“Ja neļausim fotografēt, bērns pasākumu apmeklēt nevarēs,” ģimene no Jelgavas saskaras ar emocionālu vardarbību pēc tam, kad neparaksta atļauju bērnu skolā fotografēt
145
Datu aizsardzības regula un tās pamata principi jau sen vairs nevienam nešķiet kas jauns un pārsteidzošs. Nu jau esam apraduši un iemācījušies atšķirt, kādos gadījumos ir vērts savu personīgo informāciju pasargāt no plašākas publikas, sapratuši savas tiesības. Tomēr kāds stāsts no Jelgavas puses tomēr apliecina, ka viss nebūt nedarbojas tā, kā likumos paredzēts.
Ar LA.LV sazinājās kāda skolnieka tēvs, kurš neslēpj, ka par šiem jautājumiem jau ir sazinājies gan ar Datu valsts inspekciju (DVI), gan klases un skolas vadību, taču situācija netiek risināta, tāpēc nolēmis mēģināt izmantot mediju spēku.
Viņa bērns mācās Jelgavas 4. sākumskolā. Jau pērn rudenī mājās atnesta lapiņa, kurā bija jāatzīmē, vai bērnu skolas pasākumos drīkst fotografēt un šīs fotogrāfijas izmantot publicēšanai pašvaldības sociālajos tīklos un reklāmas izdevumos.
Tēvs nav gribējis, lai viņa bērna fotogrāfijas nonāk nezināmos materiālos, līdz ar to nav devis savu piekrišana, uz ko viņam ir pilnīgas tiesības.
Bijis pārsteigums, kad izrādījies, ka klases audzinātāja šo informāciju nodevusi arī citiem vecākiem un sākusies vēršanās pret konkrēto bērnu, klase čatā norādot, ka viena bērna dēļ visa klase tagad nevarēšot kopā fotografēties.
Savu kulmināciju šis stāsts piedzīvojis Ziemassvētku laikā, kad klases audzinātāja visiem vecākiem neilgi pirms kopīgās paredzētās izrādes datuma izsūtījusi ziņu, kurā norādīts – ja viena konkrēta bērna vecāki neļaus bērnu fotografēt, bērns pasākumu apmeklēt nevarēs.
Tā kā bērns šo pasākumu ļoti gaidīja, tēvam īsti pat nebija izvēles…
“Būtībā, lai netraumētu bērnu, no manis tika izspiesta atļauja viņu fotografēt un pēc tam fotogrāfijas izvietot man nezināmos reklāmas materiālos. Tā kā traumēt savu bērnu negribēju, nekas cits man neatlika, kā piekrist, bet uzskatu, ka šāda šantāža nav pieļaujama. Pie mūsdienu tehnoloģiju iespējām, ir pilnīgi skaidrs, ka bērnu varēja izrādē arī nefotografēt, piemēram, nosēdināt zāles malā. Šāda rīcība ir arī Bērnu tiesību aizsardzības likuma 13. panta 2. daļas pārkāpums jeb bērna brīvības pārkāpums, jo bērnam ir tiesības uz biedrošanās brīvību tiktāl, ciktāl tas neapdraud viņa veselību un dzīvību.”
Vecāks ir sašutis arī par to, ka viņa lēmums neļaut fotografēt ir tik plaši izplatīts: “Uzskatu, ka informācijas nodošana vecākiem, ka vienu konkrētu bērnu nevar fotografēt, ir kā atriebība, jo iebilstu par skolas personāla pielietotu vardarbību pret manu bērnu, rupji pārkāpjot skolas iekšējās kārtības noteikumus pirms gada, par ko šobrīd Administratīvajā rajona tiesā Jelgavas tiesu namā izskatīšanā ir divi pieteikumi.”
Tēvs ir satraucies par situāciju kopumā: “Diemžēl ar skolu un pašvaldību sadarbība nav iespējama, ir mēģinājumi bērnu ietekmēt arī citā veidā, un diemžēl situācijas risināšana var notikt tikai tiesas ceļā, kas ir dārgs un sarežģīts process, tāpēc vēršos pie jums – redzu, ka cita risinājuma vairs nav. Arī Jelgavas izglītības pārvalde ignorē manus iesniegumus un lūgumus pēc palīdzības, jo sadarbība ar Jelgavas 4.sākumskolas direktori ir ļoti cieša, nu jau 18 gadus. Izglītības pārvalde aizstāv direktori, neskatoties uz viņas prettiesiskām darbībām.”
Pēc šī stāsta uzklausīšanas pārvaicājam tēvam, vai viņš ir sazinājies ar DVI un jautājis viņu skaidrojumu, uz ko saņemam apstiprinošu atbildi. No DVI saņemts izvērsts skaidrojums. Ieskatāmies dažās no būtiskākajām atziņām, kas varētu noderēt arī citiem vecākiem, saskaroties ar šādām situācijām.
Tēvs nosūtījis ekrānuzņēmumus no klases vecāku sarakstes “WhatsApp”, uz ko DVI atbild: “Konkrētajā gadījumā, DVI konstatē, ka jūsu rīcībā nav pierādījumu, kas apliecinātu jūsu personas datu izpaušanu rakstveidā. Minēto apliecina jūsu lūgumi, jo lūdzat veikt vairāku privātu sarakšu pārbaudi. Savukārt pieņēmums par personas datu viennozīmīgu nodošanu ir balstīts uz vispārīgām ziņām par bērnu fotografēšanu skolas organizētajos pasākumos, proti, kas ir jāņem vērā vecākiem, ja viņi piekrīt vai nepiekrīt bērna fotogrāfiju publicēšanai.
Atzīmējams, ka Inspekcijas kompetencē ietilpst izvērtēt (pārbaudīt) veiktās personas datu apstrādes atbilstību normatīvajiem aktiem, t.i., Inspekcija izskata sūdzības, balstītas ziņās par personas datu apstrādes faktiem, nevis pieņēmumiem vai minējumiem. Ievērojot minēto un izvēloties risināt personas datu apstrādes jautājumu, sūdzība par iespējamu datu apstrādes pārkāpumu iesniedzama vienlaicīgi ar visiem Jūsu rīcībā esošajiem materiāliem/dokumentiem, tai skaitā pierādījumiem par datu subjekta piekļuves tiesību īstenošanu (piekļuves pieprasījums un dokuments, kas apliecina tā piegādi/nosūtīšanu/iesniegšanu pārzinim), pārziņa atbildi (ja tāda ir) un citiem materiāliem (piemēram, izdrukām, ekrānuzņēmumiem) saistītiem ar konkrēto personas datu apstrādi. [..]
DVI paskaidro, ka attiecībā uz personas datu apstrādi (nodošanu) sarunas laikā netiek veikta personas datu automatizēta apstrāde, kā arī nav konstatējams, ka apstrādātie personas dati veidotu daļu no kartotēkas vai ir paredzēti, lai veidotu daļu no kartotēkas, līdz ar to šajā gadījumā nav piemērojams Datu regulas materiālās darbības jomas tvērums.”
Priecāsimies, ja ziņosiet mums par dažādām nejēdzībām, ar ko ikdienā saskaraties, lai mēs par tām varam pastāstīt plašākai auditorijai. Rakstiet uz [email protected]!
