“Ja negribas strādāt, nav jānāk.” Kā valdībā lēma par Muižnieku 0
Šodien Ministru kabinetā lemjot par Latvijas Universitātes (LU) rektora apstiprināšanu, ministri viens otram veltīja savstarpējus pārmetumus.
Jautājuma izskatīšanas sākumā izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) uzsvēra, ka kopš pagājušās nedēļas, kad valdība uz nedēļu atlika jautājumu par Indriķa Muižnieka apstiprināšanu LU rektora amatā, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) esot uzlabojusi administratīvā akta projektu.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) atgādināja, ka iepriekš jautājuma skatīšana atlikta, jo bijuši jautājumi par projekta tiesisko pamatojumu, uz ko uzmanību vērsa Valsts kancelejas Juridiskais departaments.
Valsts kancelejas Juridiskā departamenta pārstāve skaidroja, ka IZM ir ņēmusi vērā juristu ieteikumus, papildinot projektu ar juridisko argumentāciju. Vienlaikus gan departamenta pārstāve uzsvēra, ka rīkojumā minētie IZM secinājumi ir interpretācijas jautājums, un tikai tiesa var pateikt, vai tie ir tiesiski.
LU profesors Andrejs Ērglis valdības sēdē atsaucās uz Valsts kancelejas norādi par IZM interpretācijām, uzsverot, ka vara nedrīkst iejaukties akadēmiskajā dzīvē.
“Latvijā neiet viegli ar sadarbību starp zinātni un varu. Vislabākais būtu, un kā tam vajadzētu būt, meklēt sadarbību. Vēl vairāk padziļinot plaisu starp zinātni un valsti, varam nonākt lielās problēmās. Tas ir ne tikai universitātes, bet arī valsts pastāvēšanas jautājums,” teica Ērglis.
Latvijas Universitātes Studentu padomes prezidente Alise Paula Zīverte uzsvēra, ka, studējošo ieskatā, Muižnieka neapstiprināšana ir “tikai un vienīgi politisks spiediens”.
Studenti esot pārliecināti, ka viņu sniegtā informācija tiek nepareizi interpretēta un izmantota pret viņiem. “Aicinām jūs cienīt likumus un balstīt lēmumu tikai un vienīgi uz juridiskajiem argumentiem,” sacīja Zīverte.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga piekrita, ka augstskolu pārvaldība ir jāpilnveido, vienlaikus uzsverot, ka tas, kā notikusi komunikācija starp IZM un LU, ietekmēja mikrovidi – darbiniekus. Situācijas risināšanas veidu Vanaga nodēvēja par “autoritāru” un “politisku”.
Viņasprāt, nozarē strādājošajiem nav skaidrs, pēc kādiem kritērijiem tiek izvēlēts rektora pienākumu izpildītājs, tāpat atgādinot, ka pie Ministru prezidenta vērsās daudzu zinātnisko institūtu vadība, lūdzot nepieļaut iejaukšanos augstskolu autonomijā. Vanaga uzsvēra, ka, ja valdība lems Muižnieku amatā neapstiprināt, sekos tiesu darbi.
Latvijas Studentu apvienības prezidente Justīne Širina pauda sašutumu par to, ka jautājumi, kas saistīti ar LU rektoru, netiek risināti atvērti un caurspīdīgi.
Viņasprāt, IZM pieteiktie jautājumi par Muižnieka neapstiprināšanu un augstskolu pārvaldības modeļa maiņu ir nošķirami. “Aicinām LU rektora vēlēšanu gadījumu neizmantot, lai apmierinātu savas politiskās ambīcijas, bet cienīt augstskolu autonomiju, kas nostiprināta likumos,” sacīja Širina.
Rektoru padomes priekšsēdētāja Rūta Muktupāvela skaidroja, ka arī Eiropas Universitāšu asociācija paudusi savas bažas par procesa politizēšanu. Muktupāvela aicināja izbeigt konflikta eskalāciju, jo tas vedot strupceļā.
“Nozare, strādājot kopā ar politikas veidotājiem, ir sasniegusi daudz,” uzskata Muktupāvela, aicinot ieklausīties studējošo viedoklī.
Šuplinska, uzklausot klātesošos, noraidīja IZM iejaukšanos LU rektora vēlēšanu procesā, vienlaikus mudinot nozari “pie godīguma apelēt pareizā laikā un vietā”.
Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) pauda, ka viņam ir grūti pieņemt lēmumu. “Ministru kabinets nav arbitrāžas tiesa. Es nezinu, vai IZM ir taisnība, uzklausu abus viedokļus, kur abiem ir kāda jēga,” teica ministrs.
Arī ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro pauda līdzīgu viedokli, uzsverot, ka vakar sadarbības sanāksmē koalīcijas partneriem nebija iespējas uzklausīt visus šodien uz sēdi sanākušos cilvēkus.
“Šodienas dzirdēto nevar ignorēt.
Man ir ļoti grūti pieņemt šo lēmumu, tomēr es absolūti atbalstu arī Šuplinskas centienus uzlabot augstākās izglītības kvalitāti,” teica politiķis.
Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) uzsvēra, ka viņai nav pamata neticēt ne studentiem, ne ministrei. “Patlaban izvērtēšanu, vai bijušas nelikumības, nevarētu ņemt uz savu sirdsapziņu. Ja būs tiesvedības un mēs tās zaudēsim, kurš uzņemsies maksāt izmaksas?” vaicāja ministre.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) pauda viedokli, ka “KPV LV” politiķi ar šādu retoriku vienkārši izvairās no atbildības.
uz sēdēm,” mudināja Bordāns.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) pauda, ka valdība ir nonākusi tradicionālā situācijā, kad jebkurš lēmums ir slikts. “Jo vairāk diskutējam, jo vairāk baidos, ka tas vairs nav jautājums par kvalitāti, bet ka tas ir personisks jautājums. Mums ir jāpieņem kaut kāds lēmums,” teica politiķis.
“Es tradicionāli esmu respektējis ministra pozīciju, jo, nobalsojot par uzticību ministram, no viņiem tiek prasīta atbildība. Vienlaikus saprotu, ka lēmums nav vienkāršs – spēcīgi argumenti ir no abām pusēm. Es vadīšos pēc principa, ka atbalstu nozares ministru. Gribu domāt, ka te tiek ņemti vērā visi riska faktori,” teica ministrs.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) tāpat uzsvēra, ka Šuplinskai izteikta liela uzticība, savukārt rīkojuma projektā ir iekļauti prasītie juridiskie aspekti.
Uz Kariņa jautājumu, vai kādam no ministriem ir iebildumi par rīkojumprojekta apstiprināšanu, partijas “KPV LV” ministri norādīja, ka viņi vēlētos atturēties, paužot pārliecību, ka abu pušu viedokļi ir ticami.
Rezultātā ministri pieņēma lēmumu neapstiprināt Muižnieku LU rektora amatā un ņēma vērā partijas “KPV LV” ministru speciālo viedokli, kuri nebija gatavi atbalstīt IZM sagatavoto rīkojuma projektu.
Kā ziņots, pēc ilgām diskusijām valdība nolēma neapstiprināt Muižnieku LU rektora amatā, jo pēc IZM domām rektora vēlēšanās ir pārkāpta Augstskolu likumā un likumā “Par Latvijas Universitātes Satversmi” noteiktā LU rektora ievēlēšanas kārtība un noteikumi.