Ja nelaiž pa durvīm, kāp pa logu. Saruna ar “Latvian Blues Band” līderi Jāni Bukovski 0
Ir kāda latviešu muzikāla apvienība, kam izdevies gandrīz neiespējamais – nereti tikai mūzikas gardēžu klausīto blūza mūziku pārvērst par dzīvu un tāpēc gaidītu Latvijas ikdienas koncertdzīves notikumu. Protams, stāsts ir par šobrīd arī starptautiski atpazīstamāko latviešu blūza grupu “Latvian Blues Band”. Apvienības 15. dzimšanas dienas priekšvakarā tās līderis Jānis Bukovskis gandarīts smaida un saka, ka panākumi ir labi sagatavots starta punkts lielākam skrējienam, un aicina uz “LBB” dzimšanas dienas koncertiem, kas no 22. līdz 29. oktobrim notiks Valmierā, Liepājā un Rīgā.
Jānis ir caurcaurēm muzikants, cilvēks, kurš sevi nevar iedomāties strādājam normētu darba laiku un izpildām kāda cita dotās norādes. Viņš ir savas dzīves saimnieks, pats nosaka savas dzīves ritmu. Jāņa dzīves aicinājums gan ir latvietim netipisks, blūzs sakņojas tālās melnādaino mūzikas tradīcijās viņpus okeānam. Tomēr Jānim un viņa kolēģiem izdevies pierādīt, ka tas var skanēt gan Latvijā, gan Eiropā, nu jau izgriežot pogas pat Amerikas konkurentiem. Jānis ir šobrīd starptautiski visvairāk pazīstamās un profesionālās Latvijas blūza grupas “Latvian Blues Band” līderis, dziesmu autors un balss. Viņš ir pārliecināts – blūzs ir dzīvesveids, kurā pensijas vecums nepienāk.
Par sevi Jānis saka – vienkāršs latviešu puisis, saimnieks savā mājā. Kopā ar sievu audzina dēlu (5) un priecājas, ka sieva ir saprotoša un mūziķa dzīvesveidu atbalsta – ne velti abi ir kopā jau astoņus gadus. “Viņa ir tā, kas bieži dzird pirmos dziesmu uzmetumus, izsaka savu vērtējumu pēc koncertiem, tomēr neesmu tāds egocentriķis, kas domā, ka tikai mana mūzika ir pirmajā vietā. Tos brīžus, kad esmu prom, cenšos kompensēt tad, kad esmu mājās. Braucot uz kārtējo koncertu vai tālāk – tūri ārzemēs –, dēlam gan jāapsola, ka atvedīšu mašīnīti, un tad jau mani gandrīz vai stumj pa durvīm ārā!” Lai koncerti un mēģinājumi nekļūtu par rutīnu, Jānis izmanto dzīves apstākļus pie Daugavas, sportojot – peldoties, kopā ar grupas biedriem spēlējot pludmales volejbolu, laiku pa laikam arī izvelkot kādu lomu. “Esmu apzinājies, ka, spēlējot blūzu, nekad nebūsi stāvus bagāts, un tāpat ir labi, jo tevi nesabojās ne slava, ne nauda. Maizītei un rēķinu samaksāšanai būs, ko tad cilvēkam vairāk vajag!” smejas mūziķis.
