šīm divām Ulmaņa gatves joslām korķa garums sastāda jau trīs kilometrus.
Skaitļi, protams, ir aptuveni un neprecīzi, bet, ceru, tie sniedz ieskatu, cik viegli veidojas nevajadzīgi sastrēgumi neizdarības dēļ. Ak jā, par celtniekiem. Viņiem nebija nekāda sakara ar jaunas joslas izbūvi, viņi vienkārši pārcēla apgriešanās vietu. Vajadzīgi, bet pie vieniem izdevumiem varējām iegūt vairāk.
Vai no centra jāpadzen?
Skaidrs, ka auto ir daudz un problēma ir jārisina, taču risināšanai var būt dažādi ceļi. Un skaidrs ir arī tas, ka nevajag miljonus, lai kādā krustojumā pieliktu klāt metru asfalta vai noteiktās stundās pielāgotu luksoforu darbības ciklus. Tā mēs ierobežotiem līdzekļiem radītu sakārtotāku vidi, kurā tās dalībnieki var droši un ātri pārvietoties.
Tomēr Rīga izvēlas citu variantu. Tā gatava no centra padzīt visus tos, kas ir lielākie pievienotās vērtības radītāji. Izveidot centru par tādu kā mākslīgu salu, kurā tad nu visi staigās pa Tērbatas ielu, bet tranzīts izsūksies pats no sevis kaut kur citur. Neapjēdzot, ka auto ir pilsētas attīstības dzinējspēks, tas ir kā asinsšūna, bez kuras pilsēta nīkuļos un nebūs pievilcīga ne viesiem, ne pašiem.
Bet atbildīgie dienesti joprojām saka: ja neapmierina kāds krustojums – lai autovadītājs izvēlas citus apbraukšanas ceļus!
